“Slepenais pircējs” daudzviet paliek neapkalpots

Vasarā “Kurzemes Vārds” jau rakstīja par šo konkursu, ko LTRK rīko ik gadu. Pērn Liepāja tajā bija ierindojusies 21. vietā, bet Dienvidkurzeme no pašvaldībām bija 26. vietā.

Šogad tātad novadam ievērojams kāpums reitingā līdz 2. vietai, kamēr Liepāja diemžēl nokritusies līdz 26. vietai.

Izpētot LTRK mājaslapā atrodamo informāciju par balvu, redzams, ka vērtējums veidojas no vairākām komponentēm.

Vispirms jau datubāzē “Lursoft” pēta, cik pašvaldībā reģistrēti uzņēmumi pret iedzīvotāju skaitu, cik ir aktīvo uzņēmumu un kāds ir ārvalstu investīciju kāpums pamatkapitālā.

Šis vērtējums veido 15% no kopējā rezultāta.

Liepājā punktu ziņā šajā pozīcijā vērojams kritums, bet novadā – kāpums (Dienvidkurzeme nosaukta pie pašvaldībām ar lielāko progresu šajā ziņā).

Vēl kāds interesants rādītājs ir “slepenais pircējs”, kad augstskolas “Turība” studenti iejūtas jauno uzņēmēju lomās, izsūta e-pastus pašvaldībām, interesējoties par biznesa atbalsta iespējām, un vērtē to reakciju.

Ja neviens uz vēstuli nereaģē, pašvaldība paliek bez vērtējuma,

bet, ja tiek saņemta izsmeļoša atbilde ar norādēm par papildu informāciju, – var saņemt maksimālo punktu skaitu.

Šis vērtējums dod ceturto daļu no punktiem kopvērtējumā, un jāteic, ka abas mūspuses pašvaldības savus rādītājus uzlabojušas, jo īpaši Liepāja.

LTRK ziņo, ka 24 pašvaldības vispār neatbildēja uz studentu sūtītajiem e-pastiem, atbildes sniedza tikai 19.

Būtībā šis varētu būt viens no svarīgākajiem kritērijiem, lai novērtētu, cik uzņēmējiem draudzīga ir pašvaldība, jo skaidrs, ka pats galvenais ir tieši izrādīt interesi, norādīt uz iespējām, komunicēt, lai uzņēmēji sajustos gaidīti konkrētajā pilsētā vai novadā.

Uzņēmēji vērtējumā kritiski

Par skolēnu mācību uzņēmumu kustības atbalstu programmā “Junior Achievment Latvia” pašvaldību rādītāji nav īpaši mainījušies – Liepājā programma ir novērtēta ar maksimālo punktu skaitu, bet Dienvidkurzeme ir tabulas vidū starp visām Latvijas pašvaldībām.

Visbeidzot pēdējā vērtējuma daļa ir pašvērtējums, un arī tas dod 15% no kopvērtējuma.

Te gan Liepāja, gan novads, atbildot uz LTRK izsūtītās anketas rezultātiem, varēja minēt gan institūcijas, kas atbalsta biznesu, gan sniegt ziņas par sadarbību ar uzņēmējiem, tāpat citas veiktās darbības, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

Prieks, ka pašvaldību sasniegtais radījis pozitīvu virzību vērtējuma tabulā (Liepāja tiek nosaukta starp maksimālo punktu ieguvējām, Dienvidkurzeme arī nav tālu no līderēm), kas nozīmē, ka

arī dzīvē situācija nemaz nav tik slikta.

Trešdaļu no vērtējuma veido SKDS veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Būtiski ir, ka šis pētījums tiek veikts nacionālā līmenī (kopumā aptaujāja 1073 uzņēmējus), tāpēc proporcionāli tiek aptaujāts noteikts uzņēmēju skaits katrā pašvaldībā.

Liepājā jautājumus uzdeva 19 uzņēmējiem, bet Dienvidkurzemē savu viedokli izteica seši uzņēmēji. Tāpēc, jo īpaši novadā, iespējams, ka uzņēmēju izlase var ietekmēt vērtējumu visai būtiski.

