AS “KVV Liepājas metalurgs” uzskata, ka šobrīd kreditori un valdība
ir ieņēmuši ultimatīvu nostāju, un “KVV Liepājas metalurgs” nejūt, ka valdība
ir gatava izrādīt pretimnākšanu, lai uzņēmums spētu atgūties no krīzes, portālu informē uzņēmuma preses dienests.

“”KVV Liepājas metalurgs” valdībai piedāvājis konstruktīvus priekšlikumus par maksājumu grafiku un garantiju summu, kas pašreizējā tirgus konjunktūras situācijā ir kompromiss kreditoru prasībām. Taču kā atbildi uzņēmums ir saņēmis ultimātu maksimālā formā. Tāpēc tagad ir jāatzīst, ka kopš 2015.gada rudens veiktās sarunas par  iespējamo palīdzības sniegšanu uzņēmumam ir tikai apmāns, un patiesībā politiķiem uzņēmums nav svarīgs. Jāatgādina, ka valdība pati savulaik izsniedza garantijas elektrokausēšanas ceha būvniecībai, taču tagad tas vairs nevienam nav vajadzīgs,” norāda “KVV Liepājas metalurgs” preses dienests.

Kā jau vairākkārt
ziņots, Ukraiņu kompānijai “KVV Group” nav bijis nodoma pamest uzņēmumu, gluži
pretēji – uzņēmums plānojis dubultot ražošanas jaudas. Taču pēdējā laika
darbības liek domāt, ka valdība mākslīgi rada apstākļus uzņēmuma maksātnespējas
ierosināšanai.

Pēc divu gadu
dīkstāves “KVV Liepājas metalurgs” ir atjaunojis daudzus pazaudētos
noieta tirgus, noslēgti izdevīgi iepirkuma līgumi un radīti apstākļi ražošanas
jaudu dubultošanai. No otras puses – joprojām nav skaidrības par OIK atlaidi.
Pie tam uzņēmums turpina maksāt šos līdzekļus avansā (2015.gadā – 1 miljons eiro,
2016 gada prognozes – 6 miljoni eiro). Nav nekādas skaidrības un garantijas, ka
šie līdzekļi tiks atgūti. Saprotams, ka lēmums par elektroenerģijas cenas
atlaidi nevar tikt pieņemts ātros termiņos, bet “KVV Liepājas metalurgs” arī
neredz valdības patiesu vēlmi palīdzēt lielajiem energoresursu patērētājiem.

“Ja, piemēram, Austrija
un Lielbritānija Eiropas Komisijai spēja argumentēti pierādīt, ka atlaides
lielajiem energoietilpīgajiem uzņēmumiem ir nepieciešamas, un rezultāts tika
panākts, tad Latvijā, gluži pretēji – valdība izvirza ultimātu uzņēmumam. Arī
Itālija un Beļģija sniedza atbalstu savu valstu tērauda nozarei, pat riskējot
nonākt konfrontācijā ar EK,” uzsver preses dienests.

“KVV Group” iegādājās
uzņēmumu par 107 miljoniem eiro, un uzņēmuma vērtībā ietilpst arī elektrokausēšanas ceha
iekārtas. Tās iedarbināt nav iespējams augsto elektrības cenu dēļ, tādēļ rodas jautājums – vai pirkuma maksa nav neadekvāti augsta, bet pats pārdošanas
process – manipulatīvs darījums.

“KVV Liepājas metalurgs” vadība ir pārliecināta, ka
konstruktīvās sarunās ar kreditoriem ir iespējams rast kompromisu, lai
zaudētāji nejustos neviena no pusēm. Pašreizējos katastrofālajos tirgus
apstākļos atrast citu potenciālo pircēju Liepājas metalurgam, iespējams, var,
tikai pirkuma summa tad jau būs krietni zemāka.

Kā aģentūrai LETA sacīja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs, ja Latvijas valdība nesniegs atbalstu AS “KVV Liepājas metalurgs” tāpat kā citas Eiropas valstis saviem metalurģijas uzņēmumiem, tad brīnums nenotiks un uzņēmumam var nākties apturēt savu darbību.

