Sestdiena, 27. novembris Lauris, Norberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Liepājas industriālais parks – 3000 jaunu darba vietu iespēja

Jaunākās tendences pasaules ekonomikā rāda, ka Eiropai ir jāveido dažādu nozaru ražošanas centri, un tas paver attīstības iespējas arī Liepājai.

25.10.2021 15:12

liepajniekiem.lv

Nākamajos desmit gados Liepāja iecerējusi attīstīt zaļu un jaudīgu industriālo parku bijušā ”Liepājas metalurgs” teritorijā, kas kļūtu par zaļās ražošanas un aprites ekonomikas efektivitātes piemēru, radītu vairāk nekā 3000 jaunu darba vietu, piesaistot gan Eiropas Savienības (ES), gan privātās investīcijas, tā atzina eksperti Liepājā notikušajā forumā ”Latvija ceļā uz atbildīgu, zaļāku ražošanu – starts Liepājā”.

BijušāLiepājas metalurga” teritorijai jākļūst par daudzveidīgu, organisku pilsētas daļu

Šogad sabiedriskajai apspriešanai tiks nodots bijušā ”Liepājas metalurga” teritorijas lokālplānojums, kas lielā mērā noteiks, kādu vēlamies redzēt līdz šim slēgto zonu – pieejamu iedzīvotājiem, atvērtu inovatīvām, ilgtspējīgām un radošām uzņēmējdarbības formām, vienlaikus nezaudējot funkcionālo pamatpielietojumu – ražošanas teritorija.

Lokālplānojumu izstrādājusi SIA ”UPB Projekti”, un ikviens interesents jau drīzumā varēs izteikt savu viedokli un iesaistīties, lai noteiktu, kādu vēlas redzēt šīs teritorijas attīstību.

Atklājot forumu, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš sacīja: ”Mēs esam daudz mācījušies no Skandināvijas un Rietumu uzņēmumiem, kas pēdējo 20 gadu laikā ir pamazām mainījuši Liepājas ražošanas vidi. Šis ir īstais brīdis izvēlēties ceļu, kas ved uz labākajiem panākumiem gan Liepāju kā Latvijas rūpniecības vienu no smagsvariem, gan valsti kopumā.”

Teritorijas lokālplānojumā iezīmēti četri soļi – teritorijas attīrīšana no vēsturiskā piesārņojuma, jauna ielu tīkla ar komunikācijām izbūve, jaunu rūpniecisko centru un jahtu centra apbūves kvartālu izveide, kā arī zaļās zonas gar ezeru un ielu malām izveidi, kopējo industriālā parka teritoriju pievienojot transporta maģistrālēm.

Diskusijas laikā Liepājas sociālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks iezīmēja skaidru industriālā parka vīziju:

”Šobrīd mums Liepājā ir vajadzīgas tādas ražotnes, kas nenodara pāri videi un iedzīvotājiem, — eksportspējīgas, ar pietiekoši augstu intelektuālā resursa piesaistes kapacitāti.”

Arī VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktors Raivis Bremšmits atzina, ka Liepājas industriālā parka attīstībai ir potenciāls kļūt par magnētu darbaspēka piesaistē, radot lielu augsti apmaksātu darbavietu skaitu.

Tiek prognozēts, ka vairāk nekā 120 hektāru rūpnieciskajā teritorijā 10 gadu laikā varētu uzbūvēt vai renovēt ēkas 250 000 kvadrātmetru platībā. ”Attīstībai būtu nepieciešams publiskais finansējums un Eiropas Savienības fondu līdzekļi aptuveni 50 miljonu eiro apmērā, kas ģenerētu iespēju piesaistīt 375 miljonu eiro privāto investīciju,” teica LSEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Savukārt Liepājas pilsētas arhitekts Uģis Kaugurs norādīja, ka Liepāja ir atvērta teju jebkādai industriālai ražošanai, kas var ”ierakstīties” nospraustajos rāmjos – ekoloģiskajās prasībās. Liepājas industriālajam parkam jākļūst par daļu no pilsētvides, nevis ekskluzīvu vietu tikai vienai ražotnei.

Liepājas industriālā parka zaļais DNS

Kā norādīja foruma eksperti – klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā līdz 2050.gadam jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, tāpēc, plānojot Liepājas industriālo parku, ņemts vērā arī Eiropas zaļā kursa virziens, apzinoties, ka zaļās pārmaiņas ir uz palikšanu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks Mārtiņš Zemītis uzsvēra:

”Ilgtspēja un zaļā domāšana jāieliek jaunveidojamā Liepājas industriālā parka ”ģenētiskajā” kodā.

Vislabāk, ja industriālā parka aktivitāšu portfelis ir diversificēts un saskaņots ar Liepājas kopējo attīstības vīziju, organiski papildinot Liepāju kā ”pilsētu cilvēkiem”. Ja Liepājā plāno nodarboties ar metalurģiju, jāatceras, ka šī ir viena no nozarēm, kas ir grūti ”zaļināma”, tāpat kā cementa, kuģniecības, aviācijas. Tajā paša laikā Eiropa ir viens no pasaules tēraudražošanas līderiem, un šis sektors balsta daudzas citas industriālās ražošanas nozares – autobūvi, būvniecību, elektroniku, inženierzinātnes. Labi piemēri rodami vairākās ES valstīs, kur eksperimentāli sākts ražot zaļo vai zilo tēraudu, izmantojot ūdeņraža tehnoloģiju. Protams, ir daudz tehnoloģisko izaicinājumu, vienlaikus tomēr zaļai un viedai ražošanai Latvijā šobrīd ir daudz un dažādu atbalsta iespēju no ES fondiem.”

Ilgtspējīgā industriālā attīstībā jāņem vērā gan ekonomiskie, gan sociālie un vides aspekti. AS ”KPMG Baltics” Ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Latvijā Ieva Kustova norādīja atšķirības starp tradicionālu un zaļu industriālo parku.

Tradicionālam industriālam parkam uzsvars ir uz ekonomiskiem aspektiem, uzņēmumu izvēle tajā atrasties ir saistīta ar lokāciju, vieglāku loģistiku, iespējams, zemākām izmaksām un ērtāku piekļūšanu. Turpretī zaļā industriālajā parkā vai eko-industriālajā parkā daudz lielāka loma ir tam, kā tajā esošie uzņēmumi savstarpēji sadarbojas, risinot līdzīgus problēmjautājumus, veidojot aprites ekonomikas risinājumus un pēc iespējas klimatneitrālu vidi.

Uzņēmumu ilgtspējas mērķu sasniegšanai būtisks aspekts ir arī finansējuma piesaiste. SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars skaidroja, ka ”zaļās pārmaiņas noteikti ir uz palikšanu un ieguvēji būs tie, kas tajās saskatīs iespējas. Liepājas ekonomika šobrīd ir, iespējams, dinamiskākā un attīstības ziņā veiksmīgākā visā Latvijā. Noteikti nevajag apstāties tikai pie stāsta par industriālo parku — tas ir labs sākums, bet būtiska ir sasaiste arī ar ostu un sinerģija ar citiem vietējās ekonomikas spēlētājiem. Tāpat mājasdarbs pārdomām — kāpēc gan Liepājā nevarētu tikt izlaistas zaļās obligācijas? Gribētu pēc pāris gadiem šeit atgriezties un redzēt, ka tas jau aktīvi notiek.”

Metalurģijas un citu nozaru attīstības iespējas Liepājā

LIAA direktors Kaspars Rožkalns diskusijas laikā norādīja uz dilemmu, kas ir arī viens no lielākajiem Liepājas izaicinājumiem, proti – virzīties uz zaļā metāla ražošanu, kā tas ir Zviedrijā, kur izmanto ūdeņradi, kas šobrīd ir ļoti dārgs risinājums, vai attīstīt zaļu industriālo parku, kur sinerģijā darbojas daudzi ražošanas uzņēmumu.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas prioritāte no investīciju piesaistes viedokļa ir eksportējošie uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tās ir tādas jomas kā bioekonomika, fotonika, biomedicīna, viedā enerģētika un viedā mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.tml.

