Piektdien, 10.maijā, Liepājas lidostā ar lidmašīnu no
Anglijas ieradās vairāki desmiti naftas meklētāju, kas veiks izpētes urbumus
Baltijas jūrā netālu no Liepājas, novēroja portāls.

SIA “Balin Energy” veiks pirmo urbumu Baltijas
jūras šelfā, Latvijas ekonomiskajā zonā. Licences īpašnieks ”Balin Energy”
izpētē jau ieguldījis 33,7 miljonus ASV dolāru.

Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra
maksimālajā vērtējumā naftas krājumi varētu būt pat 670 miljoni kubikmetru,
tomēr “Balin Energy” tehniskā projekta vadītājs Gabors Vakarcs
uzskata, ka urbuma ģeoloģiskais risks ir 23% un ir visai augsta ticamība, ka
nafta netiks atrasta.

1995.gada 31.oktobrī Latvijas valdība noslēdza Licences
līgumu ar ”AMOCO Latvia Petroleum Company” (ASV) un ”Oljeprospektering AB”
(Zviedrija) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā Latvijas Republikas
ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (uz robežas ar Lietuvas Republiku). Licences
līgums tika apstiprināts ar īpašu likumu, kurš stājās spēkā 1996.gada
12.novembrī. Taču, ņemot vērā, ka robežu strīds ar Lietuvu vēl joprojām nav
atrisināts, ir noteikts, ka licence stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un
Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Tā kā jūras robeža nav apstiprināta
joprojām, šī licence nav stājusies spēkā un šajā teritorijā izpētes darbi nav
sākti vispār.

Savukārt attiecībā uz to Latvijas ekonomisko zonu, par kuru
strīdu ar Lietuvu nav, Latvija no 2004.gada sāka izsniegt licences par
ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā.

Kā portālam pastāstīja SIA “Balin Energy”
sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Austriņš, naktī no 9.uz 10.maiju uz
vietu Baltijas jūrā, kur paredzēts veikt pirmo izpētes urbumu, nogādāta naftas
izpētes urbšanas platforma. Pēc J.Austriņa teiktā platforma piektdien, 10.maijā
šajā vietā uzstādīta.

Vieta, kur tiks veikts kontrolurbums, atrodas Baltijas jūrā
aptuveni 100 kilometrus no Liepājas, portālam apstiprināja SIA “Balin
Energy” pārstāvis, vairakkārt uzsverot, ka tiks veikts tikai izpētes urbums.

Ceļu no Liepājas lidostas uz platformu jūrā, kur paredzēts
izdarīt kontrolurbumus, naftas meklētāji veic ar Tunisijas firmai piederošu helikopteru,
kas bez pilota spēj uzņemt vēl deviņus pasažierus. Dienā notiek ap trim
pārlidojumiem no lidostas uz platformu jūrā un atpakaļ.

Cik ilgi naftas meklētājiem būs nepieciešami lidostas
pakalpojumi, pagaidām nav zināms, atzina lidostas ”Liepāja” valdes loceklis
Agris Sprūde. Viss atkarīgs no tā, kad un vai izdosies atrast naftu, taču
iespējams, ka naftas meklētāji lidostu izmantos līdz jūlija vidum.

Kā paredz ar naftas meklētājiem noslēgtais līgums, lidosta
nodrošina ne tikai degvielas piegādi lidaparātiem, bet arī Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienesta darbinieku klātbūtni laikā, kad paceļas vai nosēžas
naftas meklētāju lidaparāti – lidmašīna un helikopters. Proti, lidostā dežūrē
viena VUGD ekipāža, lai nodrošinātu 4.kategorijas drošību.

Portāla rīcībā esošā informācija vēsta, ka izdevīga naftas
meklētāju ierašanās Liepājā ir gan lidostai, gan ugunsdzēsējiem. Proti, tie ir
ieņēmumi par sniegtajiem pakalpojumiem.