“Galvenā problēma ir elektroenerģijas cenas. Uzņēmuma akcionāri būtu gatavi sniegt kreditoriem rakstiskas garantijas par to, ka uzņēmumā tiks veiktas biznesa plānā paredzētās finanšu investīcijas, taču tikai tad, ja tiek panākta vienošanās par elektroenerģijas cenu samazināšanu. Ar esošajām cenām ražošana rada zaudējumus un akcionāri nav gatavi apliecināt papildu ieguldījumus zaudējumus radošā uzņēmumā,” sacīja Talanovs, komentējot, kāpēc nav izpildīts viens no valdības izvirzītajiem nosacījumiem – akcionāru apliecinājums par investīciju veikšanu.

Patlaban uzņēmumam jāmaksā 90 eiro par megavatstundu (MWh), bet uzņēmums varētu strādāt bez zaudējumiem, ja elektroenerģijas cena būtu 43 eiro par MWh, bet strādāt ar peļņu un atmaksāt valstij kredītu būtu iespējams, ja elektroenerģijas cena būtu 25 eiro par MWh.

“Tāpēc ir jāpanāk vienošanās par cenu vismaz šo 43 eiro apjomā, un visi to saprot – gan mēs, gan Valsts kases nolīgtie auditori no “Deloitte Latvia”,” skaidroja Talanovs.

Jautāts, kāpēc “KVV Liepājas metalurgs” nav izpildījis otru valdības izvirzīto nosacījumu – iesniedzis bankas garantijas par kavēto maksājumu Valsts kasei 2,7 miljonu eiro apmērā -, Talanovs stāstīja, ka uzņēmumam nav lūgtas jaunas garantijas, bet gan jau esošo garantiju 13,5 miljonu eiro apmērā pagarināšana. Šīs garantijas ir izsniegusi Krievijas banka “Alfa bank”, bet par nodrošinājumu tām kalpo “KVV Liepājas metalurga” līdzekļi.

“Mēs lūdzām sadalīt šo garantiju – 4,5 miljonus eiro atstāt kā garantiju, bet deviņus miljonus eiro novirzīt rūpnīcai kā apgrozāmos līdzekļus, lai varētu veikt velmēšanas ceha daļēju modernizāciju, kas samazinātu ražošanas izdevumus. Diemžēl Valsts kase šo mūsu piedāvājumu nepieņēma,” stāstīja Talanovs.

Vaicāts, kas notiks tad, ja līdz janvāra beigām uzņēmums nevienosies ar Valsts kasi un Valsts kase sāks realizēt līgumos paredzētās tiesības uz nodrošinājumu, Talanovs sacīja, ka tās ir kreditora tiesības un tālākais jau būšot atkarīgs no garantiju sniegušās bankas.

“Svarīgi, ka mēs joprojām esam dialogā, ka gan uzņēmums, gan kreditori ir gatavi turpināt dialogu un abas puses ir ieinteresētas attīstīt uzņēmumu, nevis pārtraukt tā darbību. Protams, esošais kredīts neļauj akcionāriem realizēt lielus plānus, taču viņi grib turpināt ražošanu, rēķinoties ar to, ka pāriet visas krīzes un arī krīze metalurģijā reiz beigsies,” sacīja Talanovs.

Jautāts, kā uzņēmums varēs turpināt ražošanu laikā, kad rūpniecisko gāzu ražotājs “Elme Messer Metalurgs” vienpusēji lauzis līgumu ar “KVV Liepājas metalurgu”, Talanovs sacīja, ka nevēlas publiski iztirzāt saimnieciskos strīdus starp diviem uzņēmumiem, turklāt vēl joprojām šī lieta tiek izskatīta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesā un spriedums šonedēļ vēl nebūšot.

“Protams, tiek izskatīti dažādi alternatīvu piegāžu varianti, bet vairāk par šo lietu varētu runāt tad, kad beigsies tiesvedība,” sacīja Talanovs.

Viņš piebilda, ka “KVV Liepājas metalurgs” prognozē, ka izdosies panākt vienošanos ar Valsts kasi un citiem nodrošinātajiem kreditoriem un uzņēmums turpinās darbu.

Patlaban uzņēmums turpina strādāt diennakts režīmā. Kopš 7.janvāra ir saražots 17 000 tonnu produkcijas.