liepajniekiem.lv
Portālam liepajniekiem.lv šķita interesanti novērtēt Liepājas un Dienvidkurzemes uzņēmēju noskaņojumu, kas nolasāms kādas uzņēmēju aptaujas datu apkopojumā.
Vaicā uzņēmējiem, sūta vēstules
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rīko pašvaldību konkursu “Uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība”.
Liepāja pērn ierindojusies 21. vietā, bet Dienvidkurzeme atrodas 26. vietā pašvaldību topā, kas veidojies, gan ņemot vērā uzņēmēju viedokli, gan citus kritērijus.
Lai šo reitingu veidotu, konkursa organizatori lūdz pašvaldībām veikt pašvērtējumu, analizē reģistrēto uzņēmumu skaitu pašvaldībā, ņem vērā “Junior Achievment Latvia” jeb skolēnu uzņēmumu rosību, veic “slepenā pircēja” eksperimentu, kurā biznesa augstskolas “Turība” studenti interesējas pašvaldībā par biznesa iespējām, bet trešdaļu no kopējā vērtējuma nosaka uzņēmēji (uzņēmumu vadītāji), kas darbojas novadā, piedaloties SKDS aptaujā.
Interesantus datus atklāj tieši uzņēmēju aptauja.
“Balvas “Uzņēmumiem draudzīgākā pašvaldība” nolūks ir mudināt un motivēt pašvaldības pilnveidot servisu, procesus, atbalsta instrumentus, komunikāciju, kā arī mācīties no labās prakses.
Mūsu mērķis nav līdz centimetram nomērīt, ko kāda pašvaldība ir vai nav izdarījusi vai sasniegusi, bet tiekties uz labāku pieredzi.
Turklāt ik gadu izvērtējuma metodoloģija tiek pilnveidota, lai azarts sasniegt labākus rezultātus no gada uz gadu nepārvērstos rutīnā,” skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Infrastruktūra apmierina, par iepirkumiem nesūdzas
Lūgti novērtēt infrastruktūru pašvaldībā, 56% Liepājas uzņēmēju sacījuši, ka ir drīzāk apmierināti ar to, bet 23% tā šķiet pilnībā apmierinoša.
Dienvidkurzemes novadā rādītāji gan mazliet bēdīgāki – 21% uzņēmēju ir pilnībā apmierināti un tikpat daudz ir to, kas ar infrastruktūru ir drīzāk apmierināti, kas tāpat ir pozitīvs vērtējums.
Pašvaldības iepirkumu vērtējums Liepājas uzņēmēju skatījumā ir ar plus zīmi.
Puse no aptaujātajiem uzņēmējiem ar iepirkumiem ir drīzāk apmierināti, 9% ar tiem ir pilnībā apmierināti, krasu neapmierinātību pauduši tikai 4% uzņēmēju.
Dienvidkurzemē drīzāk apmierināti ar iepirkumiem ir 35% aptaujāto uzņēmēju, kamēr 7% sacījuši, ka ir pilnībā apmierināti, tiesa gan 35% ir arī to, kas ir pilnībā neapmierināti ar pašvaldības iepirkumiem.
Kad uzņēmējiem pavaicāja, vai viņi pēdējo gadu laikā ir saskārušies ar pašvaldības radītiem konkurenci ierobežojušiem apstākļiem, 2% Liepājā un 7% Dienvidkurzemē atbildēja apstiprinoši.
80% Liepājas uzņēmēju sacīja, ka nekad ar ko tādu nav saskārušies, tāpat atbildēja arī 32% Dienvidkurzemes uzņēmēju.
Katrs ceturtais uzņēmējs Liepājā norādījis, ka komunikācija ar pašvaldību viņu pilnībā apmierina, vēl 53% norādījuši, ka ir drīzāk apmierināti par to, kā risināmi jautājumi pašvaldībā.
Dienvidkurzemes novadā pilnīgi apmierināti ar komunikāciju ir katrs piektais uzņēmējs, kamēr 41% sacījuši, ka ir drīzāk apmierināti.
Paredz, ka atbalsts mazināsies
Pašvaldības atbalstu darbaspēka pieejamībai nedz Liepājas, nedz Dienvidkurzemes uzņēmēji nav novērtējuši kā pilnībā apmierinošu.
Dienvidkurzemē uz šo jautājumu bijušas tikai divas atbildes – 57% sacījuši, ka viņus drīzāk apmierina pašvaldības veiktais darbaspēka pieejamībā, bet atlikušie 43% sacījuši, ka drīzāk neapmierina.
Liepājā tikai 8% uzņēmēju to novērtējuši kā drīzāk apmierinošu, lielākā daļa – 64% nav varējuši novērtēt atbalstu un izvēlējušies atbildi “grūti pateikt”, tiesa gan
27% izteikuši krasu neapmierinātību ar to, kā pašvaldība strādā ar atbalstu darbaspēka pieejamībai.
Jautāti par to, kā vērtē pašvaldības atbalstu uzņēmējdarbībai, Liepājas uzņēmēji ir vairāk pozitīvi nekā negatīvi noskaņoti, un viņu vērtējums izpaužas kā indekss +3.
Tā gan ir pēdējā vieta pozitīvo vērtējumu skalā.
Tikmēr Dienvidkurzemes novada uzņēmēju vērtējums ir izteikti pesimistisks, un viņi piešķīruši indeksu -48, kas ir piektais no beigām.
Vissliktāk par pašvaldības atbalstu izsakās Alūksnes uzņēmēji (-66), bet vispozitīvāk noskaņoti ir Smiltenes novada uzņēmēji (+51).
