No valsts atbalsta aspekta nav atbalstāms finanšu grūtībās nonākušās AS “Liepājas metalurgs” lūgums par parāda pret valsti kapitalizāciju, jo tas tiktu viennozīmīgi uzskatīts kā jauns atbalsts privātam uzņēmumam, bet šādu atbalstu nevar saskaņot ar Eiropas Komisiju ne zem viena no valsts atbalsta regulējumiem, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja Finanšu ministrija (FM).

“Liepājas metalurga” akcionāri ar paziņojumiem Latvijas plašsaziņu līdzekļos turpina maldināt savus darbiniekus un visu Latvijas sabiedrību par iespējamu valsts kredītsaistību kapitalizāciju, jo šā gada 10.oktobrī uzņēmuma lielākie kreditori saņēma priekšlikumus grozījumiem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānā, kas ir pretrunā šodien izplatītajam paziņojumam, norāda FM.

FM aicina “Liepājas metalurgu” strādāt pie uzņēmuma iesniegtā un kreditoru saskaņotā TAP pasākumu plāna izpildes, nevis sniegt publiskus paziņojumus plašsaziņas līdzekļos.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aģentūrai BNS pauda viedokli, ka grūtībās nonākušā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurgs” aicinājums kapitalizēt kompānijas parādus būtu jāizvērtē.

“Valsts komercdarbība nav nekas tāds, ko vajadzētu stimulēt un atbalstīt. Tajā pašā laikām, tas, ka atsevišķos gadījumos valsts risina situāciju,ir pozitīvāk vērtējams. Mēs jau īstenībā nezinām, kādas sekas būtu bijušas, ja neglābtu “Parex banku” vai [Latvijas nacionālo aviokompāniju] “airBaltic”,” sacīja Endziņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja tomēr tiktu pieņemts lēmums par “Liepājasmetalurga” parādu kapitalizāciju un investīciju veikšanu uzņēmumā, būtu jānodrošina, ka nauda netiktu gūta, palielinot nodokļus.

Endziņš pieļāva, ka “Liepājas metalurgs” varētu atrast privāto investoru, taču nekomentēja, kādas kopumā ir uzņēmuma iespējas tuvākajā laikā atsākt ražošanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pirmdien žurnālistiem sacīja, ka “Liepājasmetalurga” aicinājumu valdībai vērtē piesardzīgi. Pēc viņa teiktā, tas jāvērtē kreditoru klubam, taču jau tas vien, ka vieni akcionāri aicina uz šādu rīcību, bet otri saka, ka tas ļaus turpināt uzņēmuma izsaimniekošanu, dara piesardzīgu.

Premjers atgādināja, ka akcionāriem jau vairākkārt izteikts piedāvājums akcijas nodot, ļaut kreditoru klubam pārņemt kontroli pār uzņēmumu un arī piesaistīti investoru, taču viņi no tā ir atteikušies. “Pie pašreizējās akcionāru struktūras tur [“Liepājas metalurgā”] likt iekšā vai kapitalizēt kaut kādus līdzekļus… pirmā reakcija ir pietiekami piesardzīga, bet protams, lai eksperti vērtē,” viņš teica.

Jau ziņots, ka “Liepājas metalurgs” šodien vērsies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu.