”Mājražotājiem individuāli pārdot preces nav aizliegts, tikai organizēt tirdzniecību nav ļauts,” uzsver ”Andelland” vadītāja Inga Brundzāta. ”Citas pašvaldības uzreiz ierādīja mājražotājiem vietas, tikai Liepāja nevar.”

”Pēc grozījumiem 6. novembra MK noteikumos Nr. 655 “Par ārkārtas situācijas izsludināšanu” ir noteikts, ka ielu tirdzniecība līdz 11. janvārim ir aizliegta, tai skaitā gadatirgi,” norāda Liepājas pašvaldības pārstāve Evita Enģele. Iepriekš iesniegumus par ielu tirdzniecības organizēšanu saņēma tikai no z/s ”Ķuķi”, kas ir tirdzniecības organizētājs ”Andelland”. Taču katrs mājražotājs drīkst rakstīt iesniegumu par individuālo tirdzniecību, un Administratīvā daļa tos izskatīs. ”Ja būs iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, darīsim visu, lai paspētu izsniegt tirdzniecības atļauju laikā, kad mājražotājiem tā visvairāk nepieciešama,”saka E. Enģele. ”Darbinieki nāk pretī, cik vien var, iekšējās saskaņošanas veic paši. Saprotam, ka ir ārkārtas situācija, un darām visu, kas atkarīgs no pašvaldības.”

Tirgošanās iepriekš bija plānota pircējiem ierastajā laikā – trešdien. Šoreiz tā arī ir pēdējā darbdiena pirms Ziemassvētkiem. I. Brundzāta norāda, ka bez viņas vēl vismaz četri mājražotāji pirmdien esot aizveduši iesniegumu vai grasoties to darīt. Tirgošanās organizētāja pašvaldībai solījusi nokārtot, lai apsargs tāpat kā veikalā regulē pircēju skaitu, un viņa pati noteikti uzraudzīšot, lai cilvēki nedrūzmējas un valkā sejas maskas. ”Mums tik atbild vienā vārdā – nedrīkst organizēt. Saka arī, ka būšot bardaks, ja 20 cilvēki tirgosies individuāli. Nu, labi, vismaz pieci varētu tirgoties. Nekad bardaka nav bijis. Dome vienkārši negrib uzņemties atbildību,” viņa uzskata un piebilst, ka, piemēram, Jelgavā pašvaldība ierādījusi ielu, kur mājražotājiem tirgoties, tāpat notiekot Alsungā.

”Tā ir liela problēma un mājražotājiem lieli zaudējumi,” atzīst ”Alejas maizes” cepēja no Rucavas Gunita Pričina. Viņas maizi var iegādāties arī Pētertirgū, taču daudziem citas tirdzniecības vietas nav. ”Tas ir ļoti sāpīgs moments. Kur tad tas mazais ražotājs tagad var aiziet un pieteikties? Nekur. Katrs taču gatavojis savas preces uz svētkiem. Tirgošanās ir vienīgais avots, no kurienes naudiņa nāk,” saka cepēja.

Arī I. Brundzāta atzīmē, ka pārtikas ražotājam taču nav kur likt savu produkciju. Tāpat netiekot ņemtas vērā pircēju vajadzības: ”Vecie cilvēki nesaprot, kāpēc nevar iepirkties svaigā gaisā un drošā attālumā no citiem. Viņi saka – kāpēc mums liek kāpt autobusos, braukt uz lielo tirgu, tur stāvēt rindās, lai tiktu iekšā? Un vai tagad visiem obligāti būtu jāpērk veikala preces? Tik daudzas jaunās ģimenes speciāli nāk pēc veselīgas pārtikas.”