AS “KVV Liepājas metalurgs” cehu vadītājiem vakar paziņots, ka ražotni iekonservēs un gandrīz visus strādājošos no darba atlaidīs. Kompānijas vadība “Kurzemes Vārdam” norādīja, ka uzņēmums ar oficiālu paziņojumu varētu nākt klajā šodien.

“Ja būs kas ziņojams, prese par to uzzinās,” sacīja “KVV Liepājas metalurga ” valdes loceklis Igors Talanovs, kurš informāciju par rūpnīcas iekonservēšanu ne noliedza, ne arī apstiprināja.

Tomēr vairāki uzņēmuma darbinieki pastāstīja, ka vakar notikusi cehu vadītāju sapulce, kurā I. Talanovs paziņojis, ka rūpnīca tuvākajā laikā ražošanu neatsāks un strādājošos no darba atlaidīs.

“Ceha vadītājs mūs visus vakar sasauca un pateica, ka rūpnīca tiek iekonservēta un sāksies strādājošo masveida atlaišana. Darbā paturēs tikai nelielu skaitu cilvēku. Datums, kad tas notiks, vēl nav zināms, jo vēl ir jāsagaida oficiāls rīkojums,” pastāstīja velmētavas ceha vadītāja vietnieks Jānis Mandeiks.

“Jā, mums paziņoja, ka rūpnīca nestrādās un gandrīz visus atlaidīs,” apstiprināja velmētavas stāva “350” vecākais meistars Oļegs Vasiļjevs.

Ceha vadītājiem sacīts, ka tie darbinieki, kuri nevēlas gaidīt rīkojumu par atlaišanu, varot slēgt savstarpējo vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu un reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā. Strādājošie ir nobažījušies par to, vai viņiem atlaišanas gadījumā izmaksās visu naudu, kas viņiem pienākas. Šodien metalurgiem būtu jāsaņem alga par februāri, taču vadība jau laikus brīdinājusi, ka tās izmaksa kavēsies. “Mums pateica, ka par februāri naudu kaut kā vēl sagrabinās, bet marta algu, lai mēs nemaz negaidām,” sacīja J. Mandeiks.

Šodien “KVV Group” preses sekretāre Nataļja Napadovska apstiprināja, ka uzņēmums izskata iespēju apturēt AS “KVV Liepājas metalurgs” darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu. 

“KVV Group” vadība uzskata, ka situācijā, kad “KVV Liepājas metalurgs” jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju. 

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

“Tas viss ļoti negatīvi ietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieejamību uzņēmumā, kā arī radīja negatīvu uzņēmuma tēlu. Visi “KVV Liepājas metalurgs” lūgumi par uzņēmuma maksātnespējas situācijas novēršanu palika bez nodrošināto kreditoru atbildes,” sacīja Napadovska.

Viņa norādīja, ka jau pērn “KVV Liepājas metalurgs” cieta astoņu miljonu eiro zaudējumus, prognozētie 2016.gada zaudējumi esošajā situācijā ir aptuveni pieci miljoni eiro.

“Situācijā, kad turpinās krīze melnās metalurģijas nozarē, bet elektroenerģijas cenas ir divas reizes augstākas nekā vidēji Eiropā, “KVV Liepājas metalurgs” nespēj veikt tērauda kausēšanu un turpināt velmētavas darbu. Šādā situācijā uzņēmuma darbība ir nerentabla,” informēja Napadovska.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Liepājas filiālei nav nekādas oficiālas vai neoficiālas informācijas par iespējamo kolektīvo darbinieku atlaišanu uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”, aģentūru LETA informēja NVA Liepājas filiāles vadītājas vietniece Māra Zeme.

No rūpnīcas vadības nav saņemts nekāds oficiāls paziņojums par darbinieku kolektīvu atlaišanu, uzsvēra Zeme.

Tāpat nav novērots arī uzņēmuma darbinieku pieplūdums NVA filiālē. “Pagājušajā nedēļā pie mums reģistrējušies trīs bijušie uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” darbinieki, bet par masveida pieplūdumu nevaram runāt,” norādīja Zeme. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas, šonedēļ neviens šī uzņēmuma bijušais darbinieks bezdarbniekos nav reģistrējies. Arī šodien, neskatoties uz vakar televīzijas ziņās izskanējušo informāciju par, iespējams, plānoto rūpnīcas konservāciju un darbinieku atlaišanu, “KVV Liepājas metalurga” darbinieki NVA nav vērsušies. “Pagaidām pie mums viss ir mierīgi,” piebilda aģentūras pārstāve.

