Projektā paredzēts izmantot Latvijā pieejamus koksnes atlikumus.

Sadarbības mērķis ir attīstīt noturīgu vietējo SAF izejvielu piegādes ķēdi laikā, kad Eiropā strauji aug pieprasījums pēc SAF un nepieciešami jauni, droši un Eiropā radīti izejvielu avoti.

Uzņēmumā skaidro, ka SAF var ražot pēc dažādām patentētām tehnoloģijām. Populārākā ir “Hefa” tehnoloģija, kas balstīta uz lietotām eļļām un augu taukiem kā izejvielām, kuru Eiropai pašai nepietiek, tāpēc ap 85% šo izejvielu tiek importētas, un Ķīna nodrošina 61% no šīm izejvielām.

Cita Eiropai piemērota tehnoloģija ir ATJ (“Alcohol-to-Jet”) SAF ražošana jeb spirta pārstrāde aviācijas degvielā, kuras izejviela ir bioetanols un CO2.

Savukārt “Nova Pangaea Technologies” tehnoloģija “Refnova” ļauj pārveidot bioetanolā un biooglē atkritumu biomasu, tostarp Latvijā plaši pieejamos koksnes un lauksaimniecības atlikumus.

Bioogle ir blakusprodukts, kas gan uzlabo augsnes kvalitāti, gan ilgtermiņā piesaista oglekli un padara visu ražošanas procesu CO2 negatīvu, samazinot gaisa piesārņojumu. Iegūto vietējās izcelsmes bioetanolu pēc tam iespējams pārveidot SAF, izmantojot ATJ tehnoloģisko procesu, kā tas plānots “NorSAF” ražotnē.

Pēc uzņēmumā teiktā, pieprasījums pēc SAF nākamajā desmitgadē Eiropā būtiski pieaugs. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulējumu “ReFuelEU” aviācijas degvielas piegādātājiem SAF īpatsvars ES lidostās jāpalielina no 2% 2025. gadā līdz 6% 2030. gadā, tostarp 1,2% eSAF jeb sintētiskās aviācijas degvielas, kuras pamatā ir zaļais ūdeņradis, un 25% 2035. gadā, no kā 5% jābūt eSAF.

“NorSAF” norāda, ka, lai gan tehniski ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos mērķus, pārmērīga atkarība no importētām izejvielām, piemēram, Ķīnas izcelsmes lietotas cepamās eļļas, rada riskus piegādes ķēžu drošībai un veicina Eiropas kapitāla aizplūšanu tā vietā, lai stimulētu vietējo izejvielu ražošanu un ekonomisko izaugsmi. Tādējādi lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumi ir nozīmīga alternatīvā izejviela, it īpaši tādās valstīs kā Latvija, kur šie bioloģiskie resursi ir plaši pieejami.

“Nova Pangaea Technologies” komercdirektors Džonatans Vuds norāda, ka stratēģiskā sadarbība nodrošinās “NorSAF” projektam etanolu ar negatīvu oglekļa bilanci, kas iegūts no Latvijā pieejamās biomasas. Viņš piebilst, ka Eiropā ir pieejams pietiekams daudzums biomasas atkritumu, lai nodrošinātu pietiekamu SAF apjomu Eiropas 2050. gada SAF mērķu sasniegšanai.

“Nova Pangaea Technologies” pamatā ir pētījumi, kas veikti Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) Rīgā un kurus pēc tam gandrīz desmit gadus attīstīja tālāk Lielbritānijā. Plānotais projekts Latvijā ļautu tehnoloģijai atgriezties tās agrīnās pētniecības vietā, vienlaikus radot jaunu vietējo bioetanola avotu “NorSAF” plānotajai SAF ražotnei Liepājā.

“NorSAF” kopš 2017. gada Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā pārvalda šķidro naftas produktu un ķīmisko vielu uzglabāšanas un pārkraušanas termināli, bet kopš 2024. gada strādā pie SAF un eSAF ražotnes attīstības Liepājas ostā.

Jau ziņots, ka “NorSAF” Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā plāno būvēt ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF un eSAF) rūpnīcu.

Plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2031. gadā, ik gadu saražojot 100 000 tonnu SAF un eSAF. Ražošanas procesā paredzēts izmantot otrās paaudzes bioetanolu, zaļo ūdeņradi, uztverto biogēno oglekļa dioksīdu un atjaunīgo elektroenerģiju.

Investīcijas SAF ražotnē tiek lēstas aptuveni 750 miljonu eiro apmērā, savukārt “NorSAF” partneri plāno ieguldīt vēl aptuveni 250 miljonu eiro ūdeņraža ražošanas infrastruktūrā, lai nodrošinātu eSAF darbību.

Liepājā ražoto degvielu piegādās Eiropas aviācijas uzņēmumiem.

“NorSAF” pagājušajā gadā strādāja ar 1,284 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums guva peļņu 196 055 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina informācija “Firmas.lv”.

“NorSAF” reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 7 187 645 eiro. “NorSAF” kapitālā 51% pieder Īrijas “Avia Solutions Group”, kas pieder Lietuvas pilsonim Ģediminam Žiemelim, bet 49% – Igaunijā reģistrētajai “Tlljet”, kuras patiesais labuma guvējs ir Latvijas uzņēmējs Raimonds Kisiels.