A/S “Liepājas metalurgs” (LM) ir tuvu maksātnespējai, kā arī tam ir būtiskas likviditātes problēmas, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

Saskaņā ar LM vadības teikto, ja situācija tirgū neuzlabosies vai netiks panākta vienošanās ar lielākajiem kreditoriem, LM nespēs pildīt savas saistības jau 2013.gada aprīlī, norādīts ziņojumā.

Patlaban LM ir saņēmis maksātnespējas brīdinājuma vēstules no A/S “Latvenergo”, kurās pieprasīts līdz 28.martam nomaksāt aktuālo parādu par elektroenerģijas piegādi, pretējā gadījumā LM tiks pieteikts maksātnespējas process. Vienlaikus auditori uzskata, ka tad, ja LM līdz 28.martam nenokārtos savas saistības, “Latvenergo” atslēgs elektroenerģijas padevi LM.

Auditora “Ernst&Young” veiktā jutīguma analīze paredz naudas līdzekļu trūkumu LM 2013.gada beigās aptuveni 96,1 miljona latu apmērā atkarībā no dažādu apstākļu īstenošanās.

Patlaban LM trūkst neto apgrozāmā kapitāla. 2013.gada janvāra beigās neto apgrozāmais kapitāls bija negatīvs – mīnus 17,5 miljoni latu. Uzņēmuma minimālais neto apgrozāmais kapitāls pie 30 dienu naudas aprites cikla ir 27 miljoni latu, savukārt optimālais pie 45 dienu naudas aprites cikla – 40 miljoni latu pie 2013.gada plānotā neto apgrozījuma.

LM patlaban nepilda finanšu nosacījumus, kas ir minēti kredītlīniju līgumos ar A/S “SEB banka” un AS “Citadele banka”. Saskaņā ar “UniCredit” kredītlīguma nosacījumiem nespēja pildīt saistības pret citām kredītiestādēm var nozīmēt “UniCredit” izsniegtā kredīta daļēju vai pilnīgu pirmstermiņa atmaksu. Šie nosacījumi ir pārkāpti 2012.gada beigās, teikts ziņojumā.

LM kopējās neto parādsaistības 2012.gada beigās bija 103,6 miljoni latu. Lielākās no tām ir aizņēmums no “UniCredit” – 51,7 miljoni latu, “SEB bankas” un AS “Citadele banka” kredītlīnijas – 22,4 miljoni latu, parāds uzņēmumam “Stemcor” 10,5 miljonu latu apmērā par sagataves piegādi 2011.gadā, tiesa, ir panākta vienošanās par šī parāda atmaksas grafiku.

Tāpat LM ir astoņu miljonu latu parāds “Latvenergo”, panāktā vienošanās par parāda atmaksas grafiku ir pārkāpta un var tikt atjaunota tikai pie nosacījuma, ka līdz 28.martam tiek nomaksāts esošais parāds.

Pagājušā gada beigās LM maksājumi, kuru atmaksas termiņš kavēts par vairāk nekā 30 dienām, bija 22,4 miljonu latu apmērā.

Pagājušā gada beigās LM bija 1,6 miljonu latu lieli šaubīgie debitoru parādi, kuru maksājumi ir kavēti par vairāk nekā 180 dienām un kuru atmaksa ir apšaubāma.

Uzņēmuma pamatdarbības naudas plūsma 2012.gadā bija pozitīva – 16,4 miljoni latu un to lielākoties ietekmēja kreditoru parādu atmaksas atlikšana. Pretējā gadījumā LM pamatdarbības naudas plūsma pērn būtu bijusi negatīva – mīnus 1,1 miljons latu. 2012.gada zaudējumi 8,8 miljonu latu apmērā tika segti no neto apgrozāmā kapitāla.

Jau ziņots, ka valdība otrdien vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā AS “Liepājas metalurgs” glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

“Cerēt, ka valdība atrisinās uzņēmuma problēmas, ir neiedomājami. Bez akcionāru iesaistes nekādu pozitīvu lēmumu nevaram pieņemt, tāpēc būs vēl diskusijas, kā risināt uzņēmuma problēmas, taču kaut kas ir jādara. Līdz šim no valsts puses ir darīts daudz vairāk nekā no akcionāru puses,” sacīja A.Vilks.

Toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp “Liepājas metalurgu” un “UniCredit S.p.A”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).

“Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins intervijā laikraksta “Vesti Segodņa” pielikumam “Delovije Vesti” atzinis, ka būtu gatavs atdot savas “Liepājas metalurga” akcijas, ja valsts sniegtu atbalstu uzņēmumam. Pagaidām par šādu iespēju gan nav bijis runas.

Viņš piebildis, ka uzņēmums valdībā iesniedzis rīcības plānu izejai no finanšu krīzes un tagad tālākais esot valdības rokās – vai tā vēlēsies un būs gatava palīdzēt uzņēmumam.

Iesniegtais rīcības plāns paredz uzņēmumu pilnībā atbrīvot no elektroenerģijas obligāto iepirkuma komponenšu maksas, kas šogad uzņēmumam ļautu ieekonomēt 9,2 miljonus latu, no AS “Latvenergo” saņemtā preču kredīta deviņu miljonu latu apmērā norakstīšanu, kredītlīniju pagarināšanu un palielināšanu par 18 miljoniem latu, kā arī metāllūžņu eksporta ierobežošanu no Latvijas uz trešajām valstīm, kas ļautu lūžņu iepirkšanā ietaupīt 9,9 miljonus latu.

