Komersanti pauda, ka Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes, kuras priekšsēdētājs ir Kariņš, sēdēm būtu jānotiek reizi ceturksnī, taču pēdējo reizi tā sasaukta pagājušā gada 15.jūlijā. 

Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem Ministru prezidenta vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem. Padomes darbā piedalās vairāki ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Ikdienā tā risina jautājumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, kā arī iepazīstas ar attīstības projektiem, lai nodrošinātu tranzīta koridora harmonisku un sabalansētu attīstību.

Jau ziņots, ka grozījumus likumā par ostām Ministru kabinetā paredzēts skatīt ceturtdien, 1.aprīlī.

Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus likumā, nosakot, ka Rīgas un Ventspils brīvostas, kā arī pēcāk Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai tiek veidotas valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām. 

Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai, likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot konsultatīvās padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.