Finanšu ministrs Andris Vilks nepieļauj iespēju, ka valsts tomēr varētu ieguldīt līdzekļus grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma “Liepājas metalurgs” glābšanā.

“Par valsts līdzekļiem esmu tomēr ļoti skeptisks, it sevišķi, ja namdurvīs stāv vairāki investori, kuri gatavi pret akciju nodošanu iemaksāt naudu un attīstīt uzņēmumu. Kāpēc vēl te valstij pa vidu jāiet?” aģentūrai BNS sacīja ministrs.

Viņš pauda nostāju, ka ir praktiski neiespējami valstij nākt ar naudas injekcijām, atrunājoties, ka nākamais investors to kompensēs. “Situācija ar akciju nodošanu ir tāda, kāda ir – tā nemainās, spēle notiek, līdz ar to esmu skeptisks. Tas nebūtu jādara valstij,” uzsvēra Vilks.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd no “Liepājas metalurga” akcionāru puses ir vērojama tāda kā spēle uz izturību, proti, viņi nogaida, vai un kā rīkosies valsts. Tāpat Vilks piebilda – redzot, ka valsts tomēr ar saviem līdzekļiem negrasās iesaistīties, pēdējās dienās pirms “Liepājas metalurga” administratora noteiktā termiņa investora piesaistei vēl iespējami interesanti pavērsieni. “Te var būs pavērsiens pašās pēdējās dienās, jo patlaban akcionārs jau ilgāku laiku dara visu, lai valsti piespiestu tomēr izšķirties, ka tā pārņemtu uzņēmumu,” teica Vilks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šī valdība ir stresa norūdīta. “Esam stresa rūdīta valdība un nebūs nekādas dāvanas akcionāriem,” norādīja ministrs.

Vilks arī atzina – viens no iespējamiem notikumu scenārijiem ir “Liepājas metalurga” bankrots. “Tas ir viens no scenārijiem, kas joprojām ir aktuāls, ja ir pilnīgs strupceļš,” viņš teica.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, “Liepājas metalurga” bankrots uz Latvijas tautsaimniecību varētu atstāt ietekmi 0,5-1% apmērā. “Mēs esam ekonomikas scenārijā to ierēķinājuši šim gadam un nākamajam gadam,” teica Vilks, atzīstot, ka precīzu ietekmi būtu grūti prognozēt.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis patlaban neredz pamatu apsvērt papildu valsts ieguldījumu grūtībās nonākušajā Liepājas metālapstrādes uzņēmumā “Liepājas metalurgs”, aģentūrai BNS sacīja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

“Tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna veiksmīga izpilde ir uzņēmuma vadības un akcionāru uzdevums. Ja uzņēmuma vadība un akcionāri, kuri ir atbildīgi par TAP plāna izpildi, nespēs nodrošināt TAP plānā paredzēto investīciju piesaisti, uzņēmuma administratoram saskaņā ar likumu būs jārosina maksātnespējas procesa uzsākšana,” norāda premjers.

Viņš uzsvēr, ka privāta uzņēmuma saimnieciskās darbības krīzes pārvarēšana ir tā vadības un akcionāru atbildība. “Šobrīd neredzu pamatu apsvērt papildu ieguldījumus no valsts puses” piebilst Dombrovskis.

Savukārt uzņēmuma akcionārs Kirovs Limpans izplatījis paziņojumu, ka  “Liepājas metālapstrādes uzņēmuma ”Liepājas Metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesa administratora Haralda Velmera un uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Gunta Vilnīša bezdarbība veicina uzņēmuma izsaimniekošanu, draudot ar tā maksātnespēju un likvidāciju.”

”Jau ir pagājis turpat vesels mēnesis kopš tiesiskās aizsardzības procesa spēkā stāšanās, bet neviena no atbildīgajām personām – ne H. Velmers, ne G. Vilnītis – nav izpildījuši solījumus par uzņēmuma ražošanas atjaunošanu. Pretēji labiem uzņēmuma pārvaldības principiem pēdējā mēneša laikā uzņēmumā ir turpināta mantas izsaimniekošana un iztirgošana, ko ar savu bezdarbību ir veicinājusi uzņēmuma vadība. Ir kļuvis skaidrs, ka neviens cits šiem cilvēkiem neuzticēs 10 miljonus latu, kurus ir nepieciešams investēt uzņēmumā. Savukārt administrators visu šo nedēļu laikā nav atradis pāris stundas brīva laika, lai tiktos un pārrunātu uzņēmuma glābšanu ar vienīgo reālo investoru – Kirovu Lipmanu, kurš jau vienreiz ir attīstījis ”Liepājas Metalurgu” un ir apliecinājis gatavību investēt uzņēmumā arī šoreiz.,” sacīja Lipmans.

Savukārt AS “Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) administrators Haralds Velmers atkārtoti aicina uzņēmuma akcionārus būt konstruktīvākiem un norāda, ka akcionāru samierināšana nav viņa spēkos, teikts Velmera izplatītajā paziņojumā.

“Ir saprotams Lipmana kunga stress, taču pieļauju, ka varbūt nav īstas skaidrības, ko nozīmē TAP. Tā ietvaros administratora uzraudzībā uzņēmumam un tā akcionāriem, tostarp arī viņam, ir iespēja strādāt. Kreditori apņemas likt uzņēmumu mierā, ja tas rīkosies atbildīgi un spers pareizos soļus darbības atjaunošanā atbilstoši uzņēmuma izstrādātam un kreditoru apstiprinātam plānam. Neesmu no Lipmana saņēmis dokumentāli apstiprinātu gatavību par investīcijām, tikai lasījis publiskus paziņojumus presē,” norāda Velmers.

Viņš piebilst, ka akcionāram ir visas tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē, jo ar TAP plāna apstiprināšanu uzņēmuma pārvaldes institūciju darbība nav apturēta.

“Lipmans kā uzņēmuma akcionārs var rosināt un piedalīties uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanā vai aizdot tam naudas līdzekļus nepieciešamajā daudzumā TAP plāna izpildē. Esmu uzņēmumu uz to jau aicinājis. Būtiski pieminēt, ka TAP plāna ietvaros pilnīgi nekas no īpašuma nav pārdots,” norāda Velmers.

Administrators arī informēja, ka 30.septembrī TAP plānā paredzētais aizdevums 10 miljonu latu apmērā no potenciālajiem investoriem netika saņemts. Līdz pat 30.septembrim nav sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce kapitāla palielināšanai un dokumentēta skaidra investoru interese. No šodienas saskaņā ar likumu sāksies 30 dienu periods, kurā būs iespēja pārkāpumus novērst, attiecīgi saņemt aizdevumu un piesaistīt investoru.

Jau ziņots, ka “Liepājas  metalurgs” ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijas pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta. Liepājas tiesa ir apstiprinājusi uzņēmuma glābšanas plānu, kas paredz kompānijas darbības atsākšanu līdz septembra beigām. Paredzēts, ka kompānijai arī tiks piesaistīts investors. Tomēr tas joprojām nav noticis. Kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa  administrators Haralds Velmers paziņojis, ka prasīs kompānijas maksātnespēju, ja mēneša laika metalurgā neieplūdīs pirmās investīcijas, kā to paredz tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns.