“Tur jau ir īsta būvniecība. Bijām domājuši, ka tā būs pagaidu būve,” tāds ir Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktores Ingrīdas Sotņikovas pirmais iespaids par topošo V. Rozgas komercfirmas kafejnīcu Liepājas pludmalē, iepretī Kūrmājas prospektam. Vēlāk Valsts vides dienests pārbauda dokumentus un apliecina: būves novietošana pludmalē ir atļauta, kāpai kaitējums nav nodarīts, viss ir kārtībā!

SIA “V. Rozgas komercfirma” šogad ieguva pašvaldības finansiālo atbalstu mazo un vidējo komercsabiedrību biznesa projektu konkursā. Uzņēmēja iecere – Liepājas pludmalē izveidot moduļu tipa kafejnīcu, kas darbotos visu gadu. Projekta kopējā summa – 105 046 eiro, pilsētas domes apstiprinātais līdzfinansējums – 10 000 eiro.

Komersantiem pašvaldība izsniedz atļauju pludmalē darboties uz trim gadiem. Nākamā gada aprīlī V. Rozgas komercfirmai atļautais darbības laiks beidzas – uzņēmējs teic, ka apzinoties risku, ka dome var arī nepagarināt termiņu, tomēr cer, ka saņems atļauju darbību turpināt atkal uz trim gadiem.

Projekts ir saskaņots, un būve, kura būs izmantojama visu gadu, top likumīgi – apgalvo uzņēmējs Viļus Rozga un būvfirmas “Mūrnieks” vadītāja Vera Koncevaja. Viņiem uz galda ir jaunās kafejnīcas vizualizācija. Top būve 200 kvadrātmetru platībā, tikpat lielā platībā būs terase uz ēkas jumta. “Būs kafejnīca, restorāns, banketu zāle,” klāsta uzņēmējs. 

V. Koncevaja un V. Rozga skaidro, ka ēka top tāda, kā atļauts – moduļu tipa kafejnīca būs pagaidu būve no desmit metāla moduļiem, kuri izgatavoti rūpnīcā, tos apšūs ar sendviča paneļiem. Gan pati ēka, gan pamati būšot izjaucami “jebkurā laikā, kā lego”. “Mums var pateikt – jāiet prom, un tad mums tas būs jānoņem un jāaizved. Ja negribēs Liepāja, brauksim ar to uz Ventspili. Ja negribēs Ventspils, brauksim uz Klaipēdu!” 

“Aizsargjoslu likums” būvniecību pludmalē aizliedz. Gan uzņēmējs, gan arī būvvalde atbildēja, ka šie pamati – tādi kā pāļi, uz kuriem novieto saliekamās konstrukcijas – ir pilnībā “viegli izņemami”.

Būvinspekcijai pārbaudot topošo būvi, atklājās, ka viss tomēr nenotiek tā, kā projektā paredzēts. Lai gan ēkas stabveida pamati ir izgatavoti no dzelzsbetona, projektā bija paredzēts, ka par pamatiem kalpos metāla skrūvpāļi. Ēkas pamati arī ir bijuši apbērti ar smiltīm un dziļāki par 30 centimetriem. Būvuzņēmējs būvinspekcijai paskaidrojis, ka pamati ar smilti apbērti tikai uz laiku, kamēr norit virszemes būvelementu montāža, pēc tam grunts tikšot atrakta. 

Savukārt no vides aizsardzības prasību viedokļa, kāpai kaitējums nav nodarīts – uzskata VVD.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 25. septembra numurā.

#kvards-20180925-04#