Šodien Liepājas pilsētas domes sēdē apstiprināja šī gada pilsētas budžetu. Par to balsoja 12 deputāti, divi bija pret, bet deputāte Elita Kosaka jau pirms balsojuma pameta domes sēdi. Šogad pašvaldības kopbudžets tiek plānots 85,4 milj. latu apmērā, kas ir par 16,7 milj. latu vairāk nekā 2011.gadā.

Pret budžeta apstiprināšanu balsoja Stīns Lorenss un Ivars Kesenfelds.

Deputāts Stīns Lorenss, vērtējot budžetu, teica, ka šī gada budžets kopumā ir sagatavots labāks nekā pagājušā gadā. Vienīgais deputāta pārmetums bija par atvēlētajiem līdzekļiem tūrismam. Finansējums esot pārāk mazs. Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks piekrita, ka tūrisms ir nozīmīga nozare, bet atgādināja, ka jau pirms kāda laika viņš, domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš un Lorenss esot diskutējuši par tūrisma attīstību pilsētā un vienojušies, ka deputāts Lorenss iesniegs priekšlikumus tūrisma attīstībai. Priekšlikumus Lorenss deputātiem izdalīja tikai šodien pirms budžeta apstiprināšanas. Sesks priekšlikumu kopiju nepaņēma, norādot, ka tie iesniegti krietni par vēlu, lai varētu ieviest kādas izmaiņas budžetā.

Arī deputāts Ivars Kesenfelds atzina, ka šī gada budžets ir labāk sagatavots kā pērn. Viņš gan balsoja pret tā aptiprināšanu, jo nebija saņēmis pieprasītās bankas kontu izdrukas un līdz ar to nav varējis iepazīties ar visiem domes iepriekšējā gada tēriņiem. Sesks atbildēja, ka Kesenfeldam šāda iespēja esot dota. Domes izpilddirektora vietnieks finanšu lietās Ronalds Fricbergs esot Kesenfeldam piedāvājis iepazīties ar iepriekšēja gada tēriņiem vienā no domes datoriem. Tomēr Kesenfelds šādu iespēju esot noraidījis. To viņš pamatoja, ka piedāvātā informācija esot bijusi domes intertretācija. Viņš esot prasījis kontu izdrukas ar bankas darbinieku parakstiem.

Arī “Saskaņas centra” pārstāvis Naums Vorobeičiks atzinīgi novērtēja šī gada budžetu. Viņš uzsvēra, ka aptuveni 80% no “Saskaņas centra” priekšlikumiem budžeta uzlabošanai ir ņemti vērā un atzīmēja, ka ir iesnieguši konstruktīvus priekšlikumus atšķirībā no daža laba deputāta, kurš tikai kritizējot.

Jau ziņots, 20. janvārī Liepājas Domes sēdē apstiprināts Liepājas pašvaldības budžets 2012. gadam. Šogad pašvaldības kopbudžets tiek plānots 85,4 milj. latu apmērā, kas ir par 16,7 milj. latu vairāk, salīdzinot ar 2011. gada precizēto kopbudžetu. Par šī gada prioritāti noteikta pilsētas ekonomiskā darbība un vērienīgu ES projektu īstenošana, norāda domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Pašvaldības kopbudžetā 52,5% no ieņēmumiem veido nodokļu ieņēmumi, nodevas un dažādi nenodokļu ieņēmumi – 0,7 %, saņemtie maksājumi no valsts budžeta – 29,7 %, budžeta iestāžu ieņēmumi – 12,4%, informē Jākobsone.

Pēc viņas teiktā pašvaldības pamatbudžets plānots 83 milj. latu apmērā, tajā skaitā – atlikums no pagājušā gada – 17,9 milj. Ls, un aizdevumi ES projektu apgūšanai – 22,1 milj. Ls. Salīdzinot ar pērnā gada precizēto pamatbudžetu, tas ir par 12 milj. Ls vairāk.

Šogad par gandrīz 4,3 milj. latu pieauguši iestāžu ieņēmumi, jo no 1. janvāra maksu par braukšanu pilsētas sabiedriskajā transportā iekasē pašvaldības “Sabiedriskā transporta aģentūra”, norēķinoties ar pārvadātājiem. Arī aizdevumi, kurus plānots izlietot ES projektu apguvē, šogad ir par 11,5 milj. latu lielāki. Budžetā valsts mērķdotācijas pedagogu algām pagaidām gan saņemtas tikai par 8 mēnešiem, stāsta Jākobsone.

Pašvaldības pamatbudžeta galvenais ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, t.i. 48,8 % no pamatbudžeta ieņēmumiem jeb 88,6% no nodokļu ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi 2012. gadā plānoti Ls 23 698 025 apmērā, no kuriem lielāko daļu veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis – Ls 20 999 993, kas ir par 1,1 % vairāk nekā pērn, vērtē Jākobsone.

