Lai modernizētu Liepājas siltumapgādi un palielinātu saražotās siltumenerģijas konkurētspēju un mazinātu tās cenu, SIA “Liepājas enerģija” turpina divu projektu realizāciju – biomasas koģenerācijas stacijas un divu bio-ūdenssildāmo katlu katlumājas būvniecību, informē uzņēmums.

Uzņēmums plāno, ka pēc abu projektu īstenošanas siltumenerģijas tarifa samazinājums būs 7% no katra projekta, bet aptuveni 60 % no visas uzņēmumā saražotās siltumenerģijas daudzuma būs tā sauktā “zaļā” enerģija, ko iegūs kā kurināmo izmantojot atjaunojamo energoresursu – šķeldu. Abi projekti saņēmuši ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Jau ziņots, ka bio-koģenerācijas staciju būvē AS “UPB”, kas piedāvāja ekonomiski un tehnoloģiski  izdevīgāko risinājumu. Būvniecības darbi šobrīd notiek pēc saskaņotā laika grafika un tā ekspluatācijā jānodod rudenī līdz ar jauno apkures sezonu.

Plānots, ka jaunā bio-koģenerācijas stacija gadā saražos 60 tūkst. MWh siltumenerģijas, kas ir 20% no kopējā apjoma un 12 tūkst. MWh elektroenerģijas.  Projekta  izmaksas ~6,4 milj. latu, no kuriem 2,2 milj. latu ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas kurināmo izmaksu ekonomijā gadā prognozēta līdz 1 milj. latu, bet tikpat plānots iegūt no saražotās elektroenerģijas pārdošanas.

Šogad plānots uzsāk arī divu biomasas katlu katlumājas izbūves projektu, bet šobrīd notiek veco TEC ēku demontāža, lai sagatavotu būvlaukumu. Darbi jāpabeidz līdz 1. aprīlim, bet jaunās katlumājas būvniecību plānots uzsākt vasarā. Bio-ūdensildāmo katlu katlumājas kopējā jauda būs 30MW un šobrīd notiek iepirkuma procedūra, lai izvēlētos būvnieku.

Kā norādīja SIA “Liepājas enerģija” tehniskais direktors Gunars Liepiņš, tad šobrīd ir tā ka vienlaikus SIA “Liepājas enerģija” realizē divus  ES Kohēzijas fonda projektus, kuros abos kā kurināmo izmanto atjaunojamo, pašmāju energoresursu – šķeldu.  Tā ir bio-koģenerācijas stacijas būvniecība, kas jānodod ekspluatācijā šā gada rudenī un bio-ūdensildāmo katlu katlumājas būvniecība, kas jāpabeidz līdz 2013. gada beigām.

SIA “Liepājas enerģija” tehniskais direktors Gunars Liepiņš: “Pieaugot dabas gāzes cenai, lai samazinātu tarifu, mums nav citas iespējas kā izvēlēties alternatīvu kurināmo – šķeldu, tādēļ arī  realizējam abus projektus.”

AS “UPB” projekta vadītājs Māris Dzirnieks: “Šobrīd notiek nulles cikla darbi, ko plānots pabeigt līdz aprīlim. Nulles cikla darbos ietilpst 6 m dziļas bedres izrakšana, nostiprināšana, iekārtu un ēkas pamatu betonēšana. 6 m dziļa bedre nepieciešama, lai tehnoloģiski novadītu pelnus, kas veidosies ražošanas procesā.”

Gunars Liepiņš ir pārliecināts, ka abiem siltuma avotiem būs arī  interesants arhitektoniskais risinājums un līdzīgi kā citviet Eiropā būs grūti atpazīt, ka tās  ir katlumājas, kurās ražo siltumenerģiju un elektroenerģiju.