Rīgas ostas kravu apjomi 2020.gadā varētu pieaug līdz 49 miljoniem tonnu, Liepājā – līdz 12 miljoniem tonnu, bet Ventspilī – līdz 30 miljoniem tonnu, prognozēts šodien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē akceptētajā Latvijas ostu attīstības programmas 2014.-2020.gadam projektā. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka no lielajām ostām Rīgas un Liepājas ostas prognozē jaunu kravu piesaisti, savukārt Ventspils osta prognozēs ir piesardzīgāka un būtisku kravu pieaugumu neplāno.

Kā ostu darbības draudi tiek minēta kravu plūsmu atkarība no ārējiem grūti prognozējamiem politiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem, kā arī pieaugošā konkurence Baltijas jūras austrumu krasta ostu starpā. Tāpat tiek uzsvērts, ka, neveicot ostas hidrotehnisko būvju rekonstrukciju, ir iespējama ievērojama kuģošanas drošības līmeņa pasliktināšanās – netiks nodrošināta kuģošanas drošība un kuģu ceļa dziļums, kā rezultātā kravu apgrozījums var samazināties, kas būs saistīts ar ostas ierobežotajām jaudām. Iespējams esot arī vides piesārņojuma riska pieaugums.

Secināts arī, ka samazinās ES struktūrfondu finansējums, līdz ar to ir nepietiekams infrastruktūras attīstībai pieejamais investīciju apjoms. Kā drauds tiek minēta arī jaunu nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu ieviešana, kas palielina finansiālo slogu uzņēmējdarbībai, kā arī ar ekonomisko izaugsmi nesabalansētas, pārmēru stingras vides aizsardzības prasības, kas rada draudus konkurētspējai.

Programmas projektā kā ostu vājās puses tiek minētas pieprasījumam nepietiekošs akvatorijas dziļums atsevišķās ostās, nepietiekošs finansējums pilnvērtīgai ostu attīstības nodrošināšanai, kā arī nepietiekoši attīstīta pievadceļu infrastruktūra – gan dzelzceļa, gan auto pievedceļu. Tāpat uzsvērts, ka kopējās hidrotehniskās būves atsevišķās ostās ir kritiskā stāvoklī, savukārt mazo ostu darbību ietekmē sezonalitāte – ziemas mēnešos kuģošanu ietekmē ledus. Tāpat atsevišķās ostās nepietiekami kraujlaukumi un noliktavu platības.

Šodien Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais programmas projekts akceptēts, lai arī biedrībai “Baltijas asociācija – transports un loģistika” bija vairāki iebildumi pret to.

SM pārstāvis Andris Maldups norādīja, ka programmas izstrāde ievilkusies ģeopolitiskās situācijas izmaiņu kontekstā, ņemot vērā šo izmaiņu ietekmi uz tranzīta sektoru. Tāpat šajā situācijā bijis sarežģīti vienoties par kravu prognozēm, jo riski ir augsti. Līdz ar to mērķi izvirzīti piesardzīgi.

Galvenā uzmanība pievērsta kravu diversifikācijai, kravu ar pievienoto vērtību piesaistei, industrializācijai, kā arī pasažieru apkalpošanai ostās.

Programmas projekts vēl jāapstiprina valdībā.

Jau ziņots, pērn Rīgas ostā pārkrauti 41,08 miljoni tonnu, un tas ir par 15,8% vairāk nekā 2013.gadā. Ventspilī pārkrauti 26,2 miljoni tonnu, kas ir par 8,9% mazāk nekā 2013.gadā, bet Liepājā pārkrauti 5,3 miljoni tonnu, kas ir par 9,5% vairāk nekā pērn.

“Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” pārstāve Inga Antāne teica, lai arī atzinīgi novērtēja faktu, ka programmā ņemti vērā Pasaules Bankas ieteikumi attiecībā uz ostu vērtēšanas kritērijiem, tomēr nav uzsvērta Latvijas starptautiskās konkurences palielināšanas faktors, mazinot ostu iekšējo konkurenci. Neesot uzsvērts arī valsts lomas nozīmīgums šajā procesā. Programmā arī trūkstot uzsvara uz ostu pārvaldības darbības uzlabošanu. Tāpat Antāne uzsvēra, ka programmā būtu jāiekļauj princips, ka tiek izstrādāta ilgtspējīga tarifu politika, lai veicinātu konkurētspēju.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka Antānes priekšlikumi ir vērā ņemami un par tarifu politiku diskusijas vēl būšot, taču esot jāsaprot, ka valsts budžetā nav resursu, ar ko kompensēt dzelzceļa infrastruktūras maksas.

Ostu padomē tika ņemts vērā priekšlikums, iekļaut programmā mazo ostu drošības nodrošināšanas aspektus.