Šodien AS “Liepājas cukurfabrika” akcionāru ārkārtas pilnsapulcē akceptēts lēmums pārtraukt ražošanu un īstenot uzņēmuma restrukturizāciju, aģentūru LETA informēja “Liepājas cukurfabrikas” ģenerāldirektore Valija Zabe. Viņa uzsvēra, ka šāds lēmums bija jāpieņem, jo, veicot restrukturizāciju, minimāli tiks ietekmēti cukurbiešu audzētāji un fabrikas darbinieki, kas par darba pārtraukšanu saņems kompensāciju. Daudz būtiskāk viņus ietekmētu uzņēmuma bankrots, kas varētu iestāties pēc dažiem gadiem, ja cukurfabrika darbu turpinātu.

Akcionāri savukārt uzņemas visu risku, kas saistīts ar restrukturizāciju, tādēļ bija vajadzīgs arī akciju īpašnieku atbalsts lēmumam. Akcionāru pilnsapulcē izskanējušas diskusijas par šāda lēmuma nepieciešamību, tomēr ekonomiskie apsvērumi liecina, ka tas ir pareizais risinājums, norādīja Zabe.

LETA jau ziņoja, ka fabrika nolēmusi iet pilnīgās restrukturizācijas ceļu, kas paredz demontēt visas iekārtas un atteikties no cukura kvotas. Pilnīga ražotnes likvidācija ir lētāka, bet saņemamā kompensācija šādā gadījumā ir lielāka, iepriekš teica Zabe. Vietā, kur atrodas “Liepājas cukurfabrika”, nākotnē plānots sakārtot infrastruktūru un izveidot jaunu ražošanas uzņēmumu, tomēr pagaidām nav nolemts, kādu produkciju tas ražos.

AS “Jelgavas cukurfabrika” valdes loceklis Māris Freifalts iepriekš informēja, ka uzņēmums gatavo restrukturizācijas plānu, kas paredz pilnīgu iekārtu demontāžu un uzņēmuma likvidāciju. “Neredzam iespēju iet daļēju restrukturizāciju, prātīgāk ir likvidēt uzņēmumu un būvēt jaunu,” sacīja Freifalts.

Viņš gan neatklāja, kādu uzņēmumu “Jelgavas cukurfabrikas” vietā varētu celt, tomēr atzina, ka īpašnieki apsver vairākus variantus.

LETA jau ziņoja: ja cukurfabrikas nolems pilnībā demontēt iekārtas, tās saņems 48 548 650 eiro (34 119 991 lata) kompensāciju. Ja fabrikas nolems atteikties no cukura kvotas un daļēji demontēt iekārtas, kompensācija būs 36 411 488 eiro (25 589 994 lati), iepriekš informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS). Ja fabrikas restrukturizāciju nolems veikt gadu vēlāk, kompensācija samazināsies: pilnīgas demontāžas gadījumā tā būs 41 miljons eiro (28,8 miljoni latu), bet vēl pēc gada – 34 miljoni eiro (24 miljoni latu). 20% no summas saņems cukurbiešu audzētāji.

Līdz 31.janvārim cukurfabrikām jāsagatavo un jāiesniedz Zemkopības ministrijā nepieciešamie pieteikumi un dokumenti. Ja šādi dokumenti netiks saņemti, tas nozīmēs, ka cukurfabrikas nākamajā sezonā darbu turpinās. Līdz 15.februārim cukurfabriku informācija jāpārbauda un par lēmumu jāinformē Eiropas Komisija.

LETA jau ziņoja, ka līdz ar “Liepājas cukurfabrikas”, “Jelgavas cukurfabrikas”, Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas un Latvijas Reģionālās cukurbiešu audzētāju apvienības parakstīto vienošanos uzsākta cukurfabriku restrukturizācija.

Vienošanās paredz, ka no Eiropas Savienības kompensācijas 20% saņems cukurbiešu audzētāji, bet pārējo – fabrikas. Līdz ar to faktiski tiks sākta cukura nozares likvidācija Latvijā, tomēr fabrikām vēl paliek iespēja mainīt lēmumu. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pētījums liecina, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, prātīgākais ir to slēgt.

Tam par pamatu tiek minēta mazā cukurbiešu vidējā ražība, ko izraisa audzēšanai nepiemērotie Latvijas laika apstākļi, Latvijas cukurfabrikām ir arī mazas ražošanas kvotas, straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais iemesls ir aizvien lielāka konkurence un prognozējamais cukura cenas pieaugums.

LETA