Kā aģentūrai LETA norāda Liepājas SEZ pārstāvji, 2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu – 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas – 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 318 200 tonnu apmērā, kas ir par 41,7% mazāk nekā 2021.gadā.

No stividorkompānijām Liepājas ostā visvairāk kravu pērn pārkrāva “Liepaja Bulk Terminal” – 2,41 miljonu tonnu, kas ir par 17,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko “Ekers Stividors LP”, kas no 2015.gada septembra pārņēmis “Liepājas Osta LM” saistības, – ar 1,972 miljoniem tonnu, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2021.gadā, kā arī “Terrabalt” ar 1,725 miljoniem tonnu kravu, kas ir par 9,6% vairāk.

Decembrī Liepājas ostā pārkrauti kopumā 629 500 tonnu kravu, kas ir par 7,8% mazāk nekā 2021.gada attiecīgajā mēnesī, tostarp beramkravas pārkrautas 472 600 tonnu apmērā, kas ir par 6,9% mazāk, ģenerālkravas – 138 900 tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet lejamkravas – 18 000 tonnu apmērā, kas ir kritums 2,1 reizi.

Pērn Liepājas ostā apkalpoti 1602 kuģi, kas ir par 50 kuģiem jeb 3% mazāk nekā 2021.gadā, un 85 422 pasažieru, kas ir par 92% vairāk nekā gadu iepriekš.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks norāda, ka Liepājas osta kopš 1992.gada ir lēnām, bet stabili attīstījusies, veiksmīgi sadarbojoties uzņēmējiem, pašvaldībai un valstij. “Katrs investīciju projekts ir bijis rūpīgi pārdomāts un saskaņots ar uzņēmēju attīstības plāniem. Piemēram, pirms diviem gadiem Liepājas SEZ pārvalde izbūvēja ērtu auto pievedceļu prāmju terminālam, stividorkompānija “Terrabalt” pārkārtoja un pilnveidoja termināla loģistiku, kas ļāva ērtāk un ātrāk apkalpot “Stena Line” prāmju izkraušanu un uzkraušanu, un nu jau otro gadu pieaug kravu plūsma,” pauž Sesks.

Viņš arī norāda, ka pērn “ro-ro” kravu apgrozījuma pieaugums bija 19,5% salīdzinot ar 2021.gadu. Tāpat Liepājas SEZ ir rūpīgi strādājusi ar vietējo kravu piesaisti, kas palīdz pārliecinošāk pārvarēt jaunos apstākļus, attīstījuši lauksaimniecības kravu uzglabāšanas un pārkraušanas kapacitāti un pilnveidojuši koplietošanas infrastruktūru. Pērn arī īstenoti Lauku atbalsta dienesta projekti “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā” un cieto segumu ieguvis pēdējais autoceļa posms Liepājas ostā.

Liepājas SEZ pārstāvji skaidro, ka lauksaimniecības kravu segmentā pērn dominēja labība un labības produkti, vienlaikus piesaistot arī jaunus kravu veidus. Aizvadītajā gadā, mainoties loģistikas virzieniem tika importēta gan soja no Argentīnas, gan cukurs no Brazīlijas, kas tālāk tika sūtīts uz tuvējo austrumu valstīm. Kopumā tika izkrauti seši kuģi, kas atveda 198 800 tonnu cukura.

Savukārt ģenerālkravu segmentā novērojams lielākais kravu apjoma pieaugums, gan “ro-ro” kravu grupā, gan kokmateriālu apgrozījumā. Pērn “ro-ro” kravas veidoja 20% no visām ostas kravām, bet kokmateriāli 5% jeb 359 600 tonnu. Ģenerālkravu segmentā 2022.gadā pieauga gan vietējo ražošanas uzņēmumu saražotās produkcijas eksports, gan tika piesaistītas jaunas kravas. Piemēram, “Ekers Stividors LP” piesaistīja un pārkrāva vairāk kā 48 000 tonnu alumīnija stieņu.

Salīdzinoši mazākais kravu apgrozījums Liepājas ostā aizvadītajā gadā bija lejamkravu segmentā, jo to visvairāk ietekmēja ģeopolitiskā situācija. 

2021.gadā Liepājas ostā pārkrāva kopumā 7,057 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9% vairāk nekā 2020.gadā, tostarp pērn 11 mēnešos ostā pārkrāva 6,374 miljonus tonnu kravu.

Liepājas osta pēc pārkrauto kravu apmēra ir trešā lielākā osta Latvijā.