Ņemot vērā, ka situācija metalurģijas nozarē nedaudz uzlabojas, interesi par grūtībās nonākušā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” aktīviem izrāda citi iespējamie investori, intervijā Latvijas Radio sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban jauni investori netiek meklēti, jo uzņēmumam ir īpašnieks, taču ir uzņēmēji, kas paši izrāda interesi par “KVV Liepājas metalurgs” aktīviem.

Loginovs atzina, ka gadījumā, ja uzņēmuma īpašnieki nerīkosies, visticamāk, agrāk vai vēlāk “KVV Liepājas metalurga” maksātnespēja ir neizbēgama. Patlaban maksātnespējas pieteikšana ir atkarīga no kreditoriem, jo parāda apjoms jau esot pietiekošā apjomā. PA vadītājs norādīja, valsts kā nodrošinātais kreditors nevar iesniegt maksātnespējas pieteikumu, to var darīt nenodrošinātie kreditori – darbinieki, resursu piegādātāji.

Ja tiks ierosināts maksātnespējas process, tālākie lēmumi būs jāpieņem maksātnespējas administratoram – izpārdot uzņēmuma aktīvus pa daļām vai kā vienotu struktūru. Loginovs gan atzina, ka maksātnespējas administratoram būs jāņem vērā kreditoru viedoklis.

No valsts viedokļa pareizāk būtu skatīties uz ražošanas kompleksu kā integrētu vienību, nevis sadalītu pa daļām. Tādēļ būtu nepieciešams meklēt investoru, kas varētu saglabāt metalurģijas uzņēmumu. Nevarot izslēgt, ka investoru izdodas atrast, jo interese patlaban esot, sacīja Loginovs.

Kā uzskata PA vadītājs, vēl ir iespējams, ka metalurģija Latvijā var saglabāt. Vai to var izdarīt esošais “KVV Liepājas metalurgs” īpašnieks, vai citi, esot atkarīgs no “KVV Group”.

Patlaban uzņēmumu īpašnieku pozīcija esot stingra – viņi jaunu naudu negrasās ieguldīt. Kā intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Loginovs, visticamāk, nauda nav pieejama. Taču bez papildu investīcijām rūpnīca diez vai varēs atsākt darbu, atzina Loginovs. Viņš atgādināja, ka no uzņēmuma “KVV Group” esot saņemts restrukturizācijas priekšlikums, tomēr lielākā daļa ierosinājumu, tostarp, nodokļu atvieglojumi, speciālas cenas elektrībai, nav sasniedzami.

Loginovs norādīja, ka vēl viens iespējamais scenārijs rūpnīcas darbības atjaunošanai ir, ja esošais akcionārs piesaistītu papildu investoru, kas nebūtu saistīts ar “KVV Group”

PA vadītājs skaidroja, ka patlaban valsts cenšas nodrošināt, lai uzņēmuma sniegtās ķīlas tiek saglabātas atbilstošā kvalitātē. Patlaban rūpnīca nestrādā, ir uzsākti konservācijas pasākumi, viss esot sakopts un apsargāts. Iespējams, ar laiku valsts pārstāvjiem būs jānodrošina apsardze un uzturēšana, jo uzņēmumam līdzekļu paliekot arvien mazāk.

Loginovs atzina, ka valstij būs daļēji zaudējumi saistībā ar ieguldīto metalurģijas uzņēmuma glābšanā. Tomēr konkrētus zaudējumu apmērus patlaban nevarot pateikt. Tas esot atkarīgs no tā, kas notiks ar nozari. Ja tirgus attīstīsies pozitīvajā virzienā, aktīvi būs ļoti vērtīgi. Ja situācija tirgū būs slikta, arī aktīvi būs mazāk vērtīgi.

Uzņēmuma saistības pret valsti vēl ir aptuveni 61 miljons eiro. Kopā ar soda naudām uzņēmuma parāds esot aptuveni 65-66 miljoni eiro, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Loginovs.

Tas, vai “KVV Liepājas metalurgs” darbību būs iespējams atjaunot, esot atkarīgs no vairākiem faktoriem. Viens no tiem – situācija tirgū. Tā sāk uzlaboties, tomēr neesot īsti skaidras ilgtermiņa perspektīvas. Tāpat darbības atsākšana atkarīga no uzņēmuma īpašniekiem un vadības.

Valstij ir ļoti mazi riski zaudēt iespējamajā tiesvedībā ar uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” investoriem “KVV Group”, intervijāsacīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs. Loginovs uzsvēra, ka “KVV Group” un tās uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” par rūpnīcas iegādi nav bijis darījuma ar valsti, bet gan ar maksātnespējas administratoru, proti valsts neko nav pārdevusi. Tādēļ iespējamai tiesvedībai nav pamata un risks valstij neesot liels.

Loginovs apliecinot, ka ir dzirdēts par “KVV Group” vēlmi tiesāties, norādīja, ka tiesvedības riskus izvērtē Valsts kanceleja.

Kā ziņots, valdība šodien turpinās skatīt jautājumu par situāciju metalurģijas uzņēmumā AS “KVV Liepājas metalurgs”. Valdības sēdes darba kārtība paredz, ka sēdes slēgtajā daļā tiks uzklausīts Ekonomikas ministrijas un PA sagatavotais informatīvais ziņojums par prasījumu pret “KVV Liepājas metalurgu”.

Ministru kabinets jautājumu par “KVV Liepājas metalurgu” aiz slēgtām durvīm skatīja arī pagājušajā nedēļā. Pēc sēdes ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistiem pauda bažas, ka pie esošā “KVV Liepājas metalurga” akcionāru sastāva rūpnīca varētu atsākt darbību.

Ašeradens stāstīja, ka PA meitassabiedrība SIA “FeLM” sāka pārrunas ar uzņēmuma vadību par iespējamu metalurģijas uzņēmuma restrukturizāciju, taču konstatēja, ka sarunas nav bijušas produktīvas un patlaban samanāmas “KVV Liepājas metalurga” maksātnespējas pazīmes. “”KVV Liepājas metalurga” piedāvājumi nav produktīvi,” piebilda ekonomikas ministrs.

Ukrainas investori “KVV Group” ziemā pieņēma lēmumu par “KVV Liepājas metalurga” rūpnīcas konservāciju, ņemot vērā to, ka saglabājas ilgtermiņa negatīvie faktori, kas rada šķēršļus uzņēmuma darbībai – “pasaules metalurģijas tirgu pārņēmusī krīze, parādsaistības nodrošinātajiem kreditoriem un valsts neieinteresētība sniegt atbalstu nozarei”.

Iekonservējot rūpnīcu, “KVV Liepājas metalurgs” plānoja atlaist ap 300 darbinieku, bet aptuveni 100 darbiniekus paturēt tā sauktajā dežūrrežīmā.