Piektais iesniegtā rīcības plāna punkts paredz valsts atbalstu “Liepājas metalurga” sarunās ar uzņēmuma modernizācijas kreditoru Itālijas banku “UniCredit”. “Šogad pamatsummas maksājumos un procentos jādzēš 11 miljoni latu. “Mēģināsim ar banku runāt par kredītbrīvdienām uz diviem gadiem, taču, ja tas neizdosies, tad uz pārrunām ar banku mums būtu jādodas kopā ar Valsts kasi,” intervijā norāda S.Zaharjins.

Tāpat uzņēmums gatavojas strādāt ar kreditoriem un produkcijas piegādātājiem, lai daži no tiem piekristu no īstermiņa kreditoriem kļūt par ilgtermiņa kreditoriem, un tas dotu uzņēmumam aptuveni 20 miljonu latu finanšu rezervi. Tāpat rīcības plānā paredzēta administratīvā aparāta izmaksu samazināšana, ražošanas efektivitātes paaugstināšana un sponsorēšanas apjomu samazināšana.

Biržā “NASDAQ OMX Riga” publicētais neauditētais konsolidētais 2012.gada pārskats rāda, ka “Liepājas metalurga” konsolidētais neto apgrozījums 2012.gadā bija 321,3 miljoni latu, kas ir par 45% vairāk nekā 2011.gadā. Pērn uzņēmuma konsolidētie zaudējumi sasniedza 7,3 miljonus latu, bet 2011.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 3,88 miljoni latu.

“Liepājas metalurga” mātesuzņēmuma neto apgrozījums 2012.gadā bija 305,2 miljoni latu, kas ir par 48,06% vairāk nekā 2011.gadā. Māteskompānija pērn cietusi zaudējumus 8,7 miljonu latu apmērā, bet 2011.gadā uzņēmuma peļņa bija 2,47 miljoni latu.

LM akcionāri varētu saņemties un rast savā starpā risinājumu, un sākt strādāt uzņēmuma labā, vakar vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Tajā pašā laikā Liepājas mērs uzsver, ka ne visi jautājumi ir risināmi tikai akcionāriem, tādēļ ir vajadzīga arī valdības iesaistīšanās, taču pēc šodienas valdības sēdes Seskam radies priekšstats, ka valdībai nav nekāda plāna, lai palīdzētu grūtībās nonākušajam LM.

Viņš esošo situāciju ar lielo uzņēmumu salīdzināja ar kuģi, kuram radusies sūce un kurš grimst. U.Sesks ir pārliecināts, ka valdībai LM būtu jānāk talkā.

Liepājas domes priekšsēdētājs akcentēja, ka LM ir lielākais Latvijas ražotājs, kas ir atkarīgs no elektrības cenām. Uzņēmums ir lielākais elektrības rēķinu maksātājs, kas mēnesī par elektrību maksā trīs miljonus latu.

U.Sesks uzskata, ka, iespējams, neilga laika risinājums varētu būt, ja AS “Latvenergo” kļūtu par LM akcionāru. Tajā pašā laikā viņš minēja, ka 2500 darbinieki nav vainīgi, ka starp uzņēmuma akcionāriem notiek ķildas.

LM problēmu risinājumu nevar gaidīt tikai no valsts – tādi ir jāpiedāvā arī uzņēmuma akcionāriem, taču tie, lai arī ar LM palīdzību ir kļuvuši par multimiljonāriem, neko nedara, lai uzņēmumu glābtu, šorīt telekompānijā LNT izteicās premjers Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis pastāstīja, ka valdība vakar iepazinusies ar LM audita ziņojumu, kas liecinot, ka apzinātas ļaunprātības LM nav veiktas, taču uzņēmuma finanšu problēmas ir lielas.

Šādos apstākļos ir izveidots LM kreditoru klubs, kurā darbojas arī valsts puses pārstāvji un kas pašlaik meklē risinājumus likviditātes problēmām, kuras nepieciešams atrisināt strauji. Taču uzņēmumā esot arī ilgtermiņa problēmas ar pārvaldību, kas būs jāatrisina ilgākā termiņā.

Krīzes situācijā nedrīkst veidoties situācija, kad uzņēmuma akcionāri vienkārši atnāk pie valdības un prasa rīcību tikai no tās, uzsvēra politiķis, ir ļoti būtiski, lai arī akcionāri kaut ko dara. Problēmu pārvarēšanas plānam ir jābūt uzņēmuma akcionāriem, kuri ar LM palīdzību ir kļuvuši par multimiljonāriem, bet pašreiz neko nedara, lai uzņēmumu glābtu, piebilda premjers.

Uz jautājumu, vai akcionāri ir gatavi ar saviem līdzekļiem iesaistīties LM glābšanā, atbilde bija – nē, atzīmēja V.Dombrovskis.

LM kā galveno savu finanšu problēmu iemeslu ir minējusi elektrības cenu pieaugumu. Baidoties no tā, Ekonomikas ministrija (EM) uz laiku ir atteikusies no plāna liberalizēt elektrības tirgu fiziskām personām.

Premjers pieļāva, ka jau tuvākajā laikā EM jautājumu par liberalizācijas atlikšanu varētu virzīt valdībā, un uzsvēra, ka valdībā jau iepriekš izskanēja mudinājumi ministrijai rūpīgi izsvērt, kā liberalizācija ietekmētu patērētāju, taču precīzi aprēķini esot trūkuši. V.Dombrovskis rīcību un atbildību šajā jautājumā pilnībā sagaida no EM.

LETA