Noslēgusies LR Valsts kontroles veiktā revīzija par Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes darbības atbilstību normatīvo aktu
prasībām. Revīzijas laikā, kas ilga vairāk nekā septiņus mēnešus, LR Valsts
kontroles revidenti snieguši kopskaitā 16 ieteikumus LSEZ attīstības plānošanas
un pārvaldes finanšu vadības pilnveidošanai, portālu informēja Liepājas SEZ
pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars
Krieviņš skaidro: ”LR Valsts kontroles revīzija mums deva iespēju paskatīties
uz procesiem no malas un tos izvērtēt. Savā darbā Liepājas speciālās
ekonomiskās zonas pārvalde vienmēr ir centusies vadīties pēc labas pārvaldības
principiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu izaugsmi un visam reģionam nozīmīgu
attīstību, taču atsevišķos jautājumos, piemēram, par ostas ilgtermiņa
attīstības plānošanu un darbību mūsu redzējums atšķiras no LR Valsts kontroles
redzējuma, pamatojot to gan ar starptautisku pieredzi, gan arī lokālo
ekonomisko situāciju, kurā osta ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības
instrumentiem un darba vietu nodrošinātājiem. Taču ziņojums mums ir saistošs un
ieteikumus ņemsim vērā, koriģējot vai izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus,
atskaites, instrukcijas, vadības procesus un darbības vadlīnijas.”

LSEZ pārvalde revidējamā periodā nav saņēmusi dāvinājumus
(ziedojumus), investīcijas, iemaksas no valsts un pašvaldību budžetu
speciālajām programmām. Savukārt, izmantojot ES Kohēzijas fonda un sava budžeta
līdzekļus, LSEZ pārvalde ir veiksmīgi realizējusi un turpina realizēt Liepājas
pilsētai un reģionam nozīmīgus attīstības projektus. 

Revīzija veikta par LSEZ darbību laika posmā no 2012.gada
1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim. Kopumā LSEZ pārvalde ir saņēmusi
sešpadsmit ieteikumus, kurus apņēmusies izvērtēt un ieviest. Nenoliedzami LSEZ
pārvaldei un LSEZ komersantiem 2013.gads ir bijis sarežģīts, bet, pateicoties
veiksmīgi īstenotajiem stratēģiskās attīstības projektiem, ir izdevies sasniegt
stabilus rādītājus un nodrošināt, ka negatīvā ietekme uz Liepājas ostas
darbību, kas saistīta ar AS ”Liepājas metalurgs” darbības apturēšanu un uzsākto
maksātnespējas procesu, ir maksimāli samazināta. Pārskata periodā LSEZ
pārvaldei bija nepieciešams meklēt speciālus risinājumus un rīkoties ļoti
operatīvi, lai ieviestu pasākumus, kas vistiešākā mērā uzlabotu kravu plūsmu
ostā, tāpat izvērtēt iespējamos variantus, kā veicināt  AS ”Liepājas
metalurgs” meitas uzņēmuma – lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS
”Liepājas osta LM” – pilnvērtīgas darbības atjaunošanu. Līdz ar to LSEZ
pārvalde izvērtēs Valsts kontroles ieteikumus attiecībā uz iespējām
iekasēt  līgumsodus  par kavētajiem nomas maksājumiem un
plānotā kravu apjoma nepārkraušanu, tomēr periodā, kad tika veikta revīzijā, to
īstenojot, iespējams, būtu apdraudēta vairāku  uzņēmumu finansiālā
situācija un darbība. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un 2014. gada pirmajā
pusgadā osta strādājusi ar 7,3 % kravu apgrozījuma pieaugumu, savukārt ostas
stividorkompānija LSEZ AS ”Liepājas osta LM” šā gada jūnijā sasniedza 160
385,40 tūkst. tonnu apgrozījumu, veidojot pieaugumu par 43,1%.

