Grūtības nonākušais metālapstrādes uzņēmums “KVV Liepājas metalurgs”, neinformējot kompānijas vadību, 16.augustā izrādīts potenciālam investoram no Āzijas reģiona, aģentūrai BNS pavēstīja Ukrainas “KVV Group”.

“”KVV Group” vēršas pie plašas Latvijas sabiedrības un reāli domājošajiem valsts politiķiem ar lūgumu apturēt šaubīgās manipulācijas ap “KVV Liepājas metalurgu” un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā. Diemžēl divu gadu laikā kopš “KVV Liepājas metalurga” iegādes mums pastāvīgi nākas saskarties ar nekorektām valsts un ārvalstu investora attiecībām,” paziņojumā medijiem pauž Ukrainas uzņēmums.

Ukrainas “KVV Group” gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, aģentūru LETA informēja “KVV Group” preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas “KVV Group” ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi.

Tādēļ “KVV Group” vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā “KVV Liepājas metalurgs”.

“”KVV Group” aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu “KVV Liepājas metalurgs” un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,” uzsvēra Napadovskaja.

Viņa skaidro, ka ienākšana Latvijas ekonomikā “KVV Group” kā investoram nozīmēja ne tikai ievērojamu līdzekļu ieguldīšanu metalurģiskajā kombinātā Liepājā, bet arī ievērojamu sociālo saistību uzņemšanos, jo no sekmīga “KVV Liepājas Metalurgs” darba ir atkarīgs tas, vai darbavietas un algas saglabāsies simtiem liepājnieku, un tas, vai nodokļu un nodevu veidā sistemātiski pildīsies valsts budžets.

“Mēs sapratām un saprotam arī tagad, cik nozīmīgas ir šīs saistības, un nekad neesam no tām atteikušies. Diemžēl divu gadu laikā kopš “KVV Liepājas metalurga” iegādes mums pastāvīgi nākas saskarties ar nekorektām valsts un ārvalstu investora attiecībām,” skaidro Napadovskaja.

“KVV Group” preses sekretāre atgādināja, ka kontraktu par metalurģiskās rūpnīcas iegādi Liepājā “KVV Group” parakstīja 2014.gada beigās. Līguma noteikumi paredzēja, ka norēķini starp valsti un investoru notiek saskaņā ar noteiktu grafiku. 21,5 miljoni eiro tika samaksāti 2014.gadā pēc līguma parakstīšanas. Savukārt 2016.gada janvārī bija veikts maksājums ne vien par 2015.gadu, bet arī avansa maksājums par 2016.gadu, kuram nomaksas termiņš pienāks vēl tikai decembrī.

“Pēc rūpnīcas iegādes “KVV Group” ar piesaistītu ārvalstu ekspertu palīdzību veica rūpnīcā esošo dokumentu auditu un atklāja, ka Latvijas puses noteiktais rūpnīcas aktīvu novērtējums uzņēmuma iegādes procesā bijis piecreiz lielāks nekā patiesībā.

Tāpat ir neatbilstība starp skaitļiem, kas ir ielikti rūpnīcas biznesa plānā un reālajiem biznesa apstākļiem. Ja tam pievieno īpaši nelabvēlīgu konjunktūru metālprodukcijas tirgū, augstas izejvielu cenas un nepamatoti augstus elektroenerģijas tarifus, tad nākas atzīt, ka “KVV Liepājas metalurga” darbība pēdējā gada laikā ir nesusi vien hroniskus zaudējumus. Investors to nevar neņemt vērā,” informē Napadovskaja.

Viņa norāda, ka tas padara neiespējamu “KVV Group” saistību izpildi. “Šo iemeslu dēļ ir saprotami mūsu centieni pārskatīt kontrakta noteikumus,” skaidro Napadovskaja.

“Neraugoties uz acīmredzamiem faktiem un vispārzināmiem objektīviem faktoriem, kas ir radījuši šķēršļus “KVV Liepājas metalurga” darbā, Finanšu ministrijas ierēdņi [Valsts kase] sarunām, kuru mērķis būtu investīciju noteikumu pārskatīšana, liek priekšā visdažādākos šķēršļus. Latvijas valdības bezdarbība ved pie uzņēmuma bankrota, kā rezultātā investors zaudēs savas investīcijas. Valdībai tas ļaus pārdot aktīvus un saņemt peļņu no pašas kļūdas. Tā 2016.gada 16.augustā Privatizācijas aģentūra (PA), neinformējot par to “KVV Liepājas metalurgu”, izrādīja uzņēmumu potenciālajam investoram no Āzijas reģiona,” informē Napadovskaja.

