Satiksmes ministrija, aicināta komentēt abu minēto ostu darbības rezultātus, “Kurzemes Vārdam” skaidro, ka reālā situācija ostās atspoguļo pārmaiņas tranzīta nozarē. ”Jau kopš 2019.gada vidus strauji mazinās energoresursu eksporta apjomi no Krievijas – gan ogles, gan naftas produkti. Tas būtiski ietekmē kravu apjomus Rīgas un Ventspils ostās. Savukārt, Liepāja ir specializējusies uz citu kravu sortimentu, tāpēc to tik būtiski neietekmē energoresursu kravu samazinājums. Pārējās kravu grupās tādu svārstību nav. Visas trīs ostas turpina strādāt un attīstīties gan ģenerālkravu segmentos, gan beramkravu segmentos. Covid-19 pandēmijas un globālās tirdzniecības ietekmē nedaudz samazinājušies konteinerkravu apjomi, vienlaikus labības produkcija, kokmateriāli un prāmju satiksme turpina pieaugt. Arī turpmāk ostas vairāk orientēsies uz šādu kravu apkalpošanu, meklēs jaunas kravu piesaistes iespējas, kā arī vēl lielāku uzmanību pievērsīs ražošanas attīstībai,” skaidro ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.

Viņa norāda, ka šīm tendencēm neesot nekāda sakara ar reformām ostu pārvaldībā.

Liepājas osta ir vienīgām no trim lielajām Latvijas ostām, kurā šogad, salīdzinot ar 2020. gadu, pieaudzis kravu apjoms. Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāve Līga Ratniece – Kadeģe informē, ka desmit mēnešos kopumā pārkrautas 5,793 miljoni tonnas, kas ir par 9,2 % vairāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.

Rīgas ostā desmit mēnešos pārkrauts 17,262 miljonus tonnu – par 12,9% mazāk nekā 2020.gada desmit mēnešos, bet Ventspilī – 9,013 miljonus tonnu jeb par par 15,9% mazāk. 4,4% kravu kritumu desmit mēnešos ir arī kaimiņvalsts Klaipēdas ostā.

Jau rakstījām, ka Satiksmes ministrija iecerējusi ostu pārvaldības reformu, kas skars Ventspils un Rīgas ostas. Tikmēr Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.