Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 15. augusts

+20°C
Vējš: ZR 6.0 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Dzelde, Zelda, Zenta

Mīlestība pret koku nāk no vectēva  (16)

Atslēgvārdi cncart | uzņēmējdarbība | atis ozols

Lai arī Atis Ozols savā kokapstrādes darbnīcā strādā viens, stāstot par savu uzņēmumu "CNCArt", viņš lieto formu "mēs". "Nekad neteikšu es. Nav tāds viens es. Es tiešām ļoti novērtēju, kur man ir palīdzēts. Viens neko nevar," uzskata Atis, un lielu paldies saka savai ģimenei. Uzņēmums pastāv nepilnus divus gadus, bet ar tā ražotajiem tāfeļdatoriņiem bērni rotaļājas jau dažādās pasaules valstīs. A.Ozols ir gandarīts, ka izdevies izveidot biznesu savā sirdslietā.

Gandrīz "izraksta" no mājām

A.Ozola darbnīca atrodas Baznīcas ielā, tā ir 200 kvadrātmetru plaša. "Uz šīm telpām esmu pārcēlies nesen, savu darbību pirms aptuveni diviem gadiem sāku kanālmalā, pie "Fonteina". Palika vietas par mazu," Atis skaidro pārcelšanās iemeslus. "Man sākotnēji bija tikai šī mašīna," viņš norāda uz CNC frēzēšanas iekārtu, par ko A.Ozols sapņoja, kopš sāka domāt par kokapstrādes biznesu. "Tā frēzē koku, mīksto metālu, plastmasu, vienīgi nefrēzēju cieto metālu. It kā to var darīt, bet mašīna iegādāta jauna, tāpēc vēl saudzēju." Atis teic, ka CNC frēze ir kā vēl viens cilvēks. "Kad mašīna strādā, es varu ko citu padarīt."

Atis atminas, ka pirmais darbības gads, pusotrs pagājis bez brīvdienām. "Sākums bija tāds, ka gandrīz mani "izrakstīja" no mājām," par piedzīvoto pasmaida Atis.

"Pie kanāla gulēju mašīnā. Darbnīcā bija pārāk auksti, negribēju gaidīt, kamēr mašīna frēzēja. Atceros, ka taisīju milzīgas kolonnas."

CNC frēzi A.Ozols iegādājies ar "ALTUM"  biznesa atbalsta projektu palīdzību. Sakārtot papīra lietas, izstrādājot projektu, palīdzējusi sieva Guna. "Es jau tas bīdītājs, stūmējs vairāk," Atis norāda, ka bez ģimenes atbalsta ideju par savu darbnīcu nevarētu realizēt. "Šādu iekārtu gribēju jau pirms gadiem desmit. Tas tā bija nosēdies, ilgi par to domāju. Un pienāca brīdis, kad sapratu – tagad. Vienkārši pienāca vecums. Ātri izdzīvoju to, kas jaunībā jāizdzīvo, un viss. Jāsāk bija strādāt, domāt, veidot ģimeni."

Sākotnēji Atis strādājis tikai ar maziem privātpersonu pasūtījumiem. "Likās, – labi, pabeigšu šo darbu, bet kas būs nākamais, ko darīšu? Vai būs ko darīt? Iekšā bija satraukums. Bet darbs gāja uz priekšu. Līdzko pabeidzu vienu, tā bija nākošie," Atis priecājas, ka cilvēki pamazām viņu atrada. "Man patīk strādāt ar individuāliem pasūtījumiem.

Taisu visu, ko vien var uztaisīt, sākot no bērnu rotaļlietu izgatavošanas līdz pat iebūvējamo virtuvju iekārtu, durvju un kāpņu izgatavošanas un citiem specifiskiem pasūtījumiem.

Mēģinu izvērtēt visus piedāvājumus." Viņš, piemēram, gatavojis balvas pasaules čempionāta skeitborda slaloma braucējiem, arī Latvijas motokrosa federācijai.