Viņa uzsver, ka “KVV Group”, visu šo laiku atturoties no straujas rīcības vai asiem paziņojumiem, cer rast pozitīvu risinājumu savu investīciju aizsardzībai veltītajā pārrunu procesā.

“Ja pusēm neizdosies atrisināt strīdu miermīlīgā ceļā, “KVV Group” saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības likumiem kompensāciju par zaudētajām investīcijām pieprasīs arbitrāžas tiesā, iesniedzot tai nepieciešamos rakstiskos pierādījumus, ekspertu atzinumus un citas liecības, kas pierādītu prasības pamatotību,” piebilda Napadovskaja.

“KVV Group” jau līdz šim draudēja vērsties starptautiskajā tiesā ar pretenzijām saistībā ar metalurģijas uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs” pieteikto maksātnespēju.

AS “KVV Liepājas metalurgs” kreditors SIA “FeLM”, kuras īpašniece ir Privatizācijas aģentūra (PA), nekomentē apgalvojumu par metalurģijas uzņēmuma izrādīšanu Āzijas investoriem, aģentūru LETA informēja “FeLM”.

Uz jautājumu, vai “FeLM” apstiprina šādu faktu, “FeLM” atzina, ka tā pārstāvji 16.augustā Liepājā nav bijuši. Kreditors arī izvairījās atbildēt uz jautājumu, vai “FeLM” noliedz, ka būtu izrādījis “KVV Liepājas metalurgu” potenciālajiem investoriem. “FeLM” šādu informāciju ne noliedz, ne apstiprina.

“FeLM” uzsvēra, ka valsts prasījums pret “KVV Liepājas metalurgu” saskaņā ar noslēgto līgumu tika cedēts “FeLM”. “FeLM” nodrošina Latvijas likumdošanā paredzētās darbības ķīlas vērtības saglabāšanai un turpina strādāt pie risinājumiem prasījuma atgūšanai.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA apstiprināja, ka pašlaik nenotiek sarunas ar iespējamiem AS “KVV Liepājas metalurgs” investoriem.

Ašeradens uzsvēra, ka nekādas sarunas ar potenciālajiem investoriem nenotiek un PA pārstāvji 16.augustā nav bijuši metalurģijas uzņēmumā.

Ministrs arī norādīja, ka “KVV Liepājas metalurga” teiktais par Āzijas investoru vešanu uz uzņēmumu ir vien paziņojums medijiem, savukārt valsts institūcijas nekādus oficiālus iesniegumus no uzņēmuma pārstāvjiem neesot saņēmušas.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašnieku izplatītā informācija par Āzijas investoru apmeklējumu metalurģijas uzņēmumā ir dezinformācija.

Viņš norādīja, ka iepazinies ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) atbildi saistībā ar izskanējušo informāciju un piekrīt ministra viedoklim – attiecīgie paziņojumi ir dezinformācija.

“Kamēr ir [“KVV Liepājas metalurga”] tiesiskās aizsardzības process (TAP) no valsts puses nekādas darbības uzņēmumā netiek veiktas. Mēs gaidām iznākumu šobrīd, jo ļoti labi apzināmies, ka līdz tiesas visiem lēmumiem mums ir svarīgi saglabāt esošo pozīciju,” sacīja Kučinskis.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 30.jūnijā pieņēmusi lēmumu ierosināt metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lietu. Līdz nolēmuma pieņemšanai TAP lietā tiesa apturējusi tiesvedību uzņēmuma maksātnespējas lietā. TAP lietā līdz 30.augustam ir noteikts termiņš TAP pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Liepājas tiesā pieteikta metalurģijas uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” maksātnespēja. Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies AS “G4S Latvia”.

Šā gada 17. un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts PA un “FeLM” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar “KVV Liepājas metalurga” parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka “KVV Group” piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai.

“KVV Group” izteiktie priekšlikumi paredz būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Patlaban papildu riskus “KVV Liepājas metalurga” darbībai rada arī nenodrošināto kreditoru prasījumi un iespējamā maksātnespējas ierosināšana, norāda PA. Valsts puses pārstāvji uzskata, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem nekavējoties jāiesniedz risinājums, kas ļautu novērst šobrīd konstatējamās uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Metalurģijas uzņēmuma kreditors SIA “FeLM” iepriekš uzsvēra, ka “KVV Liepājas metalurgs” vēl aizvien nav iesniedzis tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas liek domāt, ka “KVV Liepājas metalurgs” apzināti vilcina laiku. “FeLM” kā uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs” kreditors veic normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai nodrošinātu savu interešu aizsardzību, un līdz šim nekādas pretenzijas no uzņēmuma īpašnieku puses neesot izteiktas un tādām arī neesot pamata.