“Liepājas metalurgs” (LM) atjaunos darbību jau novembra beigās un, lai gan pirmie trīs mēneši varētu nest zaudējumus, tomēr jau pirmajā darbības gadā ir paredzēts gūt peļņu, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja Ukrainas investora “KVV Group” īpašnieks Valērijs Krištals.

“Mums ir biznesa plāns, kurā rēķināti dažādi noslodzes varianti. Tai skaitā pirmajā darbības posmā plānots mēnesī pārstrādāt 32 500 tonnas metāllūžņu, kas ļaus ražot 30 000 tonnu armatūras mēnesī. Otrajā posmā ražošanas apjomi sasniegs 50 000 tonnas mēnesī un trešajā posmā plānots sasniegt gandrīz 80 000 tonnu produkcijas apjomu mēnesī,” skaidroja Krištals.

Viņš domā, ka ar laiku LM sasniegs arī 100 000 līdz 120 000 tonnu apjomu mēnesī jeb vairāk nekā miljonu tonnu produkcijas gadā. Šādu apjomu plānots sasniegt aptuveni pēc diviem gadiem, bet 80 000 tonnu apjomu ir paredzēts sasniegt līdz 2015.gada septembrim.

“Mēs rūpnīcu pirkām ar mērķi pelnīt naudu, un šī rūpnīca pelnīs naudu! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka jau pirmajā gadā gūsim peļņu. Pelnīt varbūt neizdosies kādus trīs pirmos darbības mēnešus, bet gadā kopumā peļņa būs. Iepriekš katrs no akcionāriem pelnīja kādā no saviem virzieniem, bet šī gūtā peļņa neakumulējās kopējā rūpnīcas peļņā, kas noveda pie LM kraha. Tagad viss būs citādi. Kā mūs mācīja ilggadējais Mariupoles Iļjiča vārdā nosauktā metalurģiskā kombināta vadītājs Vladimirs Boiko, rūpnīca ir tikai katls, kurā tiek vārīts borščs. Rūpnīca ir tikai katls, bet no tajā ievietotajām sastāvdaļām un to cenas ir atkarīgs tas, kāds izdosies borščs. Tas ir pats svarīgākais. Elektroenerģija, gāze, izejvielas, produkcijas realizācija galapatērētājam – tās ir sastāvdaļas, kas nosaka boršča kvalitāti jeb uzņēmuma peļņu,” sacīja Krištals.

Tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums “KVV Group”. “KVV Group” par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro. 2.oktobrī LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers un Krištals parakstīja līgumu par LM pārdošanu.

Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu LM jau šogad.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta “Prudentia” veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot LM darbību 2015.gadā ar jaudu, pielīdzināmu 80% no 2012.gada ražošanas jaudas un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam ir pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos. “Tas kopējais pienesums ekonomikā varētu būt diezgan iespaidīgs, un nākamo piecu gadu laikā kopējais apjoms ir rēķināts apmēram 950 miljoni eiro,” sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, atsaucoties uz Finanšu ministrijas un uzņēmuma maksātnespējas administratora veiktajiem aprēķiniem.

Tāpat viņš norādīja – lai arī līdz ar valsts sniegto galvojumu “Liepājas metalurga” kredītam iestājās visi potenciālie riski, tika darīts viss, lai aizstāvētu valsts intereses. “Jau pie galvojuma sniegšanas mēs norādījām uz visiem potenciālajiem riskiem, kas, diemžēl, arī iestājās. Tajā pašā laikā tika darīts viss, lai valsts intereses maksimāli aizstāvētu caur ķīlām un nodrošinājumiem, un mēs redzam, ka tas ir arī nostrādājis. Protams, pagājis kāds laiks, ir bijuši pa vidu izdevumi, bet mēs redzam, ka tie tiks atgūti, un skaidrs ir tas, ka jārēķinās – ja valsts sniedz kādu atbalstu kādam uzņēmumam, tad riski pastāv. Vienkārši jādomā, kā šos riskus mazināt,” sacīja Āboliņš.

Āboliņš arī paskaidroja, ka valsts pirmajā maksājumā atgūs to naudu, kas tika izdota, finansējot maksātnespējas procesu. Tāpat valsts pirmajā maksājumā atgūs konsultantu maksas, kas bija procesā laikā, kā arī daļu no valsts pamatprasījuma summas, kas ir Itālijas bankai “UniCredit  S.p.A.” samaksātā nauda, ko VK samaksāja metalurga vietā. Tālāk desmit gadu laikā plānots, ka valsts atgūs pārējos maksājumus, kas pilnībā nosedz “UniCredit  S.p.A.” samaksāto.

Haralds Velmers žurnālistiem pastāstīja, ka oktobrī plānots nodarboties ar uzņēmuma pamatražotnes pārdošanas procesu, norādot, ka paralēli pircējam ir tiesības sākt darbu pie rūpnīcas darbības atjaunošanas.

Pēc viņa teiktā, valsts iesaiste procesā pamatā ir noslēgusies, un nepieciešams parakstīt tikai atsevišķus dokumentus. “Vēl ir atsevišķi dokumenti, kas paralēli līgumam nodošanas laikā ir jāparaksta, bet faktiski visi lēmumi un mandāti no valdības puses ir, un šobrīd tas ir tīri praktisks process,” teica Velmers.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir tas, ka valsts atgūs visu pamatprasījuma summu, norādot, ka tiks saņemta arī daļa no soda naudām. Vienlaikus precīzu soda naudu summu, ko valsts varētu atgūt, viņš pagaidām nosaukt vēl nevarēja.

LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers atzina, ka valsts no uzņēmuma maksātnespējas procesa un pārdošanas darījuma izkļūs “sausām kājām”, proti, atgūs visus ieguldītos līdzekļus. Turklāt vēl tiks aprēķinātas arī soda naudas un tā saucamās sāpju naudas. Patlaban gan esot grūti nosaukt konkrētu summu, jo valstij bija izdevumi gan septembrī, gan arī tādi būs vēl oktobrī līdz brīdim, kamēr uzņēmuma jaunais īpašnieks nebūs pilnībā pārņēmis LM. “Soda naudas un sāpju naudas būs pēdējās, ko aprēķinās,” skaidroja Velmers.

Āboliņš piebilda – lai arī no šī darījuma valsts izies “sausām kājām”, emocionāli tas bija ievērojams trieciens. Ir skaidrs – ja valsts kādam uzņēmumam sniedz savu atbalstu, pastāv dažādi riski un ir jādomā, kā šos riskus novērst. Arī LM gadījumā, sniedzot galvojumu, tika apzināti visi iespējamie riski, kas arī piepildījās, norādīja Āboliņš.

FM norāda, ka, realizējot šo darījumu, jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas. Tāpat atsevišķi no rūpnīcas tiek realizētas arī citas ķīlas. Piemēram, Valsts kase jau ir saņēmusi 768 000 eiro no medicīniski sanitārās daļas realizācijas.