Šonedēļ tiks publiskota informācija par to, ko akciju sabiedrība “Liepājas metalurgs” ir paveikusi un kā dzīvo pašlaik. “Taču nekā šokējoša gan tur nebūs,” sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs un norādīja, ka baumas par gaidāmo 1000 cilvēku atlaišanu ir muļķības. Par  it kā gaidāmo darbinieku atlaišanu nerimst kaislības gan interneta portālos, gan cilvēku sarunās.

Apstiprinājuma nav

Par 1000 cilvēku atlaišanas datumu figurē gan 1.aprīlis, gan 1.maijs. Šādas runas it kā sākušās pēc informācijas noplūdes uzņēmuma akcionāru sapulcē pārrunātā. Taču šīm runām nav nekāda apstiprinājuma.

Tiesa, no neoficiāliem, taču ticamiem avotiem “Kurzemes Vārds” uzzināja, ka iespēja par lielāka darbinieku skaita atlaišanu divās uzņēmuma struktūrvienībās gan apspriesta. Taču tā bijusi tikai pieņēmumu līmenī, un katrā ziņā runa neesot par 1000 cilvēkiem. Štata samazināšana būtu nepieciešama, lai uzņēmums varētu izdzīvot krīzes apstākļos, ja situācija vēl vairāk pasliktināsies.

Darbinieku skaita samazināšana “Liepājas metalurgā” notikusi arī līdz šim. Proti, darbiniekiem piedāvā parakstīt savstarpējo vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu. Rezultātā – cilvēks pats labprātīgi ir pametis darbu, tāpēc nefigurē piespiedu atlaišana. “Cik zinu, pašvaldība arī negrib, lai notiktu cilvēku manāma atlaišana. Vēlēšanas taču nāk,” “Kurzemes Vārdam” pastāstīja viens no “Liepājas metalurga” darbiniekiem, kurš arī šādā veidā nesen pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu. Cilvēki tiekot uzaicināti pie Personāldaļas vadītāja Ata Dekšņa, kur viņiem piedāvā vienoties par darba attiecību pārtraukšanu. “Es gan nezinu, kā ar pārējiem, taču man vismaz kompensāciju samaksāja. To aprēķināja, ņemot vērā uzņēmumā nostrādāto laiku. Par pieciem gadiem piedāvāja kompensāciju vienas mēnešalgas apmērā,” neslēpj nu jau bijušais metalurgs. Plāni gan klājoties tiem, kurus pieķer par pārkāpumu. Ja metalurgu darba vietā pieķer alkohola reibumā, viņam uz karstām pēdām tiekot uzteikts darbs.

Uz šī fona uzņēmuma darbinieki dzīvojot neziņā, jo oficiāli viņiem nekas netiekot skaidrots, kas būs nākotnē. Informāciju viņi saņemot pastarpināti, tāpēc arī baumu mutulis apaug ar dažādiem vispārinājumiem, kā, piemēram, jau pieminētais plāns par 1000 cilvēku atlaišanu no 1.maija.

Tam gan nepiekrīt V.Terentjevs. “Iznāk taču avīze “Metalurgs”. Reizi nedēļā tajā var izlasīt rūpnīcā notiekošās aktualitātes, kuras komentē ražošanas daļas vadītājs. No avīzes satura var uzzināt, ko mēs darām un kurp virzāmies. Algas tiek maksātas regulāri, bez kavēšanās. Tāpat darba uzdevumus arī pildām.”

Gaidāma modernizācija

“Lai veiktu tik vērienīgu atlaišanu no 1.maija, uzņēmumam jau līdz 1.martam vajadzēja mums par to iesniegt paziņojumu. Taču neko tamlīdzīgu saņēmuši neesam,” norādīja Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Baumas par masveida atlaišanām “Liepājas metalurgā” sākušās jau pērn. Kad D.Baumane sākusi par to interesēties uzņēmumā, viņai solīts, ka gadījumā, ja tikšot pieņemts lēmums, par kuru jāpaziņo valsts iestādēm, tad tas arī tiks darīts. “Katrā ziņā man nav pamata uzskatīt, ka viņi neievēro likumus,” piebilda D.Baumane.

Un tomēr viņa atzina, ka bezdarbnieku rindas papildina arī “Liepājas metalurgā” strādājošie. Kopš šā gada 1.janvāra bezdarbnieka statusu vēlējās iegūt 47 bijušie uzņēmuma darbinieki. Darba attiecību pārtraukšanai bijuši dažādi iemesli: pušu vienošanās, pēc paša vēlēšanās u.c.

No trim martena krāsnīm “Liepājas metalurgā” pašlaik strādājot tikai viena. Uzņēmuma vadītāji neslēpj to, ka martena tehnoloģija jau sen ir novecojusi, tāpēc to plāno mainīt pret elektriskā loka krāsnīm, kas ir daudz lielākas ietilpības un ražības iekārtas nekā martena krāsnis. Šim nolūkam arī uzņēmumam bija nepieciešams valsts galvojums 112 miljonu latu kredītam.

Iespējams, ka tieši ar uzņēmuma modernizācijas plāniem būs saistīta informācija, kuru “Liepājas metalurgs” šonedēļ grasās publiskot, un tieši uzņēmuma modernizācija dara tramīgus strādniekus, jo tā parasti skar darbaroku skaita samazināšanu. “Jautājumi ir uzdoti, būs arī atbildes,” sola V.Terentjevs.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”