Nu jau esot tā, ka darbs dzen darbu un cilvēkiem mazliet jāpagaida rindā, līdz Atis varēs pieķerties viņu pasūtījumam. "Nevaru visu paspēt," kokapstrādes meistars norāda, ka darbu apjoms šobrīd ir liels. "Man patīk piedalīties lietās, kur ir kaut kas ekskluzīvāks, kur pats varu gūt prieku un gandarījumu par paveikto." Tāds noteikti ir darbs pie novusu galdu izgatavošanas Džefrijam Samuelam Česteram, kurš saimnieko atvērtajā birojā "Novus S" Graudu ielā, arī sadarbības ar "Blue Shock Race" elektrokartinga centru un Arti Dauginu. No putuplasta taisītas kartinga formas. "Es savam darbam jūtu vērtību," sajutis Atis.

Visiem visu neuztaisīsi

A. Ozols pārsvarā strādā ar osi un ozolu, masīvkokiem. Vispieprasītākās uzņēmumā izgatavotās ir bērniem domātās dizaina un spēļu lietas – personalizēti tāfeļdatori un smilšu gaismas kastes.

"Pirmo datoriņu mēs uztaisījām savai krustmeitai Elzai," atminas jaunais uzņēmējs. "Bet ne ar domu, ka tos ražosim un tirgosim. Nebūt ne.

Bet, kad uztaisīju, nokrāsoju, sapratu, ka ļoti smuki izskatās. Pašam ļoti patika. Pirmais gan bija tāds ļoti biezs, to nesalauzīs nekad," par iznākumu pasmaida A.Ozols, un noteic, ka gājuši uz priekšu un šā brīža tāfeļdatori no sākotnējiem eksemplāriem atšķiroties. "Mūs jau sākuši kopēt 1:1," novērojis Atis. "Taču es par to nedomāju," viņš atzīst, ka notiekošais nesatrauc. "Es eju uz priekšu, ir jādomā kaut kas jauns, jo es to spēju. Es eju maksimāli uz to, lai klients būtu apmierināts, reizi nedēļā veicu arī bezmaksas piegādi uz Rīgu, katram klientam pievedu klāt pasūtīto preci. Turklāt es viens nevaru uztaisīt visu visiem cilvēkiem. Tāpat ir ļoti daudzi, kas taisa virtuves, taisa durvis."

Pircēji A.Ozola ražojumus atrod ne tikai Liepājā un pārējā Latvijā, bet arī ārvalstīs, piemēram, Amerikā, Zviedrijā, Anglijā. "Šobrīd ļoti svarīgi ir sociālie tīkli," uzskata "CNCart" īpašnieks, un norāda uz to priekšrocībām:

"Man jautā, kāpēc es nesēžu tirdziņos. Negribu teikt, ka tirdziņi nav vajadzīgi, bet sociālajā tīklā "Facebook" manu lapu ir apskatījuši vairāk kā 67 tūkstoši cilvēku.

Sēžot uz tirgu speciāli uz manu darbu nepaskatīsies ne desmit tūkstoši," secinājis A.Ozols, un uzskata, ka interneta tādā ziņā nav ierobežojumu, un viņa darinājumi var nonākt teju jebkurā pasaules valstī.

Uz jautājumu, kur rod idejas taustāmajiem koka darbiem, meistars stāsta, ka braukājot pa izstādēm, arī pēta internetā. "Es skatos, kas cilvēkiem patīk, kas ir tas, ko viņi vēlas."

Apzinās savu vērtību

Visu nopelnīto A.Ozols pagaidām iegulda instrumentos. Kā piemēru A.Ozols min lielizmēra vakuumpresi ar kuru var piedāvāt klientiem jaunu pakalpojumu, kas sevī ietver dažādu detaļu finierēšanu un durvju izgatavošanu, kā arī dažādu detaļu liekšanu.

