Neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un karu Ukrainā, Liepājas osta šogad strādājusi salīdzinoši veiksmīgi, vērtē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas (LSA) padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

“Izaicinājumu ir ne mazums, taču Liepājas ostā diezgan daudz kravu ir diversificētas. Piemēram, “Ekers Stividors LP”, kas kādreiz pārkrāva galvenokārt tikai ogles, tagad apkalpo konteinerlīniju, alumīnija kravas. Tas arī ir devis šo pievienoto vērtību,” viņš saka.

Šogad Liepājas ostas kompānijas piedalījušās starptautiskajās izstādēs gan Uzbekistānā, gan Kazahstānā, un arī tas devis rezultātu – stabilu kravu plūsmu no šīm valstīm.

Šīs kravas uz Liepājas ostu gan nāk caur Krieviju, un ir bažas, ka kaimiņvalsts šo tranzīta koridoru kādā brīdī var slēgt.

“Taču esmu pietiekami optimistisks. Esam piedzīvojuši gan ostu reformu, gan kovida pandēmiju un spējam pielāgoties arī apstākļiem, ko raisījis karš Ukrainā,” atzīmē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs.

Ierasti Liepājas ostā lielākais kravu īpatsvars ir beramkravām. Šā gada 11 mēnešos beramkravas veido 66% no visām kravām, un pārliecinoši dominē lauksaimniecības kravas, informē Liepājas SEZ.

Beramkravu segmentā stabils ir arī celtniecības materiālu apgrozījums, kam seko atjaunīgo energoresursu kravas – koksnes granulas un šķelda.

Jau otro gadu saglabājas pieaugums ro-ro kravu plūsmā, un šogad no janvāra līdz novembrim tas veido +20,9%. Tāpat šogad pieaudzis kokmateriālu kravu apgrozījums par 13,5% un krāsainā metāla izstrādājumu kravas.

Ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmējusi lejamkravu segmentu Liepājas ostā, un tā jau nelielais lejamkravu apgrozījums sarucis līdz 4%.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.