Lielākus vai mazākus sarežģījumus, ko radījusi Covid-19 krīze, sāk izjust arī daļa Liepājas ražotāju. Pasūtījumu apjomi sarūk, klientiem ir grūtības norēķināties, kavējas materiālu piegāde, un daļa no apgrozāmiem līdzekļiem uzņēmumiem tagad jānovirza dezinfekcijas līdzekļu iegādei.

Situācija pasliktinājās strauji

Lielākā daļa tekstilmateriālu ražotājas “Laumas Fabrics” klientu šobrīd apturējuši pasūtījumus un slēguši ražošanu. Līdz ar to “Lauma Fabrics” rosinājusi uzņēmuma darbinieku dīkstāvi, kas ilgs līdz aprīļa beigām, paziņoja kompānija “European Lingerie Group”.

“Marta beigās diezgan strauji pasliktinājās situācija. Vispirms pasūtījumus atlika vai atcēla klienti no Rietumu tirgiem, bet marta pēdējā nedēļā pasūtījumus sākuši atlikt, kā arī būtiski palēninājās norēķini arī no Austrumu tirgiem. Baltkrievija vīrusa Covid-19 izplatības dēļ it kā nav ieviesusi karantīnu, tajā pašā laikā mēs redzam, ka arī šīs valsts uzņēmumi bremzē savu ražotņu darbību. Izvērtējot situāciju, sapratām, ka nav jēgas ražot produkciju, kas uzkrāsies noliktavā. Tāpēc ātri reaģējām un pieņēmām lēmumu pakāpeniski apturēt ražošanu. Vispirms darbu pārtrauca adīšanas un aušanas cehi, pagājušonedēļ arī krāsošanas cehs, un faktiski ar šo nedēļu uzņēmumā darbība tiek pilnībā apturēta,” pastāsta uzņēmuma “Lauma Fabrics” valdes priekšsēdētājs Edijs Egliņš.

Tirdzniecības nodaļa darbu gan turpinās, uzturot kontaktus ar piegādātājiem un klientiem, tāpat strādās apsargi un elektrodispečeri.

Tā kā šomēnes produkcijas realizācija vēl turpinās, dīkstāves pabalstam uzņēmums plāno pieteikties maija sākumā. Izpētot dīkstāves pabalsta nosacījumus, uzņēmuma vadība gan pamanījusi kādu būtisku nepilnību, proti, to, ka strādājošiem pensionāriem pabalsts nepienākas. “Laumā Fabrics” ir ap 20 darbinieku, kas saņem arī pensiju. Manuprāt, nav pareizi, ka kompensācija nepienākas pensionāriem, arī invaliditātes pensijas saņēmējiem, kuri strādā un maksā nodokļus,” uzsver E. Egliņš.

“Laumas Fabrics” meitaskompānija “Lauma Medical”, kas ražo medicīniskos izstrādājumus (elastīgās saites, jostas u.c.), darbu turpina, jo preču pārdošanas apjoma samazinājums pašlaik esot neliels. Medicīnisko preču lielākais noieta tirgus ir Krievija, un produkcija galvenokārt tiek izplatīta aptiekās, kuras Covid-19 izplatības dēļ netiek slēgtas. Vienlaikus “European Lingerie Group” min vairākus turpmākās produkcijas izplatīšanas riskus, to skaitā ražošanas materiālu pieejamību un valūtas maiņas kursa svārstības.

Cer uz atbalstu arī daļējā dīkstāvē

Lai samazinātu vīrusa izplatības iespēju kolektīvā, elpošanas un drošības ekipējuma ražotājs SIA “Interspiro Production” šobrīd organizē darbu divās maiņās, saīsinot darba laiku par divām stundām dienā, proti, astoņu stundu vietā cilvēki tagad strādā sešas stundas, pastāsta ražotnes vadītājs Sandris Gusts.

“Kapacitāte kritusies par 25 procentiem, un zināmā mērā mums arī ir daļēja dīkstāve. Būtu labi, ja valdība paredzētu iespēju kompensēt strādājošo atalgojuma daļu par šo dīkstāves laiku,” viņš norāda.

Medicīnisko plāksteru ražotājai LSEZ SIA “NordePlast”, līdzīgi kā citiem ražotājiem, kavējas izejmateriālu piegāde, kā arī nākas saskarties ar loģistikas problēmām. “Gaidām izejvielas no Amerikas. To ražotājs atrodas Ņujorkas apkaimē, kur ir straujš vīrusa uzliesmojums, līdz ar to mums nevar nosūtīt konteineru ar izejvielām. Ķīnā iepērkam speciālu papīru, un arī tā piegāde kavējas,” pastāsta uzņēmuma valdes loceklis Romāns Gramiko.

