Latvijā strādājošo banku prasības pret uzņēmējiem ir kļuvušas pārāk stingras, un tas kavē ekonomikas attīstību, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

Iepriekš uzņēmumi varēja ar dažādiem nodrošinājumiem un biznesa plānu sakombinēt iespējami labāko risinājumu, lai iegādātos iekārtas un attīstītu uzņēmumus, taču patlaban pat kārtīgi maksājoši uzņēmumi nespēj kreditēties.

“Pirms gadiem pieciem, sešiem ķīlas vērtība varēja būt arī puse vai nedaudz vairāk no kredīta vērtības, taču, ja uzņēmums sevi bija pierādījis, kredīts attīstības projektiem tika izsniegts,” sacīja Kronbergs. “Patlaban, kamēr uzņēmumam nav pozitīvas bilances, ko ieķīlāt, tikmēr neviens tā īpaši neskatās. Šobrīd banku nav, – ir skaisti noformēti lombardi, kas paņem visu ķīlā un pretī iedod naudiņu par to, kas tev jau pieder.”

Kronbergs norāda, ka arī bankām būtu jāuzņemas saprātīgs biznesa risks, taču tās to darīt nevēlas.

Banku pārāk uzmanīgā kredītu politika Latvijas uzņēmējus nostāda neizdevīgā situācijā, jo starptautiskiem vai ārvalstu īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem vieglāk ir kreditēties savās mītnes zemēs, kur nosacījumi bieži vien ir daudz izdevīgāki.

Krājaizdevu sabiedrībām ir potenciāls konkurēt ar klasiskajām komercbankām uzņēmējdarbības kreditēšanā, kas veicinātu arī Latvijas ekonomikas attīstību, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos.

”Naudas aprite ir viena no ekonomikas lielākajām problēmām. Kustība ir, taču tā ir nepietiekama,” norāda Kronbergs, uzsverot, ka krājaizdevu sabiedrības varētu būt risinājums, kā naudu noturēt Latvijā. ”Banku akcionāri nedzīvo Latvijā, līdz ar to nav ieinteresēti tieši Latvijas ekonomikas attīstībā. Dzirdam, ka nauda tiek ieguldīta austrumu tirgos, taču peļņa no šiem darījumiem netiek Latvijas iedzīvotājiem, jo noguldītājiem bankās tiek maksāti fiksēti procenti, kas patlaban ir niecīgi.”

LTRK aicina uzņēmējus un iedzīvotājus iesaistīties krājaizdevu sabiedrībās, kas sākumā var darboties kā pašpalīdzības kases un aizvietot nepieciešamību pēc patēriņa kredītiem, taču tām ir potenciāls izaugt par kaut ko lielāku un finansēt pat ražošanas iekārtu iegādi vai ēku būvniecību. Kā piemēru Kronbergs minēja namu apsaimniekošanas biedrības, uz kuru bāzes šādas krājaizdevu sabiedrības iespējams veidot. “Svarīgi piesaistīt uzticamu cilvēku, kurš vada šo procesu un izvērtē riskus,” sacīja Kronbergs. “Katrā darījumā ir riski un iespējas, taču šī ir iespēja paiet malā no klasiskajām lietām un sākt domāt par to, ka ar savu naudu var strādāt mērķtiecīgāk.”

Viņš arī uzsvēra, ka krājaizdevu sabiedrību darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, līdz ar to tās nevar nodarboties ar riskantiem darījumiem. Turklāt arī uz šiem aizdevumiem attiecas garantija 100 000 eiro apjomā, ko krājaizdevu sabiedrības bankrota gadījumā izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda.

Kā ziņots, Laimdotas Straujumas (V) vadītās valdības deklarācijā pausta gatavība atbalstīt Latvijas nacionālās finanšu sistēmas veidošanos, veicinot iedzīvotāju apvienošanos teritoriālās kooperatīvās krājaizdevu sabiedrībās. Solīts izvērtēt kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību nozares attīstības veicināšanu ar Attīstības finanšu institūcijas palīdzību.