Taču, ja salīdzinām ar iepriekšējo gadu, kad metodoloģija bija tāda pati, tad Liepājā skatījums kļuvis kritiskāks, bet Dienvidkurzemē vērojama būtiska pozitīvā virzība.

Būtiski, ka arī sociologi paši norāda – skatīt atsevišķas grupas vērtējumus nevar, lai izdarītu ticamus secinājumus, aptauja jālūko kā viens veselums.

Taču indeksi, kas SKDS aptaujā noteikti, tomēr zināmā mērā raksturo pašu uzņēmēju (pat ja nelielas grupas) attieksmi, un to ir vērts papētīt tuvāk.

Salīdzināmi indeksi ar pagājušo gadu gan ir tikai rādītājā par pašreizējo atbalstu uzņēmējdarbībai, un tur Liepājā indekss no +3 nokrities uz negatīvu -26, savukārt Dienvidkurzemei īpaši nav mainījies, jo pērn bija -48, bet šogad -50.

Liepāja saņēmusi ļoti pozitīvu novērtējumu par pašvaldības veiktajiem iepirkumiem.

Uzņēmēji aptaujā norādījuši, ka ir pilnībā apmierināti ar to, kā notiek pašvaldības iepirkumi, cik plaši pieejama informācija par tiem, cik godīga ir to norise un tamlīdzīgi.

Dienvidkurzemē iepirkumu vērtējums ir krietni vien kritiskāks,

tas aptaujā novērtēts ar indeksu -4, kas ir vēl zemāks nekā vidējais vērtējums valstī.

Toties atbalsts darbaspēka pieejamības nodrošināšanai novadā novērtēts galēji negatīvi, un pašvaldības indekss ir -100.

Tiesa gan, te būtiski ņemt vērā, ka šeit bāze bija tie aptaujas respondenti, kuriem ir vai būtu nepieciešams atbalsts darbaspēka pieejamības nodrošināšanai, nevis vairāk nekā tūkstotis aptaujāto uzņēmēju.

Tas nozīmē, ka, piemēram, Dienvidkurzemes gadījumā izteikti negatīvo viedokli izteica tikai viens uzņēmējs, kam acīmredzot nebija sniegts atbalsts darbaspēka piesaistei.

Zemais vērtējums pārsteidz

Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols atzīst, ka Liepājas zemais vērtējums konkursā “Uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība” ir pārsteigums, jo gaidīts labāks rezultāts.

Liepājas rezultātu būtiski uz leju pavilkusi SKDS aptauja jeb uzņēmēju vērtējums, kurā pilsētas komersantiem lūgts novērtēt pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai, viņi aicināti paust viedokli, cik apmierināti ir ar infrastruktūru pašvaldībā, kāda ir saziņa ar pašvaldību u.c.

“Un tur ir pavisam vienkārši – ja aptuveni no 2400 uzņēmumiem pilsētā intervēti vien 19, tad tas nav uzskatāms par objektīvu pilsētas uzņēmējdarbības vides novērtējumu. Iespējams, ir piezvanīts kādam uzņēmējam, kuram apstājies eksporta tirgus, un tad, protams, tajā brīdī viņam varbūt viss ir slikti.

Tā aptauja ir tāda, kā lai saka, interesanta,” spriež A. Vītols.

Viņš atzīmē, ka pārējās sadaļās šajā konkursā Liepājas vērtējums ir labs.

Runājot par pašvaldības atbalstu uzņēmējiem, Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs atzīmē, ka gada laikā tas nebūt nav gājis mazumā, tieši otrādi – nākusi klāt jauna atbalsta programma, proti, reemigrantu uzņēmējdarbības projektu konkurss, kurā emigranti, kas atgriezušies dzimtenē, var piesaistīt līdzfinansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai un jaunu darbavietu izveidei Liepājā.

Arī mēs lūdzām viedokli vienam nejauši izvēlētam uzņēmējam, kas izteica savu komentāru par to, cik draudzīga uzņēmējiem ir Liepāja.

