Valdība atbalstījusi maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” maksātnespējas administrators Haralda Velmera piedāvāto kompānijas pārdošanas plānu, šodien pēc valdības sēdes informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Velmers.

Finanšu ministrs izteica pārliecību, ka “Liepājas metalurga” pārdošana starptautiskā piedāvājumā varētu tikt organizēta pavasara mēnešos, un labvēlīga iznākuma gadījumā uzņēmums vasarā varētu atsākt darbu.

Vilks arī norādīja, ka joprojām ir interese par uzņēmuma iegādi no starptautisko investoru puses gan no Eiropas, gan no Krievijas. Viņš arī piebilda, ka uzņēmums jāpārdod kā nedalāma vienība, saglabājot tā pieeju ostai.

Velmers informēja, ka ir sasaucis “Liepājas metalurga” kreditoru sapulci 21.februārī un šajā sapulcē lūgs kreditorus pagarināt uzņēmuma pārdošanas termiņu par sešiem mēnešiem, tas ir līdz 21.augustam.

Patlaban uzņēmuma pārdošanas termiņš ir seši mēneši no maksātnespējas pasludināšanas dienas, tātad līdz šī gada maijam.

“Pārdošanas termiņa pagarinājumu lūgšu tādēļ, lai uzņēmumu izdotos pārdot par iespējami augstāku cenu. Domāju, ka jau jūlijā būtu jābūt skaidram uzņēmuma pircējam. Pārdošana tiek organizēta tā, lai visi kreditori – gan nodrošinātie, gan nenodrošinātie – varētu atgūt visu savu naudu,” teica Velmers.

Finanšu ministrs paskaidroja, ka pārdošana starptautiskā piedāvājumā notiek tādēļ, lai veidotos konkurence starp potenciālajiem pircējiem un uzņēmuma cena būtu pieaugoša. Pasaulē tēraudliešanas nozare sāk atgūties, uzņēmumi sāk strādāt ar augošu apgrozījumu un sāk gūt peļņu, līdz ar to interese par uzņēmumu būs, pārliecināts Vilks.

Jautāts, cik lielas ir iespējas, ka valsts atgūs uzņēmumā ieguldītos līdzekļus, Vilks sacīja, ka to varēs pateikt tad, kad pircējs nāks ar savu cenu. “Viss būs atkarīgs no cenas, uzņēmuma pārdošanas laika un ātruma, ar kādu investors būs gatavs atjaunot ražošanu. Valsts ir ieinteresēta, lai uzņēmums tiktu pārdots par pēc iespējas labāku cenu, iespējami ātrāk, kā arī darba vietu atjaunošanā,” norādīja Vilks.

Arī Velmers uzsvēra, ka patlaban nebūtu jāveic spekulācijas par potenciālajām pārdošanas cenām, jo tās jāsagaida no pircēju izteiktajiem piedāvājumiem. “Jau no šodienas jāsāk strādāt pie starptautiskā piedāvājuma sagatavošanas,” piebilda Velmers.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka būtu labi, ja AS “Liepājas metalurgs” pārdošanas procesu pabeigtu viņas vadītās valdības laikā.

Straujuma žurnālistiem sacīja, ka tas būtu svarīgi arī saistībā ar no uzņēmuma atbrīvotajiem darbiniekiem, jo jūnijā beigsies bezdarbnieku pabalsti vairāk nekā 1000 bijušajiem uzņēmuma darbiniekiem. “Tas ir ārkārtīgi liels sociālais slogs,” teica Straujuma.

Viņa gan atzīst, ka neviens jau nevar garantēt, ka tiešām izdosies šo procesu pabeigt līdz nākamajai valdībai. “Par eiro var pārdot uzreiz. Bet ir jāsabalansē kreditoru intereses un Liepājas pilsētas iedzīvotāju intereses,” viņa noteica.

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks šorīt vēl pirms valdības sēdes intervijā “Rietumu Radio” sacīja, ka pozitīvi vērtē Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības aktīvo iesaistīšanos maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” problēmu risināšanā.

Kā intervijā “Rietumu Radio” sacīja Sesks, viņaprāt, valdība šo jautājumu risina pietiekami ātri, kaut arī ir diskusijas un dažādi skatījumi, kā efektīvāk un pareizāk šo procesu virzīt uz priekšu.

Kreditori vienmēr grib atgūt lielāku daļu no tā, ko ieguldījuši, taču no tirgus ir spiediens uzņēmumu pārdot par zemāku cenu, sacīja Sesks, norādot, ka Liepājas un no uzņēmuma atlaisto darbinieku interesēs ir pārdošanas procesu pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Liepājas mērs atturējās prognozēt, cik ilgā laikā pārdošanas procesu izdosies noslēgt. “Negribu zīlēt. Tas atkarīgs no tā, kāda būs interese no investoriem, un es ceru, ka tā būs pietiekami liela,” sacīja Sesks. Ir zināmi vairāki uzņēmumi, kuri jau iepriekš novērtējuši “Liepājas metalurgu” un ir “tuvu gatavībai”, piebilda Sesks.