Uz jautājumu, kā tuvākā gada laikā varētu mainīties pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai, Liepājas uzņēmēji ir skeptiski noskaņoti, un viņu vērtējums izpaužas kā indekss -5, kas nozīmē, ka uzņēmējiem šķiet, ka pašvaldības atbalsts mazināsies.
Dienvidkurzemes uzņēmējiem tas ir vēl pesimistiskāks -9.
Starp citām pašvaldībām vispesimistiskāk noskaņoti ir Alūksnes uzņēmēji, kas šo jautājumu novērtējuši ar indeksu -74, kamēr Balvos uzņēmēji likuši lielas cerības uz pašvaldību un viņu indekss ir +42.
Visbiežāk prasa padomu
Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Arnis Vītols skaidro, ka pašvaldības uzņēmējus atbalsta daudzos veidos, un ar dažādiem instrumentiem.
“Sākot ar lieliem projektiem, piemēram, bijušā “Liepājas metalurga” teritorijas attīstība vai ielu infrastruktūras projekti, kurus īsteno ar Eiropas Savienības fondu finansējumu uzņēmējdarbības vajadzībām, gan ar tā dēvētajiem mazajiem konkursiem.
Piemēram, nupat noslēdzās mazo un vidējo komercsabiedrību projektu konkurss, kas paredz piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu uzņēmēju ideju atbalstam, kā arī remigrantu uzņēmējdarbības projektu konkurss,” viņš pastāsta.
Gan esošie, gan topošie uzņēmēji pašvaldībā vēršoties regulāri, visbiežāk viņiem esot nepieciešama palīdzība vai konsultācija saistībā ar tirdzniecības atļaujām, nekustamā īpašuma izmantošanu, piemēram, kā atvērt kafejnīcu konkrētās telpās u.c.
Nereti komersantiem gluži vienkārši esot nepieciešama tā saucamā ceļa karte jeb padoms par to, ar ko sākt un kur jāvēršas, lai risinātu konkrētus jautājumus.
“Ļoti plaša informācija pieejama arī pašvaldības mājaslapā, ko uzņēmēji paši varbūt ne vienmēr mēģina atrast vai pamana,”
spriež Attīstības pārvaldes Ekonomikas un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs.
Viņš arī norāda, ka Liepājas domes pārstāvji ar komersantiem regulāri tiekas gan individuāli, gan arī dažādos pasākumos, lai izzinātu uzņēmējdarbības vidē aktuālos jautājumus.
Dienvidkurzemes pašvaldības Attīstības un uzņēmējdarbības daļas vadītājs Gints Ločmelis norāda, ka pašvaldība rīko arī dažādus seminārus, tikšanās, kur informē par īstenotajiem vai plānotajiem projektiem.
Tāpat vienmēr pieejamas arī individuālas konsultācijas.
“Uzņēmēji regulāri lūdz atbalstu.
Bet vajadzības ir diezgan dažādas. Ir situācijas, kad nāk liels uzņēmējs, kurš ikdienā darbojas pilnīgi patstāvīgi, un viņam nav tādas ikdienišķas vajadzības, kur pašvaldība var tiešā veidā līdzēt. Viņam varbūt ir nepieciešams, lai tiktu sakārtots kāds nozīmīgs valsts ceļš, un viņš vēršas pašvaldībā.”
Uzņēmēji visbiežāk jautājot par pieejamiem nekustamajiem īpašumiem un par finansiāla atbalsta iespējām.
G. Ločmelis pastāsta, ka galvenais mērķis uzņēmēju atbalstīšanā ir pašvaldību padarīt par kontaktpunktu, kurā uzņēmumi var vērsties pēc palīdzības.
“Lai arī kāds jautājums būtu, mums būtu cilvēks, kurš zina uzņēmējiem parādīt ceļu, pa kuru doties tālāk ar savu problēmu, situāciju, ierosinājumu.”
Viedokļi
Arnis Balodis, uzņēmumu “Metālmeistars” un “AB Metal” līdzīpašnieks:
– Saistībā ar kaut kādu fondu finansējumu ar pašvaldību darīšanu nav bijis. Pēc atbalsta Liepājas domē esmu vērsies, kad ir vajadzīga konsultācija.
Piemēram, ja uzņēmumam jārisina kādi jautājumi Rīgā, tad pašvaldībai esmu lūdzis padomu par to, kurā ministrijā vai valsts iestādē jāvēršas.
Atbildes uz saviem jautājumiem vienmēr esmu arī saņēmis. Līdz ar to sadarbību ar vietvaru vērtēju kā normālu.
Man nav vajadzīgs, lai pašvaldības pārstāvji regulāri zvanītu un prasītu, kā uzņēmumam klājas. Nodokļus es maksāju, esmu “baltais” uzņēmējs un, ja man kaut ko vajag, es eju un prasu.
Agate Gūtmane, SIA “Mazliet elegances” īpašniece:
– Ražojam konditorejas izstrādājumus, un uzņēmums ir reģistrēts 2010. gadā. Līdz šim pašvaldības atbalstu vēl neesam izjutuši.
Manuprāt, mēs strādājam daudz un ilgi, esam diezgan populāri – ir sociālie tīkli, mājaslapa. Bet, kad pašvaldība rīko pasākumus, nekad nav izrādīta neviena vēlme sadarboties, kaut gan viņiem tāpat kūciņas vai dāvaniņas ir vajadzīgas.
Pašā sākumā vairakkārt mēģinājām viņus uzrunāt, bet atsaucības nebija.
Ceru, ka ar laiku tas varētu mainīties, taču šobrīd pašvaldībai vairs neuzbāžamies, bet gan turpinām strādāt ar to, kas ir.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