Metālapstrādes uzņēmuma LSEZ SIA “LPSP” valdes valdes loceklis Lauris Puteklis sacīja: “Esam kontaktējušies ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi, bet ar pašvaldību līdz šim nav bijusi nepieciešamība risināt kādus jautājumus.

Taču, ja būtu vajadzība, droši vien problēmu sazināties ar pilsētas domes pārstāvjiem nebūtu, kas ir ļoti pozitīvi. Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ir apmeklējis mūsu uzņēmumu, painteresējies, kā mums klājas, jautājis, vai mūs viss apmierina.

Līdz ar to komunikācija ar vietvaru, manuprāt, ir laba, un rūpes no pašvaldības puses ir jūtamas.

Manuprāt, tas, ko Liepājas pašvaldība varētu uzlabot, ir transporta infrastruktūra – ielu rekonstrukciju un citu darbu raitāka norise.

Arī mūsu darbinieki “izbaudījuši” nebūšanas, kas saistītas ar K. Zāles laukuma rekonstrukciju un būvdarbiem citās ielās.

Tās ir neērtības un papildu laiks, ko viņi spiesti pavadīt ceļā, bet dažkārt svarīga katra pusstunda. Arī tagad paziņots par kaut kādu tehnoloģisko pārtraukumu līdz pavasarim.

Karalauks, kur darbi ievilkušies jau pāris gadus, nav foršs ne vietējiem iedzīvotājiem, ne arī pilsētas viesiem.”

Vēl jāiegulda infrastruktūrā

Dienvidkurzemes pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas jaunā vadītāja Una Ržepicka atzīst, ka tik labi konkursa rezultāti ir patīkams pārsteigums.

Viņa gan uzstāj, ka nominācija nebija dzinulis padarītajam un tagad drīzāk saņemts apliecinājums, ka gājuši pareizo ceļu.

“Mums ir svarīgi, lai novada uzņēmējiem būtu labi, patīkami, ērti. Lai viņi var vienmēr nākt pie mums parunāties, lai mēs kopīgi varam risināt jautājumus un problēmas, lai ir kopējā sadarbība. Un, iespējams, ka tā visa rezultātā arī tikām pie šāda novērtējuma.”

Jautājot, vai vadītāja redz, pie kā vēl jāpiestrādā, lai uzņēmējiem novadā būtu vēl labāk, viņa atzīst, ka vēl nav iepazinusies ar visiem konkursa rezultātiem.

Tomēr, viņasprāt, novadam noteikti jāpiestrādā pie ieguldījuma infrastruktūrā, lai tā būtu daudz kvalitatīvāka un labāka.

“Bet bez infrastruktūras noteikti jāturpina arī tās lietas, kuras esam iesākuši. Tie ir projektu konkursi, atbalsts uzņēmējiem dažādās izstādēs, kas var dot kādu pienesumu un parādīt, ka pie mums ir foršas lietas, ka mēs ražojam un piedāvājam daudz ko interesantu.”

Pārsvarā projektu konkursos piedalās tieši mazie uzņēmumi. Savukārt lielākus interesē tādas lietas kā ceļu salabošana.

Pašvaldības atbalstam ir jābūt tādam, kas dod pienesumu plašākā mērogā un kas nav mērķēts uz kādu konkrētu uzņēmumu,

skaidro U. Ržepicka.

“Mēs varam rūpēties par publiskajiem ceļiem, tajā skaitā par tiem, kas ir ap šīm ražošanas teritorijām. Tāpat varam piesaistīt lektorus un sniegt izglītojošas aktivitātes pēc pieprasījuma vai plānveidā. Vienmēr būt atsaucīgi, pretimnākoši un atvērti komunikācijai.”

Iepriekš toreizējais Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis laikrakstam norādīja, ka Dienvidkurzemes uzņēmēji visbiežāk jautā par pieejamiem nekustamajiem īpašumiem un par finansiāla atbalsta iespējām.

