Beramkravas 2020.gada pirmajos trijos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 1,074 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 27,3% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 636 800 tonnu apmērā, kas ir par 5,5% mazāk nekā pirms gada un veidoja 40% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pirmajā ceturksnī Liepājas ostā pārkrautas 331 300 tonnu apmērā, kas ir par 11,7% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas – 185 600 tonnu, kas ir par 8,9% nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos.

Savukārt lejamkravas pirmajos trijos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 179 100 tonnu apmērā, kas ir 1,5 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

No stividorkompānijām Liepājas ostā visvairāk kravu šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāva “Liepaja Bulk Terminal” – 450 448 tonnas, kas ir par 10% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Seko “Ekers Stividors LP”, kas no 2015.gada septembra pārņēmis “Liepājas Osta LM” saistības, – 412 570 tonnu, kas ir par 39,3% mazāk nekā pērn pirmajos trijos mēnešos, kā arī “Terrabalt” ar 234 297 tonnu kravu, kas ir par 6,5% mazāk.

Šogad pirmajos trijos mēnešos Liepājas ostā apkalpoti 412 kuģi, kas ir par 21 kuģi jeb 4,8% mazāk nekā 2019.gada pirmajos trijos mēnešos, un 7284 pasažieri, kas ir par 6,1% vairāk.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe aģentūrai LETA norādīja, ka Liepājas ostas uzņēmumi martā pārkrāva 591 630 tonnu dažādu kravu, apkalpojot 150 kuģus, kas ir vairāk nekā šogad janvārī un februāri.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš skaidroja, ka ostas darbību ietekmē gan esošā situācija, gan dažādu kravu cenas un pieprasījums pasaules tirgū, gan ikgadējās graudaugu sezonas raža, gan laika apstākļi.

“Ir vēl nebijuši apstākļi, kas prasa gan no uzņēmējiem, gan valsts un pašvaldības, gan Liepājas SEZ pārvaldes radošus risinājumus dažādām problēmām, kurus var rast, vienīgi sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm,” pauda Lapiņš.

Savukārt “Liepaja Bulk Terminal” valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka termināls strādā atbilstoši esošajai situācijai, kas ieviesusi savus nosacījumus, bet kravu apgrozījumu ietekmē arī citi faktori, tostarp laika apstākļi. Šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrautas 450 448 tonnas kravu, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš, bet martā kravu apgrozījuma pieaugums ir 47,2%, salīdzinot ar 2019.gada martu.

“Galvenais nosacījums stabilai kravu plūsmai ir tas, kāda bijusi graudaugu sezona. Nākamie trīs mēneši būs mierīgāki, jo lielākā daļa no iepriekšējās sezonas ražas jau pārkrauta. Jaunā graudaugu sezona solās būt laba, līdz ar to plānojam augustā sākt pārkraut šā gada ražu un strādāt ierastā tempā un režīmā. Būs raža, būs ko darīt,” uzsvēra Matvejevs.

Savukārt “Terrabalt” tehniskais direktors Jurijs Solovjovs atzina, ka esošā situācija ir ieviesusi nopietnas izmaiņas ierastajā darba ritmā. Termināls ikdienu rūpējas par drošības pasākumu ievērošanu saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanu. Ja līdz šim lielākā daļa kravu tika pārvadātas ar kravas automašīnām, tad pēdējā mēneša laikā pieaudzis ro-ro kravu apmērs, kas tiek pārvadātas bez dzinēja vai konteineros.

Lielākais lejamkravu termināls SIA “DG Termināls” trīs mēnešos pārkrāvis 137 905 tonnas kravu, kas ir uz pusi vairāk nekā gadu ir iepriekš.

“Pagaidām neizjūtam esošās situācijas ietekmi uz kravu plūsmu, bet sekojam līdzi naftas cenas straujai lejupslīdei un preču pieprasījumam dažādos tirgos. Grūti prognozēt, kādas būs vīrusa un ekonomisko procesu ietekme ilgtermiņā. Arī aprīlī strādājam atbilstoši plānotai kravu plūsmai,” pauda “DG Termināls” izpilddirektors Ivo Tikums.