Savā gala ziņojumā LR Valsts kontrole ir iekļāvusi
ieteikumus attiecībā uz velkoņu un apsardzes pakalpojumiem. Atšķirībā no citām
reģionu ostām Liepājā vēsturiski nav izveidojusies sava flote, kas secīgi būtu pārtapusi
par privātu velkoņu kompāniju un turpinātu bāzēties ostā kā tas ir, piemēram,
Klaipēdā un Ventspilī. Īstenojot ES Kohēzijas fonda projektu ”Liepājas ostas
pievadceļi”  un uzsākot projektu ”Liepājas ostas padziļināšana”,
ievērojami  biežāk Liepājas ostā  bija jāieved kuģi, kuru
iegrime un  maksimālie izmēri prasīja regulārus velkoņu pakalpojumus.
Lai netraucētu ostas darbību un katru reizi nebūtu jāgaida ierodamies velkoņi
no Klaipēdas vai Ventspils ostas, LSEZ pārvaldei bija nepieciešams uzņemties
velkoņu pakalpojumu sniegšanu, jo līdz šim neviena velkoņu kompānija nebija
izrādījusi interesi par pakalpojumu sniegšanu. Līdzīga pieredze ir arī
salīdzinoši nelielām Skandināvijas valstu ostām. Savukārt, slēdzot līgumu par
apsardzes pakalpojumiem, LSEZ pārvalde apzināja potenciālos pakalpojumu
sniedzējus, kuri atbilst Starptautiskā kuģu un aizsardzības kodeksa (ISPS) un
ES direktīvas par ostu aizsardzības prasībām, to cenas un piedāvāto pakalpojumu
kvalitāti, līdz ar to izslēdzot iespējamos riskus, uz ko norāda LR Valsts
kontrole.

Revīzijas rezultātā LR Valsts kontroles viedoklis būtiski
atšķīrās no LSEZ pārvaldes viedokļa par nepieciešamību organizēt Baltijas jūras
ostu Basketbola turnīru un līdzfinansēt Liepājas pārstāvniecības Rīgā telpu
nomu. Šādam atzinumam LSEZ pārvalde nevar piekrist, ņemot vērā, ka telpas Rīgā
tiek nomātas jau kopš 1997.gada un līdz šim nevienai kontrolējošai institūcijai
nav radušās šaubas par to nepieciešamību. Pārstāvniecības telpas tiek
izmantotas gan rīkojot dažādas tikšanās ar investoriem, gan arī tajās norit
LSEZ valdes sēdes, kurās piedalās atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, gan
arī šādas pārstāvniecības esamība ļauj veidot ciešāku saikni ar valsts
pārvaldes institūcijām un ārvalstu pārstāvniecībām, kas atrodas Rīgā, un ir
svarīgs komunikācijas kanāls. Baltijas jūras ostu basketbola turnīrs ir
ikgadējs pasākums, kurā tiekas visu Baltijas valstu ostu pārvalžu darbinieki,
un katru gadu turnīrs notiek citā ostas pilsētā, dodot iespēju detalizēti
iepazīties ar konkrētās ostas darbību un ostu aktualitātēm citās pilsētās. LSEZ
pārvaldes ieskatā atteikšanās no dalības šādos pasākumos nebūtu pozitīvs
signāls starptautiskā mērogā. Līdz ar to, lai nodrošinātu turpmāk skaidrāku un
nepārprotamāku finanšu līdzekļu izlietojumu mārketinga pasākumiem, LSEZ
pārvalde pilnveidos   Mārketinga komunikācijas plānu.