U. Ržepicka piebalso, ka īpašumu jautājums vēl joprojām ir svarīgs, jo, ja uzņēmējam nebūs vietas, kur kaut ko darīt, ražot vai piedāvāt, tad viņš novadā arī nepaliks.

Viņa skaidro, ka pašlaik arvien biežāk cenšas saprast vietējo interesi par uzņēmējdarbības attīstību nomaļākās vietās vai tieši pretēji – kādā novada pilsētā vai teritorijās, kas ir tuvākas valstspilsētām.

Viena no uzņēmuma “Kurzemes gaļsaimnieks” īpašniecēm Aksana Jansone pastāsta, ka viņiem ar Dienvidkurzemes pašvaldību nav nekādas sadarbības.

Vadītāja gan neslēpj, ka pats uzņēmums nekādu atbalstu, informāciju vai palīdzību arī nav lūdzis, jo tāda nepieciešamība vienkārši nav bijusi.

A. Jansone ir pārliecināta, ka uzņēmumam, kura apgrozījums ir 5 miljoni eiro mēnesī, arī nebūtu korekti lūgt kādu atbalstu.

“Domāju, ka pašvaldībai ir ļoti daudz citu mazo uzņēmumu, ar kuriem strādāt. Ar nekādiem lūgumiem nevēršamies, jo uzskatām, ka neesam uzņēmums, kuram pašvaldībai būtu jāsniedz palīdzība.

Viņiem ir pietiekami daudz ko atbalstīt. Piemēram, bērnu un kultūras pasākumi, lai iedzīvotāji gūtu arī kādu citu baudu, ne tikai darbu.

Pašvaldības rocība ir stipri ierobežota arī no valsts puses.

Bet, ja mums būtu nepieciešama palīdzība ar kaut kādām atļaujām, rekomendācijām, iesniegumiem, es nešaubos, ka viņi būtu ļoti pretimnākoši,” klāsta A. Jansone.

Vienīgā uzņēmuma sadarbība ar novadu bijusi, ja pašvaldība lūdz kādu atbalstu pasākumiem. Tam “Kurzemes gaļsaimnieks” labprāt piekrīt.

Tomēr uzņēmuma vadītāja atzīst, ka vēl biežāk līdzīgus uzaicinājumus atbalstīt kādu sporta pulciņu, pasākumu vai iniciatīvu viņi saņem no pašiem iedzīvotājiem bez pašvaldības starpniecības.

Liepāja noteikti būs starp labākajām

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs

Katrs uzņēmums darbojas kādas pašvaldības teritorijā, un, runājot par biznesa vidi, mums vienlīdz svarīgi ir tas, cik laba vai slikta tā ir no valsts politikas viedokļa, bet tikpat liela ietekme šajā ziņā ir arī pašvaldībām.

Katra pašvaldība veido savu iekšējo kārtību un kultūru tam, kā un cik aktīvi tiek strādāts ar uzņēmējiem.

Tāpēc LTRK raugās gan uz valsts sadaļu – nodokļu politiku, enerģētikas jautājumiem utt., ko vietvaras ietekmēt nevar –, gan arī pašvaldību darbu vides uzlabošanā savas teritorijas uzņēmumiem.

Konkursā uzņēmumiem draudzīgākās pašvaldības noskaidrojam jau vairākus gadus.

Redzam, ka pašvaldības pēta konkursa vērtējumus un arī izdara zināmus secinājumus.

Es gribētu domāt, ka pašvaldības šajā ziņā cenšas kļūt labākas savos rādītājos.

To arī ar šo konkursu cenšamies panākt, proti, nevis caur bāršanos, bet gan ar pozitīvo piemēru mudināt pašvaldības kļūt uzņēmējiem draudzīgākām.

Arī iepriekšējo gadu konkursa uzvarētāji teikuši, ka pie tām vēršas pašvaldības, kas vēlas aizgūt pieredzi.

Tā pašvaldības cita citu pavelk uz augšu, un biznesa vide Latvijā kļūst aizvien labāka.

LTRK konkursā pašvaldības nevērtē pēc saviem subjektīviem kritērijiem jeb savām sajūtām, bet gan ir izstrādāta metodoloģija.