K. Rožkalns arī minēja, ka no investīciju piesaistes viedokļa metalurģija ir ”izslēgtā” nozare, viss atkarīgs no tā, kas ir produkts un kā to var ”zaļināt”.

”Liepāja ir mūsu veiksmes stāsts, daudz kas ir izdarīts pareizi. Un arī šī neveiksme, kas sākumā daudziem likās saistīta ar ”Liepājas metalurgu”, kam vēsturiski bijusi ļoti nozīmīga loma, – šī uzņēmuma apstāšanās, faktiski deva iespēju daudziem citiem uzņēmumiem,” diskusijā uzsvēra Ģirts Rungainis, ”Prudentia” partneris un padomes loceklis.

Vienlaikus viņš arī pauda viedokli, ka ”.. ir jāsaprot, ka metalurģija kā 19. gs. industrija pat ar zaļām tehnoloģijām nenesīs mums gaidīto pienesumu Latvijai — tas ir noiets etaps.”

Sniegt savu prezentāciju forumā tika aicināti arī uzņēmuma ”Liepāja Steel” pārstāvji, kam īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas un ir izteikuši vēlmi atjaunot ražošanu bijušajā ”Liepājas metalurgs” teritorijā.

”Liepāja Steel” nerada iespēju piedalīties foruma pirmajā daļā, bet diskusijas daļā dalībai izvirzīja Egilu Kupši, bijušo ”Liepājas metalurgs” galveno inženieri.

E. Kupšis uzvēra, ka atturētos prognozēt, kas notiks ar metalurģiju pēc 20–30 gadiem: ”Metalurģija attīstās pietiekami strauji, to, kāds būs tehnoloģiskais risinājums ar varbūtējo influenci uz vidi un visu pārējo rādīs laiks. Iesim soli pa solim un laiks rādīs, kāda ir šī pareizā attīstība.”

Uz vidi jāskatās kā uz sabiedrības kopējo resursu

Metalurģija ir sasaistīta ar Liepājas vārdu kopš aizpagājušā gadsimta, kas liek šobrīd uz šo bijušās rūpnīcas teritoriju skatīties kā uz vēsturiski piesārņotu vietu, kuras transformēšana saimnieciskajā apritē prasīs ievērojamus resursus esošā piesārņojuma ierobežošanai.

”Attīstot jaunu industriālo zonu, pašvaldībai ir jāspēj gudri līdzsvarot uzņēmēju intereses un iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē. Līdz šim pašvaldības nav izmantojušas iespēju teritorijas plānošanas dokumentā ražošanas funkcionālo zonu sadalīt apakšzonās, nosakot detalizētāk, kādas piesārņojošās darbības būs atļauts veikt konkrētajā teritorijā, īpaši domājot par traucējošo smaku un trokšņu ierobežošanu dzīvojamās apbūves tuvumā.

Nav pieļaujama nekāda veida ražošanas attīstīšana, kas varētu pasliktināt vides stāvokli darbības vietā un tās apkārtnē,

tomēr atsevišķās teritorijās dažādu uzņēmumu un iedzīvotāju interešu sabalansēšanai ir par maz ar kritēriju, ka ražošanas ietekme atbilst pieļaujamiem vides kvalitātes normatīviem. Atbildīga un gudra teritorijas plānošana ir atslēga uz zaļāku un ekonomiski attīstītu Latviju, kur tiek respektētas iedzīvotāju tiesības dzīvot tīrā vidē,” sacīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Jau vēstīts, ka 20. oktobrī notika Liepājas pašvaldības un LSEZ pārvaldes rīkots forums ”Latvija ceļā uz atbildīgu, zaļāku ražošanu — starts Liepājā”, lai diskutētu par industriālā parka izveidi Liepājā un veicamajiem soļiem Latvijas ceļā uz zaļāku ražošanu.

Foruma un diskusijas pilnu ierakstu aicinām skatīties šeit.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz