Tā nepieciešama uz ražošanas ēku un teritorijas Kapsēdes ielā 3A rekonstrukcijas laiku, kas tiek prognozēts līdz 2030. gadam.

Uzņēmums vēlas atbilstoši vides aizsardzības prasībām uzglabāt smagās pelnu frakcijas un izdedžus, kā arī kalcija aluminātu, stāstīja pašvaldības Vides daļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa.

Noliktavas telpās pieļaujama pelnu un izdedžu uzglabāšana līdz 2000 tonnām vienlaikus, savukārt kalcija alumināta uzglabāšana – līdz 500 tonnām ne ilgāk kā sešus mēnešus katrai partijai.

Lai varētu nodarboties ar atkritumu uzglabāšanu, pārstrādi un reģenerāciju, uzņēmumam ir Valsts vides dienesta (VVD) izdota B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kā arī spēkā esošs finanšu nodrošinājums.

Ludmila Rjazanova izlasījusi dokumentos, ka no 2025. līdz 2030. gadam SIA “eVan Group” plāno investēt ap vienu miljonu eiro kausēšanas krāsns tehnoloģisko risinājumu pilnveidošanai, un pārbaudījusi, ka uzņēmumam ir nodokļu parādi.

“Kā viņi var investēt jau 2025. gadā, ja viņi nevar nosegt savus parādus?”

jautāja deputāte.

Pēc “Lursoft” datiem, SIA “eVan Group” VID administrēto nodokļu parāds 10. jūnijā ir 87 701,28 eiro.

Viņa arī interesējās, vai uzglabājamo atkritumu daudzums radīsies tepat Liepājā vai arī tos ievedīs no citām valstīm, un uzdeva retorisku jautājumu, vai Liepāja cels sanatoriju un attīstīsies kā kūrorts vai kļūs par izdedžu un atkritumu glabātuvi.

Arī domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga izteicās, ka jābūt piesardzīgiem ar šāda veida uzņēmējdarbību pilsētā.

Viņš lūdza ieprotokolēt un iekļaut lēmumā nosacījumu veikt monitoringu, vai uzglabātie atkritumi pēc sešiem mēnešiem tiek nogādāti kaut kur citur un vai tos patiešām pārvieto slēgtā iepakojumā, kā arī uzraudzīt, vai uzņēmums savā darbības teritorijā izpilda visu priekšrakstos noteikto.

“Vai mēs juridiski varam nedot atļauju?” vaicāja Jānis Vilnītis. Vides daļas vadītāja atbildēja, ka tā nevarot, jo šo jautājumu var skatīt tikai saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un piesārņojošās darbības atļaujām.

“Pašvaldība varētu ierobežot uzņēmuma ieceres tikai tad, ja tam nebūtu finanšu nodrošinājuma. Mums nav pamata neizdot piekrišanu.

Mūsu lēmums ir spēkā tad, ja ir šis finanšu nodrošinājums un ja Valsts vides dienests izdod [piesārņojošās darbības] atļauju,” teica D. Liepniece-Liepiņa, piebilstot, ka kontroli iespējams veikt kopā ar VVD, kas to dara reizi gadā.

Uldis Sesks uzsvēra, ka šāda veida ražošana ir daudz striktāk jāpārbauda, tāpēc jāiet uz uzņēmumu divas reizes gadā, un līdz domes sēdei Finanšu pārvaldei arī jānoskaidro jautājumi par SIA “eVan Group” finansēm.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.