Būtiski kritušies beramkravu apjomi (–37,3%) – krietni mazāk nekā pirms gada janvārī pārkrauta labība un labības produkti, koksnes šķelda un granulas.

2025. gada janvārī beramkravas veidoja 63% no kopējā kravu apjoma Liepājas ostā.

Samazinājums lauksaimniecības kravu segmentā saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un noteikto ievedmuitu, skaidro Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa atsaucas uz uzņēmuma “Liepaja Bulk Terminal” vadītāju Juri Matvejevu, kurš norādījis, ka apgrozījuma samazinājums šajā kravu segmentā bija plānots un ir likumsakarīgs.

Vienlaikus noritot aktīvs darbs, lai piesaistītu jaunas kravas, to skaitā no Centrālāzijas.

SEZ pārstāve arī atzīmē, ka kravu apgrozījumu nosaka sezonalitāte, laika apstākļi un tirgus pieprasījums.

“Turklāt par veiksmīgu un stabilu darbību vairāk liecina nevis pārkrauto tonnu daudzums, bet gan apgrozāmo līdzekļu pieaugums.

Tranzītbiznesa nozare un ostu darbība piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Piemēram, uzņēmums “Norplast Piemare” janvārī uzsāka aktīvu ražošanu jaunuzbūvētā rūpnīcā ostas teritorijā, ražojot lielgabarīta detaļas no stiklšķiedras.

Uzņēmums var lepoties ar mazāko kravu, kas svēra vien 19,7 tonnas, kuras pienesums kopējam kravu apgrozījumam nenozīmīgs, bet ekonomiskais ieguvums liels,” viņa uzsver.

Šogad janvārī, salīdzinot ar 2024. gada pirmo mēnesi, vairāk pārkrauts lejamkravu – 24,5 tūkstoši tonnu (+104,8%).

No visām Liepājas ostā pārkrautajām kravām lejamkravas gan veidoja vien 5%.

Tāpat janvārī vairāk apkalpotas ģenerālkravas (konteineri, ro-ro kravas, kokmateriāli u.c.) – 166,6 tūkstoši tonnu (+6,6%).

Ģenerālkravas veido 32% no janvārī ostā pārkrautajām kravām.

Gada pirmajā mēnesī mūsu ostā apkalpoti 93 kuģi (–24) un 5388 pasažieri (–6).