Prognozējot nekustamā īpašuma nodokli 2012.gadam ir ņemts vērā likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktais nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums zemei, kas nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25%, teic Jākobsone.

Pamatbudžeta izdevumi plānoti 83 milj. latu apmērā.

Nākamā gada prioritāte ir pilsētas ekonomiskā darbība (45 % no budžeta izdevumiem), turpinot vairāku vērienīgu ES projektu apguvi. 19,2 % paredzēti kredītu un procentu atmaksai, 15,1 % – izglītībai, 5,7 % sociālai aizsardzībai, 6,2 % kultūrai.

Lielākie realizējamie projekti 2012. gadā ir Liepājas pilsētas ielu apgaismojuma rekonstrukcija (13,5 milj. Ls), Zirņu un Ganību ielu rekonstrukcija un pieslēguma Zemnieku ielai izbūve (8,9 milj. Ls), Brīvības ielas rekonstrukcija ( 5,2 milj. Ls), Liepājas daudzfunkcionālā centra “Lielais dzintars” būvniecības uzsākšana ( 2 milj. Ls), Kultūras iestāžu energoefektivitātes paaugstināšana ( Ls 983 093), uzņēmējdarbības pamatinfrastruktūras izveide Lazaretes ielā (Ls 1 034 815), izglītības iestāžu informatizācija (Ls 437 907). Plānots uzsākt arī pilsētai nozīmīgu tranzītielu posmu rekonstrukciju Brīvības, Klaipēdas un Ganību ielās (1,3 milj. Ls), jaunas tramvaja līnijas izbūvi (1, 1. milj. Ls), Liepājas pilsētas parku, skvēru un zaļo zonu rekonstrukciju Čakstes laukumā un skvēriņā iepretim tirdzniecības namam “Kurzeme” (Ls 305 084).

Pašvaldība arī radusi iespēju finansēt vairākas papildus vajadzības. Izglītības jomā skolu iekštelpu kapitālajiem remontiem piešķirts 200 tūkst. latu, informatizācijas projektu ieviešanai izglītības iestādēs – Ls 121 000, 8. vidusskolas baseina ventilācijas sistēmas ierīkošanai – Ls 191 000. Šogad papildus samaksai par divām sagatavošanas stundām bērnudārzu pedagogiem, kuru ieviesa 2011. gadā, atjaunos arī kvalitātes piemaksas 7 līdz 15 % apmērā no darba algas. Piemaksas par kvalitāti saņems arī sporta skolu treneri.

Šogad pirmo reizi atvēlēts finansējums Ls 80 000 dzīvošanai nederīgo pašvaldības dzīvokļu remontam, kurus varēs piešķirt rindā gaidītājiem. Plānots ierīkot ielu apgaismojumu pilsētas iekškvartālos, par kuriem saņemts visvairāk iedzīvotāju sūdzību. Šogad sakārtos ietves un braucamo daļu pie bērnudārziem “Liepiņa” Bāriņu ielā un bērnudārza “Saulīte”. Pētera I namiņa tehniskā projekta izstrādei atvēlēts Ls 52 000. Brīvības ielas luksoforus plānots aprīkot ar sensoriem, lai autovadītājiem būtu ērtāka pārvietošanās, papildus finansējums Ls 300 000 apmērā piešķirts Komunālai pārvaldei, lai kompensētu iztrūkstošo finansējumu, kuru valsts samazinājusi autoceļu fondā ielu uzturēšanai.

Pašvaldības speciālā budžeta ieņēmumus veido autoceļu fonda līdzekļi, vides fonds, ostas nodevas, ieņēmumi no dzīvojamo māju privatizācijas un līdzekļi konkrētu projektu realizācijai, ko veic budžeta iestādes un tas plānots Ls 2 548 317 apmērā.

Kredītu un procentu nomaksai 2012.gadā tiek plānoti Ls 15 956 861 jeb 11 % no visiem noformētajiem kredītiem.

Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks: “Tie laiki, kad mums vajadzēja runāt par samazinājumiem dažādās pilsētas dzīves jomās, par laimi ir garām. Tagad varam atsākt lemt par dažādiem finanšu risinājumiem, lai atbalstītu izglītības, sociālās jomas, kultūras, sporta darbiniekus. Priecē tas, ka varēsim vairāk izpildīt iedzīvotāju izteiktās vēlmes par ietvju un apgaismojuma sakārtošanu, soliņu uzstādīšanu, bērnu laukumu izveidi u.c. Budžets ar pilnu jaudu pilsētā ļaus turpināt Eiropas struktūrfondu apguvi un gatavot jaunus projektu pieteikumus, jo varam nodrošināt nepieciešamo  līdzfinansējumu.”

Piedāvājam iepazīties ar budžeta prezentāciju, kuru 20.februāra domes sēdē prezentēja Ulda Seska vietnieks finanšu lietās Ronalds Fricbergs.