Viens no vērtējumiem ir tā dēvētais “slepenais pircējs”, kad studenti, uzdodoties, piemēram, par potenciālo investoru, pašvaldībām izsūta vēstules, interesējoties par biznesa atbalsta iespējām.

Šeit tiek vērtēts, vai pašvaldības sniedz atbildi, cik dinamiski tas notiek, vai atbildes sniegtas pēc būtības vai tikai formāli.

Nelāgi, ka

diemžēl liela daļa pašvaldību uz “slepenā pircēja” pieteikumu tā arī neatbildēja.

Šī tendence man nepatīk.

Biznesa vides kontekstā gan Liepāja, gan Kurzemes reģions kopumā ir spēcīgs.

Tas ir fantastiski, kā Liepāja atkopusies pēc “Liepājas metalurga” sāgas un kādas pārmaiņas notikušas Karostas teritorijā.

Un, lai gan Liepāja šogad konkursā nav ieguvusi augstu rezultātu, redzot, kā šajā pilsētā strādā pie biznesa vides attīstības un investoru piesaistes, nešaubos, ka drīz arī Liepāja iekļūs uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību trijniekā.

Es domāju tā: Vai esat apsvērusi iespēju kļūt par uzņēmēju?

Ludmila – liepājniece:

– Nē, man nav tādu dotību. Labam uzņēmējam, manuprāt, jādomā ne tikai par savu kabatiņu, bet arī par citiem cilvēkiem, tajā skaitā par darba ņēmējiem.

Tie, kas grib būt uzņēmēji, lai tikai pelnītu lielu naudu, – tur nekas labs nesanāks. Jādomā plaši, stratēģiski un jāpiedāvā kas tāds, kas tiešām nepieciešams cilvēkiem. Manā paziņu lokā nav neviena uzņēmēja.

Aksana Paulauska – no Medzes:

– Biju uzņēmēja, un pieredze man ir. Strādājām Zviedrijā, nodokļus maksājām Latvijā, bet firmu slēdzām. Tagad ir doma sākt uzņēmējdarbību citā nozarē.

Latvijā valda liela birokrātija. Uzņēmēji jūtas ļoti nepasargāti. Nodokļi jāmaksā lieli, un nav drošības sajūtas, jo likumi mainās ļoti strauji. Pat grūti tiem līdzi izsekot… Tāpēc gandrīz neiespējami kaut ko plānot uz priekšu.

Sarmīte – strādā:

– Man bijusi sava zemnieku saimniecība, tā ka uzņēmējdarbība nav sveša. Iegūta milzīga pieredze un milzīga vilšanās. Mēs nevienam nebijām vajadzīgi, dzīvojot laukos 10 kilometru no pilsētas.

Bērni tagad saka: “Mammīt, kā mēs laukos varējām dzīvot?” Bija gribēšana strādāt, sapņi un cerības, bet viss beidzās ar eksistēšanu, kurai vairs nebija jēgas.

Tamāra Dradeika – nestrādā:

– Tā doma pat nav bijusi. Uzņēmēji ir dažādi. Ja vieni knapi savelk galus un tikai peras, tad otri pelna lielu naudu. Ir jāmāk grozīties un iegrozīties. Vai arī jābūt uzkrātam lielam kapitālam.

Lai būtu par uzņēmēju, jābūt lielai dūšai un spējām locīties līdzi dažādiem vējiem. Tur vajag zināšanas un spēju to putru visu laiku maisīt.

Birute Freimane – virdzeniece:

– Bija viens brīdis, kad gribēju mainīt profesiju, jo iepazinos ar ājurvēdu, apguvu šī novirziena masāžu. Bija klienti, bet viss salikās tā, ka tomēr nesāku savu uzņēmējdarbību.

Būt par uzņēmēju nav ne viegli, ne arī grūti. Galvenais, lai cilvēkam būtu ļoti liela uzņēmība un gribasspēks. Jāprot meklēt un atrast dažādas iespējas, lai nepamestu iesākto. Vēl vajag finansiālu nodrošinājumu.