Kā ziņots, Velmers paredzējis “Liepājas metalurga” pamatražotni metāla kausēšanas ražotni, velmētavu, tehnoloģiskās iekārtas, nekustamos īpašumus un kustamo mantu, kura saistīta ar ražotnes darbības nodrošināšanu, – pārdot starptautiskajā piedāvājumā, lai uzrunātu kvalificētus pircējus un nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieguvumu no pārdošanas.

“Atbilstoši veiktajam uzņēmuma novērtējumam, pārdodot neieķīlāto mantu, ir iecerēts iegūt 3,5 miljonus eiro bez izsoles un vienu miljonu eiro izsolē. Savukārt pārdodot ieķīlāto mantu iecerēts iegūt 112,3 miljonus eiro. Būtiski gan uzsvērt, ka prognozes tiks precizētas pārdošanas procesa laikā, vadoties pēc pārdošanas rezultātiem un pircēju izteiktajiem piedāvājumiem,” iepriekš izplatītajā paziņojumā uzsvēra Velmers.

Velmers šī gada 20.janvārī iesniedza kreditoriem saskaņošanai sagatavoto uzņēmuma pārdošanas plānu. Tas atspoguļo “Liepājas metalurga” neieķīlātās un ieķīlātās mantas pārdošanas kārtību un kritērijus, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoriem un atjaunotu uzņēmuma ražošanu pārskatāmā nākotnē.

“Administratora plānā ietvertā summa ir balstīta uz auditoru kompānijas “PricewaterhouseCoopers” novērtējumu, kuru mums nav pamata apšaubīt. Tai pašā laikā cena, par kādu varēs pārdot uzņēmumu, būs atkarīga no investoru intereses. Atkārtoti uzsveram, ka svarīgākais ir, lai šis investors, iegādājoties “Liepājas metalurga” aktīvus, pēc iespējas ātrāk atjaunotu uzņēmuma darbību,” biznesa portālam “Nozare.lv” iepriekš norādīja “Liepājas metalurga” lielākā kreditora Valsts kases biroja vadītāja Zanda Gintere.

“Pārdodot “Liepājas metalurga” pamatražotni starptautiskajā piedāvājumā, ir iespēja piedāvāt uzņēmumu arī ārpus Latvijas un veikt pilnīgāku iespējamā pircēja izvērtējumu. To nevar izdarīt, piemēram, rīkojot izsoli, kas nenodrošina augstāko pārdošanas cenu un labāko izvērtēto pircēju,” norādīja Velmers.

Valsts kā lielākais maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” nodrošinātais kreditors piedalās uzņēmuma maksātnespējas procesa finansēšanā un līdz šim ieguldīti aptuveni 1,5 miljoni eiro, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

“Tie ir maksātnespējas procesa izdevumi, un šie līdzekļi būs pirmie, ko valsts atgūs pēc uzņēmuma pārdošanas,” skaidroja Āboliņš.

Valsts kases pārvaldnieks norādīja, ka lielāko daļu šo līdzekļu veido maksājumi par elektrību un gāzi, kā arī uzņēmumā palikušo darbinieku atalgojums. Ziemas mēnešos tie ir aptuveni 700 000 eiro mēnesī, bet, sākot no aprīļa, šī summa būs ievērojami mazāka.

“Kopējo ieguldījumu apjomu, kas no valsts puses vēl būs nepieciešams, patlaban nevaru nosaukt, tas būs atkarīgs no tā, cik ātri uzņēmumu izdosies pārdot,” piebilda Āboliņš.

Kā iepriekš ziņots, 2013.gada 12.novembrī Liepājas tiesa pasludināja “Liepājas metalurga” maksātnespēju, kā rezultātā uzņēmums pilnībā pārgāja Velmera pārraudzībā. Tika sākta darbinieku masveida atlaišana, un kopumā darbu zaudēja vairāk nekā 1500 cilvēku.

Pēdējo divu mēnešu laikā ir veikta uzņēmuma inventarizācija un novērtējums. Uz tā pamata ir sagatavots uzņēmuma pārdošanas plāns, kas atspoguļo “Liepājas metalurga” aktīvu pārdošanas kārtību un kritērijus. Tas ir nosūtīts nodrošinātajiem kreditoriem saskaņošanai.

Nonākot finanšu grūtībās, “Liepājas metalurgs” jau pērn pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro apmērā.