Nākamais solis būtu darbinieku algošana. "Plānoju piesaistīt kādus palīgus apstrādes darbos.

Taču pieņemt darbā cilvēku savā uzņēmumā – tā ir atbildība! Man ir jāgarantē, ka viņam būs darbs. Negribu pieņemt un vēlāk pateikt – te vairs nevar strādāt.

Ja kaut kas notiks, ar sevi es tikšu galā, es izcīnīšos. Līdz lietas nebūs sakārtojušās, darbošos viens. Mana darbnīca nav liela, turpinu strādāt uz ekskluzivitāti, ar personalizētu pieeju katram klientam."

A.Ozols jūtas tā, ka ir atradis savu nišu Liepājā. "Man nav par ko sūkstīties. Protams, mēs jau neviens nevaram būt drošs par savu vietu. Likās, ka tā taču nekad nevar notikt, ka "Metalurgu" slēgtu, bet tomēr "aizgāja pa pieskari". Tāpat var notikt ar manu uzņēmumu. Taču es negribu ieslīgt pesimismā, un tajā, ka viss ir slikti. Jābūt tomēr optimistam, jo uz optimismu balstās visa ekonomika. Es uzskatu, ka man ir ļoti paveicies. Daru, kas man patīk, un ar to nopelnu iztiku sev un ģimenei."

"Es vēlos būt spēcīgs mēbeļu dizainā," A.Ozols ieskicē nākotnes nodomus. "Tas varbūt skan skaļi, bet tādi ir mani plāni. Ja strādā kvalitatīvi, tad principā konkurentu skaits samazinās. Cilvēki par kvalitatīvi paveiktu darbu, kas arī izpildīts noteiktā termiņā, labprāt maksā adekvātu cenu. Man nepatīk strādāt ar cilvēkiem, kuri mani vēlas nospiest, cik vien zemu var, kaulējoties par samaksu. Mēs, latvieši, to ļoti mākam. Man patīk strādātiem ar tiem, kuri novērtē manu darbu un kuriem ir vajadzīga laba prece."

Neliks dēlam iet tēva pēdās

Atis ir laimīgs divu dēlu tētis – vecākajai atvasītei ir divi gadi, bet jaunākajam vien divi mēneši. To, vai dēli ies tēta pēdās, vēl pāragri spriest. "Kad piebraucam pie darbnīcas, vecākais dēls jau uzreiz skrien iekšā. Staigā te brillēs un ar skrūvpistoli rokās. Taču es nekad nelikšu viņam mācīties galdniecību, ja vien viņam pašam par to nebūs interese," A.Ozols novērojis, ka lielāka interese pagaidām puikam ir par kājbumbu. "Domāju, ka viņš būs futbolists. Mamma ir futboliste," Atis norāda uz likumsakarību.

A.Ozols pats ir no Dunalkas, viņš ir pazīstamā amatnieka, klūdziņu pinēja Jura Ventaskrasta mazdēls.

Savukārt Ata tētis strādā "Latvijas valsts mežos". "Viņš rūpējas, lai man būtu ar ko strādāt," pasmaida A.Ozols, komentējot sava tēva darbavietu.

Atis ir Liepājā absolvējis mākslas vidusskolu un ieguvis koka izstrādājumu dizainera specialitāti. "Esmu darījis daudz un dažādus darbus, esmu darba pieredzi guvis arī ārzemēs. Tomēr sapratu, ka gribu būt pats sava darba, laika un naudas noteicējs," uzņēmuma radīšanas ideju komentē A.Ozols. "Jā, man ļoti patīk, ka pats sev esmu priekšnieks. Man patīk, ka varu veltīt laiku savai ģimenei. Varu izskriet jebkurā brīdī. Īpaši svarīgi tas ir tagad, kad mums piedzimis otrais dēls. Man nevienam nav jāprasa, vai varu aizbraukt uz mājām." 

  • Komentāri (16)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Bizness

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!