Savukārt Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, aptaujājot ar nodarbinātības jautājumiem strādājošos ekspertus, noskaidrojis, ka ne pašvaldībā, ne NVA nekāds oficiāls paziņojums par darbinieku kolektīvu atlaišanu nav saņemts.

Kā norādīja Rjabcevs, saskaņā ar Darba likumu šāds paziņojums kolektīvās atlaišanas gadījumā darba devējam rakstveidā gan NVA, gan pašvaldībai ir jāsniedz vismaz 60 dienas pirms plānotās atlaišanas dienas, norādot paredzētās kolektīvās atlaišanas iemeslus, atlaižamo darbinieku skaitu, minot katra darbinieka profesiju un kvalifikāciju, uzņēmumā parasti nodarbināto skaitu un laika posmu, kādā kolektīvo atlaišanu paredzēts veikt.

“Lai arī oficiāla paziņojuma nav bijis, pašvaldībā seko līdzi visām ziņām, kas saistītas ar rūpnīcu. Pēdējās dienās publiskajā telpā izskanējušās ziņas par iespējamu darbinieku atlaišanu ir pietiekami nopietns signāls, tādēļ drīzumā plānota Liepājas pilsētas domes vadības un NVA, kā arī pilsētas Sociālā dienesta vadības tikšanās, lai pārrunātu pašreizējo situāciju nodarbinātības jomā, tai skaitā pieejamo vakanču skaitu uzņēmumos, darba tirgū pieprasītās specialitātes, nepieciešamās pārkvalifikācijas programmas un citus jautājumus,” piebilda Rjabcevs.

Kā aģentūrai LETA teica finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), valstij ir jāizmanto visas garantijas, ko paredz līgums ar AS “KVV Liepājas metalurgs”, lai nodrošinātos pret uzņēmuma saistību neizpildi. Ministre atzina, ka “KVV Liepājas metalurgs” jau labu laiku stagnē un dzīvo “pusmiega režīmā”, taču patlaban Valsts kase vērtē metalurģijas uzņēmuma iesniegto restrukturizācijas plānu.

“Restrukturizācijas plāns ir sagatavots nevis ņemot vērā valsts intereses un uzņēmuma ilgtermiņa stratēģiju, bet tas ir pamatā balstīts uz esošo akcionāru interešu ievērošanu. Tas nav labas signāls uzņēmuma tālākai darbībai,” uzsvēra Reizniece-Ozola.

Valsts kase izvērtēs situāciju un piedāvās risinājumus. “Turklāt šajā situācijā svarīgi ir tas, lai valsts attiecībās ar uzņēmumu nemīkstina pozīcijas, jo ir jāizmanto visas garantijas, ko līgums paredz, lai nodrošinātos, ja gadījumā saistības netiek pildītas,” teica ministre.

Vaicāta, vai “KVV Liepājas metalurga” saistību neizpilde neradīs būtiskus zaudējumus valstij, finanšu ministre atzina, ka riski ir vērtēti.

“Īstermiņa risinājumi apgrozāmo līdzekļu iegūšanai patlaban nedod garantijas, ka uzņēmums varēs strādāt tālāk, taču valsts vēlas, lai uzņēmums turpina strādāt,” piebilda ministre.

Līdz brīdim, kamēr netiks izvērtēts Valsts kasē iesniegtais AS “KVV Liepājas metalurgs” attīstības plāns, nekādi lēmumi attiecībā uz uzņēmumu netiks pieņemti, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Nākamās nedēļas valdības sēdē jautājumu par situāciju saistībā ar uzņēmumu nav paredzēts izskatīt, aģentūrai LETA teica Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars. Premjers uzsver, ka Valsts kasē ir iesniegts uzņēmuma attīstības plāns un kamēr tas nav izvērtēts, nekādi lēmumi uz ultimātu pamata netiks pieņemti.

Jau ziņots, ka nākamnedēļ valdībā ir paredzēts skatīt uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” jauno biznesa plānu, kurā paredzēta arī ražošanā neizmantojamo aktīvu pārdošana.