Februāra sākumā 100 lielāko nodokļu parādnieku sarakstā iekļauts arī kosmētikas ražotājs “Dzintars” un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums “Liepājas osta LM”, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati par simts lielākajiem nodokļu parādiem budžetā.

“Dzintara” parāds valsts budžetam mēneša sākumā bija 1,341 miljons eiro, savukārt “Liepājas ostas LM” – 1,248 miljoni eiro.

Liepājas speciālajā ekonomiskaja zonā aģentūrai BNS skaidroja, ka “Liepājas ostas LM” parāds veidojies ilgākā laika periodā no 2013.gada pavasara, kad uzņēmuma māteskompānija “Liepājas metalurgs” nonāca finanšu grūtībās un pārtrauca ražošanu, kas turpinājās kā maksātnespējas process un bankrots. “”Liepājas metalugs” darbības pārtraukšana meitasuzņemumu ietekmēja, gan tieši, gan netieši. Pirmkārt, līdz minimumam samazinājās gan metāllūžņu kā izejmateriāla kravu apgrozījums, gan gatavās produkcijas eksports. Otrkārt, kravu īpašnieki neskaidrās situācijas dēļ neslēdza ilgtermiņa līgumus, kas vēl vairāk negatīvi  ietekmēja kravu plūsmu apgrozāmos līdzekļus utt.,” skaidroja Liepājas ostā.

Vienlaikus tajā atzīmēja, ka šobrīd uzņēmumam ir jauns īpašnieks, kurš, iegādājoties kompāniju, bija informēts par tās parādsaistībām, tostarp nodokļu parādiem un jādomā, ka pakāpeniski nodokļu parādi tiks segti.

Savukārt “Dzintara” finanšu direktore un valdes locekle Dagnija Maike aģentūrai BNS skaidroja, ka “Dzintars” pērn novembrī vienojās ar VID par nodokļu maksājumu atlikšanu uz trijiem gadiem, jo uzņēmumam 2014.gads nav bijis veiksmīgākais. Maike to saistīja ar Ukrainas tirgus zaudēšanu, kā arī Krievijas un Baltkrievijas tirgus daļu samazināšanos, kas uzņēmuma apgrozījumu pērn samazināja par apmēram 1,5 miljoniem eiro.

Tāpat viņa atzīmēja, ka “Dzintars” jau trīs gadus atpakaļ prognozēja, ka Krievijas tirgus nebūs progresīvs, tāpēc uzņēmums sāka Āzijas tirgus apgūšanu, kas prasa lielas investīcijas.

Kompāniju negatīvi ietekmējusi arī “Latvijas Hipotēku un zemes bankas” atteikšanās no kredītiestādes licences, viņa piebilda.

Sarakstā iekļautie simts nodokļu parādnieki valstij 1.februārī bija parādā kopumā 211,83 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā janvāra sākumā.

Nodokļu parādnieku saraksta līderis jau ilgstoši ir privātpersona Jevgeņijs Jakovļevs, kura parāds februāra sākumā bija 19,16 miljoni eiro. Seko vēl viena fiziskā persona – Vadims Mitrofanovs – ar 8,213 miljonu eiro parādu. Savukārt trešais lielākais  nodokļu parāds  – 7,858 miljoni eiro – bija degvielas, kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirgotājam “AVT Nafta”, kura vienīgais īpašnieks ir “Solar Holding”.

Metālizstrādājumu ražotājam “Krāsainie lējumi” februāra sākumā bija 7,546 miljonu eiro parāds, bet piektajā vietā ierindojies kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējs “Chemi Baltic” ar 7,114 miljonu eiro parādu. Šis uzņēmums pieder Latvijas privātpersonai Eduardam Pogorelovam.

Sestais lielākais parādnieks bija kompānija “Eco Tyre Baltics” – ar 6,871 miljonu eiro. Uzņēmums pieder Baltkrievijas pilsonim Emīlam Jarmohinam. Septītais lielākais nodokļu parādnieks februāra sākumā bija metāla un metāla rūdu vairumtirgotājs “Future Vision” ar 4,53 miljonu eiro parādu. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lielbritānijas pilsonis Mohammads Ghalibs.

Astotais lielākais nodokļu  parādnieks šā mēneša sākumā bija privātpersona Jurijs Šabaļins, kura parāds bija 4,15 miljoni eiro, kam seko mežsaimniecības, būvniecības un vairumtirdzniecības jomā strādājošais “Cobold” ar 3,751 miljona eiro parādu. Uzņēmums pieder divām Latvijas privātpersonām – Ventam Valainim un Jānim Bērziņam.

Lielāko nodokļu parādnieku saraksta desmitnieku noslēdz privātpersona Ēriks Mingazetdinovs ar 3,615 miljonu eiro parādu.

Šogad janvāra sākumā 100 lielāko parādnieku kopējais parāds valsts budžetā bija 213,686 miljoni eiro.

VID ir finanšu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina nodokļu  maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā, kā arī iekasē nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas.