“Izrakām divas iespaidīgas Pirmā pasaules kara laika jūras mīnas, vienā, šķiet, bija, 128 kilogrami trotila. Sapieri brīdināja, ka varam uzdurties vēl uz kādām tā laika mīnām, bet, izbūvējot lietus ūdens kanalizācijas tīklus, ne reizi vien atradām Otrā pasaules kara munīcijas krājumus. Lielākais atradums mums bija 265 artilērijas šāviņi,” pastāsta “UPTK” vadītājs Zigurds Kirhners.

Būvdarbi šobrīd norit gandrīz četru hektāru platībā. Pats galvenais būvobjekts būšot trīs ūdens rezervuāri – divi katrs ar ietilpību 30 tūkstoši tonnu, viens – 26,1 tūkstotis tonnu.

Lai nodrošinātu dzeramā ūdens kvalitātes prasības, kas esot ļoti augstas, virs rezervuāriem būvēs pārsegumu, ko balstīs “kolonnu mežs” – kopumā 333 balsti, klāsta “UPTK” vadītājs.

Rezervuārus no iekšpuses apstrādās ar speciāliem un ļoti dārgiem izolācijas materiāliem, kuri pasūtīti Itālijā, proti, ūdenim nebūšot nekāda saskare ar betonu. Kopējais rezervuāru augstums būs 7 – 7,5 metri, daļa, aptuveni 2,5 metri, būs zem esošā zemes līmeņa.

No netālā pilsētas ūdensvada izbūvēs cauruļvadu, par kuru rezervuāros iepumpēs ūdeni. Tālāk jau pa platāku cauruļvadu ūdeni nogādās līdz kuģiem jaunajā piestātnē.

Terminālis gadā spēšot nodrošināt “Liepājas ūdens” nefasētā dzeramā ūdens eksportu trīs miljonu tonnu apmērā. Salīdzināšanai – Liepājas ostas kopējas kravu apgrozījums 2021. gadā bija 7,056 miljoni tonnu.

Ūdens termināla būvniecība jāpabeidz 2024. gada pavasarī. Kopējās izmaksas lēšamas aptuveni 30 miljonu eiro.

Projektu attīsta ar uzņēmēju Andri Griģi saistītais uzņēmums SIA “EIPU”. Līdzīgu ūdens termināli A. Griģa šopavasar dibinātais uzņēmums SIA “BLNC” plānojot būvēt arī Ventspilī.

“Ja citās valstīs ir melnais zelts, ko pumpē no zemes dzīlēm, un derīgie izrakteņi, tad mums ir ļoti labs ūdens, ko ikdienā lietojam un dzeram no krāna. Esam pieraduši, ka tā ir pati par sevi saprotama lieta, bet ir valstis, kur dzeramais ūdens ir nepietiekamā daudzumā vai arī tā kvalitāte ļoti slikta. Ja ūdeni, ko iegūstam mūsu platuma grādos, varam eksportēt – vest uz valstīm, kur tā trūkst, tad tā mums ir unikāla iespēja,” vērtē Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Viņš atzīmē, ka Liepājas mērogiem tas ir ļoti liels ostas attīstības projekts, ko iespējams īstenot, pateicoties iepriekš veiktajiem darbiem – kuģu ceļu padziļināšanai, ostas infrastruktūras attīstībai, ieguldījumiem pilsētas ūdenssaimniecībā.

“Ja paraugāmies “Liepājas ūdens” bilancē, tad pilsētā šobrīd patērē aptuveni trīs miljonus kubikmetru ūdens gadā, bet ir iespējams iegūt aptuveni 10 miljonus kubikmetru. Tātad rezerve ir, un attiecīgi to varam eksportēt caur ostu ar kuģiem,” teic SEZ pārvaldnieks.

Viņš arī skaidro, ka topošais terminālis būšot videi draudzīgs, tas neradīšot piesārņojumu un trokšņus. Tāpat Ziemeļu priekšpilsētas iedzīvotājiem nebūšot liegta piekļuve pludmalei.

“Palielināsies ūdens apjoms, ko realizēs “Liepājas ūdens”, būs jaunas darba vietas, pieaugs ostas kravu apgrozījums, attiecīgi arī ieņēmumi SEZ pārvaldes budžetā, kas ļaus īstenot nākamos investīcijas projektus. Katrs šāds projekts, kas ostā tiek īstenots, dod pozitīvu pienesumu ekonomikai kopumā,” ieguvumus uzskaita U. Hmieļevskis.

Jau rakstījām, ka ūdens termināla būvniecību uzsāka šā gada martā. Piejūras teritorijā O. Kalpaka ielāparedzēts veidot laukumu konteineriem, žogu, ceļus un autostāvvietu ar cieto segumu, celt konteineru uzpildes ēku, ūdens noliktavu, kompakto transformatoru apakšstaciju, bet trešajā projekta kārtā iecerēts būvēt ūdens cauruļvadus no stacijas uz piestātni, kur kuģi varēs saņemt ūdeni.

SIA “EIPU” reģistrēta 2018. gada nogalē, tās vienīgais valdes loceklis ir Krists Griģis. “EIPU” īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums “Lifeblnc Limited”, bet patiesā labuma guvējs – kāds Kipras pilsonis.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.