Reaģējot uz Ministru kabineta šā gada 1.aprīļa sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un dokumentu sadaļā pievienoto protokollēmuma projektu, kurā tiek noteiktas veicamās darbības Liepājas SEZ likvidācijai, Liepājas pašvaldība šodien nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un ministriem, lūdzot skaidrot situāciju un valdības nostāju.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (PCL; KPV LV), kā arī satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Arturam Tomam Plešam (AP).

Atklātajā vēstulē teikts, ka Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” paredz līdz 2023.gada 31.martam Ministru kabinetam izvērtēt Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus un pēc tam pieņemt lēmumu par to, vai dibināt kapitālsabiedrību, kas veiktu Liepājas SEZ pārvaldes funkcijas. Minēto esot apstiprinājis arī satiksmes ministrs Linkaits debatēs ar nozares pārstāvjiem un publiskos apgalvojumos medijiem, turpretī Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz jau mēneša laikā izveidot darba grupu minēto pārmaiņu īstenošanai.

“Tas nozīmē, ka faktiski tiek gatavots lēmums ne tikai par Liepājas SEZ pārvaldes pārveidi par valsts kapitālsabiedrību 2023.gadā, izvērtējot Ventspils un Rīgas ostu pārvaldības modeļa maiņas rezultātus, bet gan par visas Liepājas SEZ likvidāciju jau pašlaik, kas ir pretrunā ar iepriekš pausto,” teikts amatpersonām adresētajā vēstulē.

Liepājas pašvaldība ir neizpratnē par šādu valdības uzdevumu un lūdz sniegt dokumenta izskaidrojumu. Šādu savstarpēji pretrunīgi sagatavotu un sabiedrību maldinošu dokumentu nonākšana publiskā telpā esot uzskatāma par klaju nevērību pret jautājuma nozīmīgumu liepājniekiem un investoriem, jo šādi paziņojumi apdraudot uzņēmēju nākotnes attīstības ieceres un radot nestabilu investīciju vidi. Šādu paziņojumu publicēšana arī apdraud Latvijas valsts ekonomiskās intereses un investīciju drošību, uzsver vēstules autori.

Viņi skaidro, ka Liepājas SEZ ir reģiona ekonomiskās attīstības instruments, kas sevi ir pierādījis, attīstot Liepājas SEZ teritoriju kā vienotu ekonomisko ekosistēmu ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, veidojot efektīvu, saprotamu un kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi uzņēmējiem.

Vēstules autoru ieskatā, lai sasniegtu noteikta reģiona attīstību, ir svarīgi valsts un pašvaldības varai sadarboties, jo tieši tas ir veiksmīgas attīstības priekšnoteikums, turpretī šāda valdības pozīcija, pasakot, ka nav nepieciešami reģionālās attīstības instrumenti, par kādu ir uzskatāma arī Liepājas SEZ, pasaka, ka valstij nav vajadzīgi attīstīti reģioni, nerūp reģiona iedzīvotāju labklājība un nav vajadzīgi nodokļi valsts budžetā.

Liepājas SEZ gadījumā, tikai pateicoties visu pušu – valsts, pašvaldības un uzņēmēju – aktīvai un pārdomātai darbībai, ir izdevies 24 gados Liepāju no degradētas militāras pilsētas, kura grima dziļā ekonomiskā depresijā, pārvērst par ekonomiski attīstītu reģiona centru, kas veicina visa reģiona attīstību un nodrošina darbavietas un ienākumus valsts budžetā. Spītējot ģeopolitiskai situācijai, ekonomiskajām krīzēm un pandēmijai, padarīts ir ļoti daudz, bet nedrīkst apstāties. Jebkura apstāšanās ir solis atpakaļ. “Vai valsts šajos smagajos epidemioloģiskās krīzes apstākļos ir atkal gatava pazaudēt Liepāju, gatava atteikties no vairāk nekā 30 miljoniem, ko ik gadu Liepājas SEZ kapitālsabiedrības iemaksā valsts budžetā?” retoriski vaicā Liepājas pašvaldības vadība.

Kā norādīts vēstulē, rūpnīcas attīstās, jo ir osta, ir lidosta un pilnvērtīga pievadceļu sistēma. Osta ir kā magnēts, kas paver plašus loģistikas virzienus uzņēmējiem, kas strādā un grib strādāt Liepājā.

Liepājas SEZ pārvaldības modeli par efektīvu ir atzinuši gan uzņēmēji, gan finanšu sektora dalībnieki, gan investori, jo skaidri definēti atbalsta instrumenti, nosacījumi un attīstības veicinošais faktors ir stabilitāte ilgtermiņā līdz 2035.gadam, kā to nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums, atgādina vēstules autori.

Viņi uzsver, ka Liepājas dome jau 2020.gada 14.jūlija domes sēdes lēmumā skaidri pauda noraidošu nostāju plānotajām izmaiņām likumā par ostām un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā.

SM aģentūrai LETA norādīja, ka, kā jau plaši komentēts publiskajā telpā, ir panākta vienošanās starp valdību veidojošām partijām par to, ka ostu pārvaldības modeļa maiņa tiks sākta ar Ventspils un Rīgas ostām, izveidojot kapitālsabiedrības to pārvaldīšanai, savukārt jautājums par izmaiņām Liepājas SEZ pārvaldībā tiks lemts pēc Rīgas un Ventspils ostu darbības izvērtēšanas.

“Ministru kabineta mājaslapā ievietotie materiāli tiks precizēti. Grozījumus likumā par ostām un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā un valdības protokollēmumu SM iesniedza 2020.gada nogalē. Pašlaik, ņemot vērā panākto vienošanos par Liepājas SEZ jautājuma atlikšanu, grozījumi likumā par ostām tiks precizēti un atkārtoti iesniegti Valsts kancelejā, savukārt valdības protokollēmums nav izlabots, bet tas pašlaik tiek darīts, lai novērstu jebkādas domstarpības,” skaidroja SM.

Liepājas SEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzsvēra, ka Liepājas SEZ arvien nav saņēmusi oficiālu informāciju no SM vai citu ministriju pārstāvjiem, kas norādītu, ka iepriekš publicētā versija bijusi kļūdaina.

Kā vēstīts, Ministru kabinets par ostu pārvaldības reformu jeb grozījumu likumā par ostām tālāku nodošanu skatīšanai Saeimā plāno lemt 1.aprīlī, liecina valdības sēdes darba kārtība.

Ar izmaiņā ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

SM pie ostu pārvaldības reformas likumprojekta strādājusi aptuveni gadu.