LSEZ pārvalde ir atvērta konstruktīvai sadarbībai ar Valsts
kontroli un jau tuvākajā laikā ir gatava  pilnveidot pārvaldes
iekšējo darbību,  papildinot gan vadlīnijas, gan instrukcijas, gan
nolikumus, lai maksimāli nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto prasību
izpildi un mazinātu interpretācijas iespējas un riskus par atklātību un
vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu pret LSEZ klientiem un sabiedrību kopumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un
pašvaldības izveidota atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kas
atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
pārvalde saskaņā ar ”Likumu par ostām” veic visas funkcijas, kuras noteiktas
ostas pārvaldei attiecībā uz Liepājas ostu un tās teritoriju. Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir Liepājas ostas pārvaldes tiesību un
saistību pārņēmēja.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes budžetu veido
ieņēmumi, kuri tiek gūti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes
darbības rezultātā (atskaitījumi no ostas maksām, zemes nomas maksa, nomas
(īres) maksa par ostas pārvaldes īpašumā esošo vai valdījumā nodoto nekustamo
īpašumu iznomāšanu (izīrēšanu), investīcijas, maksa par ostas pārvaldes
sniegtajiem pakalpojumiem, dāvinājumi (ziedojumi)); ieņēmumi no Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošo valsts un pašvaldību īpašuma
objektu privatizācijas, izņemot tos valsts un pašvaldību īpašuma objektus, kuri
tiek privatizēti saskaņā ar likumu ”Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju
privatizāciju”; iemaksas no valsts un pašvaldību budžetu speciālajām
programmām; iemaksas no dažādiem fondiem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes budžetu
izlieto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un tās programmu
finansēšanai; Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas infrastruktūras
attīstīšanai; nekustamā īpašuma iegādei Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
teritorijā.

2013.gadā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībās
vidēji tika nodarbināti 1684 darbinieki, bet mēneša vidējā bruto
darba alga uzrādīta 751,59 eiro. Tā ir lielāka nekā vidēji pilsētā un ir
saglabājusies 2012.gada līmenī. Turklāt būtiski ņemt vērā, ka katra izveidotā
darba vieta ostā, rada aptuveni 4 darba vietas saistītajās nozarēs, kas apkalpo
ostas uzņēmumus – transporta nozarē, pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Līdz 2013.gada 31.decembrim Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas statusā veiksmīgi darbojas 37 kapitālsabiedrības, kas 2013.gadā kopumā
veikušas investīcijas aptuveni 7,5 miljonu eiro apmērā, radot jaunas darba
vietas un palielinot eksporta produkcijas un pakalpojumu apjomu. Puse no
Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām ir jaunizveidotas
speciālās ekonomiskās zonas darbības laikā, jo kapitālsabiedrības izvērtēja, ka
šāds komercdarbības statuss paver lielākas attīstības iespējas un dod lielāku
atdevi no ieguldījumiem.

LSEZ pārvalde veido ciešu sadarbību ar pašvaldību,
uzņēmējiem, atbildīgajām valsts institūcijām – Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas
un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, lai ikviens
īstenotais projekts būtu ilgtspējīgs un ekonomiski pamatots.

Lai piesaistītu jaunus ražošanas uzņēmumus, Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas pārvalde sadarbībā ar Liepājas domi ir īstenojusi
investīcijas projektus, kuru mērķis ir labiekārtot teritorijas, izbūvējot
pazemes inženierkomunikācijas un pievadceļus, lai tās kļūtu pievilcīgas
investoriem. Viens no šādiem projektiem bija Satiksmes ielas izbūve, kur šobrīd
atrodas virkne ar transporta nozari saistīti uzņēmumi. Ir sakārtota Pulvera un
Lazaretes iela un tām pieguļošās perspektīvās attīstības teritorijas, izbūvējot
pazemes inženierkomunikācijas un sakārtojot pievadceļus. 2013.gadā LSEZ
pārvalde atbalstīja arī industriālā parka ”Liepājas biznesa centrs”
paplašināšanos, kas paredz jaunu ražošanas telpu izbūvi vismaz trīs ražotnēm.
Ieguldītās investīcijas infrastruktūrā un pārdomāta attīstības stratēģija
veicinājušas uzņēmēju interesi veidot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas
teritorijā ražošanas uzņēmumus.