Lēmums par Liepājas cietuma nākotni valdībai ir jāpieņem līdz jūnijam, šorīt LTV “Rīta panorāmā” stāstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka lēmums jāpieņem līdz jūnijam, jo pretējā gadījumā “viss būs jāsāk no sākuma” un būs pazaudēti līdzekļi līdz viena miljona eiro apmērā, kas līdz šim ieguldīti projekta organizēšanā. Ministrs atzīmēja, ka kavēties ar projektu nevajadzētu, jo redzams, ka būvniecības izmaksas tikai aug, līdz ar to cietumu uzbūvēt nākotnē varētu būt dārgāk nekā šodien.

Bordāns atzina, ka tagad Liepājas cietuma nākotne ir atkarīga no visas valdības lēmuma. Viņš atzina, ka budžetā nauda cietuma projekta īstenošanai vēl nav pilnībā ieplānota un valdībai par to jāpieņem lēmums.

Cietumi netiek celti ieslodzīto komfortam, bet gan sabiedrības drošībai, uzsvēra ministrs.

Jau vēstīts, ka jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanas, autoruzraudzības un būvniecības iepirkumā ar komisijas lēmumu par uzvarētāju atzīts piedāvājums ar zemāko cenu, ko iesniedzis būvuzņēmums SIA “Abora”, kas piedāvā cietumu uzbūvēt par 113,597 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja “Tiesu nama aģentūra”. Savukārt par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai iepirkumu komisija atzina personu grupu “P.M.G, L4”.

Balstoties uz iepirkuma komisijas lēmumu, Tieslietu ministrija gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, kam savukārt būs jālemj par finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai 2021-2023.gada periodam. Ja finansējums tiks piešķirts, ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums, kas paredz jaunā Liepājas cietuma nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada 31.martam. Tādējādi Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.

“Tiesu namu aģentūra” atkārtoti izsludinātajā atklātajā konkursā par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību piedāvājumus iesniedza kopumā trīs būvuzņēmumi – SIA “Abora” un AS “UPB” no Latvijas, kā arī viens no Igaunijas vadošajiem būvuzņēmējiem AS “Merko Ehitus Eesti”. Izvērtējot piedāvājumus, iepirkuma komisija konstatēja, ka par uzvarētāju konkursā atzīstama SIA “Abora”, kas gan atbilst visiem vērtēšanas kritērijiem un nosacījumiem, gan iesniegusi piedāvājumu ar viszemāko cenu, piedāvājot Liepājascietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību veikt par kopumā 113 597 002 eiro (bez PVN).

Par uzvarētāju jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvuzraudzībai tika atzīta personu grupa “P.M.G, L4”, ko veido SIA “P.M.G.” un SIA “Firma L4”, kura piedāvāja objekta būvuzraudzību nodrošināt par kopumā 2 156 970 eiro (bez PVN).

Pārējo pretendentu piedāvātās cenas Liepājas cietuma kompleksa projektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai bija attiecīgi: “UPB” – 127 197 373 eiro (bez PVN) (pēc iepirkuma komisijas finanšu piedāvājuma pārrēķina labojot aritmētisku kļūdu – 125 385 647 eiro), bet “Merko Ehitus Eesti” – 137 374 775 eiro (bez PVN).

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Visā kompleksā ietilps astoņas dažādas nozīmes ēkas. Kopējā teritorijas platība ir 305 116 kvadrātmetri, kopējais apbūves laukums – 64 053,7 kvadrātmetri, kopējā telpu platība – 51 092 kvadrātmetri. Komplekss atradīsies 5,6 kilometru attālumā no Liepājas centra. Kā viens no galvenajiem faktoriem cietuma projektēšanā izvirzīta gan ieslodzīto, gan arī personāla drošība. Jaunajā cietumā tiks nodrošināta ieslodzīto resocializācija un nodarbinātības iespējas, paredzēts plašs nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, kā arī vieta ieslodzīto apmācībām.

Būvniecības procesa īstenošanu Tieslietu ministrija deleģējusi “Tiesu namu aģentūrai”, kas arī organizēja iepirkumus. Savukārt cietuma izbūvei nepieciešamās tehniskās prasības tika formulētas darba grupu sanāksmēs, kurās piedalījās gan pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Tieslietu ministrijas un “Tiesu namu aģentūras”. Gala lēmumu par projekta realizāciju pieņems Ministru kabinets.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 2017.gadā izsludinātajā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniedza divas Latvijas kompānijas – “Re&Re” un “UPB”. Toreiz “UPB” darbus piedāvāja veikt par kopumā 114 miljoniem eiro plus PVN, savukārt “Re&Re” – par 123,4 miljoniem eiro. Toreiz tika nolemts cietuma būvniecību pagaidām nesākt, jo cietuma projekta iecere bija piedzīvojusi būtisku sadārdzinājumu un valstij nepieciešamās summas nebija.