Viņš norāda, ka pagaidām darbinieku skaits ražotnē nav samazināts, tomēr uzņēmums pieļauj, ka daļai strādājošo, iespējams, būs jānosaka dīkstāve. Tāpēc arī R. Gramiko cer uz valsts atbalstu arī daļējas dīkstāves kompensēšanai.

Krīzes ietekmi jūt arī metālizstrādājumu ražotājs SIA “Hidrolats”, kas pieteicies nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai.

“Problēmas ir tādas pašas kā visiem, proti, ir sarežģījumi ar izejvielu piegādi no Eiropas, realizācija kavējas,” skaidro uzņēmuma finansiste Svetlana Sitņika.

Ja situācija kļūs vēl sarežģītāka, arī “Hidrolatam”, iespējams, būs jāpasludina darbinieku dīkstāve. “Šobrīd domājam, kā rīkoties. Dīkstāve tomēr ir maigākais variants,” spriež S. Sitņika.

Rosina papildu atbalstu

Liepājas SEZ pārvalde apkopojusi dažādu uzņēmumu viedokli par nepieciešamajiem papildu atbalsta pasākumiem, rosinot šos priekšlikumus iekļaut valsts atbalsta programmās krīzes seku pārvarēšanai.

Viens no ierosinājumiem ir jau minētā daļējas dīkstāves kompensēšana. Tāpat SEZ aicina paaugstināt kompensējamā atalgojuma slieksni, norādot, ka šobrīd uzņēmumiem īpaši svarīgi ir noturēt augsti kvalificētus speciālistus, kuru atalgojums būtiski pārsniedz 700 eiro līmeni.

SEZ apzinājusi arī uzņēmumus, kuros valdes locekļi lielāko savu atalgojuma daļu pēc būtības saņem par citu funkciju veikšanu (šoferis, grāmatvedis, ražošanas darbinieks utt.), un pasūtījumu apstāšanās dēļ darbs uzņēmumā faktiski vairs nenotiek. Šis jautājums aktuāls tieši mazajiem uzņēmumiem ar nelielu darbinieku skaitu, norāda SEZ, mudinot noteikt, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījuma samazinājums vairāk par 50 procentiem, citu uzņēmuma darbinieku dīkstāve vai atbrīvošana no darba), uzņēmuma valdes loceklis var pretendēt uz dīkstāves pabalstu.

Pārvalde vēstulē, kas nosūtīta Ekonomikas ministrijai, arī aicina dot iespēju uzņēmumiem nodokļu maksājumus novirzīt jaunām, straujām investīcijām ražošanas pārprofilēšanai un pie noteiktu kritēriju izpildes samazināt maksājamo nodokļu summu par šo ieguldījumu apjomu. Kā alternatīvs priekšlikums ir saņemts ierosinājums izveidot jaunas valsts atbalsta programmas iekārtu iegādei un tamlīdzīgām investīcijām.

Atsevišķi uzņēmēji arī uzskata, ka piesardzības nolūkā būtu jānodrošina bezmaksas Covid-19 analīžu veikšanu darbiniekiem, kā arī jāiekļauj kompensējamo izdevumu sarakstā tēriņi, kas novirzīti dezinfekciju līdzekļu iegādei.

Uzziņai

• “Swedbank” pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā 700 Latvijas uzņēmumi, kā lielākā ietekme no Covid-19 ierobežojošajiem pasākumiem atzīta tieši pieprasījuma samazināšanās pēc precēm vai pakalpojumiem. Aptauja, kurā lielākoties piedalījušies mazie un vidējie uzņēmumi, tostarp atklāj, ka trešdaļai uzņēmumu krīze devusi arī iespēju palielināt savu preču vai pakalpojumu noietu, pieņemt papildu darbiniekus un pārorientēt savu piedāvājumu no eksporta uz vietējo tirgu. Tāpat pētījums rāda, ka Latvijas uzņēmēji neapstājas pie grūtībām un meklē risinājumus, piemēram, aktīvāk vērš savu darbību uz tiešsaisti.
• Uz jautājumu: kā mainījusies uzņēmumu ikdiena pēc Covid-19, visbiežāk dotā atbilde (47%) ir pieprasījuma kritums pēc viņu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Kā otru populārāko atbildi (29%) uzņēmēji norādījuši nepieciešamību “savilkt jostas” un samazināt kārtējos izdevumus. Trešā populārākā atbilde (26%) – investīciju plānu atlikšana un attālinātas komunikācijas uzsākšana ar klientiem un sadarbības partneriem.

Avots: “Swedbank”