Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to šodien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Kā ziņots iepriekš, veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Liepājas SEZ vadība gan apstiprināja, ka ir izveidota darba grupa, kas vērtē VK ieteikumus un ir gatava sakārtot plānošanas dokumentus. Tika skaidrots, ka plānus traucē realizēt gan krīzes, gan “Liepājas metalurga” problēmas.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa atzina, ka pēc diskusijām Saeimas komisijā guvusi apstiprinājumu tam, ka pareizs ir lēmums pievērst pastiprinātu uzmanību pašvaldībām un ostām. Viena no problēmām esot tā, ka vienkāršoti tiekot uztverts konstatējums, ka nav veiktas korekcijas plānošanas dokumentos. Veicot izmaiņas plānošanas dokumentos, esot jāskatās tālāk, kur virzīties, un jāizvirza konkrēti rezultatīvi rādītāji, un tiem jāseko līdzi. Tas esot vesels bloks, ko ietverot normāla iekšējā kontrole. Tagad nākoties secināt, ka nav izpratnes par to, kas ir iekšējā kontrole, par kuru neviens vairs pasaulē nedomājot, ka tā būtu “nožēlojama dokumenta precizēšana, kā to saprot Liepājas dome”. VK esot jāiegulda liels darbs, lai, veicot revīzijas ostās un pašvaldībās, to izskaidrotu.

Tāpat komisijā tika diskutēts par VK video rullītī valsts kontrolieres ieteikumu, atsaucoties uz Pasaules Bankas pētījumu, Latvijas SEZ pakļaut vienotai pārvaldībai. Kontroliere norādīja, ka šis ir izvērtējams jautājums.

Kā ziņots, jūlija vidū VK konstatēja, ka Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadība ir “nemākulīga un neieinteresēta”, tāpēc 17 gadu laikā kopš dibināšanas nav ne vēsts no attīstītas rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes, kas bija paredzētas, veidojot šo zonu.

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta ir tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to nav arī nekādu darbību, aģentūrai LETA skaidroja VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Liepājas SEZ ir nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi, tostarp nodokļu režīmu, kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību. Liepājas SEZ tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un radīt jaunas darbavietas.

Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas – ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana – par trīs gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010.gadā, un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012.gadā, vēl nav pat sākti.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26% mazāks, nekā plānots, kuģu skaits – par 34% mazāks, ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42%, bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki, nekā plānots. Turklāt laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi pašu uzturēšanai pieaug.

Nemākulīgā vai neieinteresētā vadība atspoguļojas arī citos saimniekošanas virzienos. Pārvalde nekontrolē SEZ statusu ieguvušos komersantus un viņu darbību. Pārvaldei būtu jāseko līdzi tam, ko, kā, cik daudz komersants iegulda un kā tas veicina kravu apgrozījumu un ostas attīstību, jo šim uzņēmējam ir piešķirta nodokļu atlaide. Tomēr tā nenotiek, norāda VK.

VK arī nav skaidrs, vai tiek iekasēta maksa par piestātņu izmantošanu ostā, jo maksa visā teritorijā – gan ar, gan bez piestātnēm – ir viena. SEZ pārstāvji norādījuši, ka nomas maksā iekļauta arī piestātnes izmantošana. Tādā gadījumā komersanti, kuriem nav piestātnes, pārmaksā, atzīmē revidenti.

Līgums ar komersantiem paredz, ka noteiktu ieguldījumu veikšanu pārvalde var kompensēt, atlaižot zināmu summu no nomas maksas, taču ar nosacījumu, ka jānodrošina konkrēts kravu apgrozījums. Revīzijā atklājās, ka kompensācija pilnā apmērā izmaksāta arī gadījumos, kad nav nodrošināta pat puse solītā apgrozījuma. Izrādās, pārvalde nav pamanījusi pašu valdes lēmumu par kompensācijas samazināšanu kravu apgrozījuma neizpildes gadījumā.

Lai gan Stratēģiskajā attīstības plānā pārvalde ir norādījusi, ka vitāli svarīgi ir attīstīt ražošanas teritorijas infrastruktūru – kanalizāciju, elektrību, telpas, noliktavas -, realitātē uzbūvēts tikai viens ceļš. Pārvalde taisnojas, ka šis darbs ir jāveic sadarbībā ar pašvaldību, taču pierādījumu šādai sadarbībai nav.

Par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem VK ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Liepājas mērs Uldis Sesks portālam skaidroja: ”Saeimas
komisijas sēde šodien noritēja ļoti emocionāli un galvenokārt tādēļ, ka man kā
liepājniekam bija aizvainojoši klausīties tos tendenciozos paziņojumus, kādus
Valsts kontrole velta Liepājai. Ja var stāstīt, ka Liepājā osta nav attīstījusies,
ka nav ne vēsts no ražošanas, tad izmantoju izdevību uzaicināt Valsts
kontrolieres kundzi personīgi atbraukt uz Liepāju un tikties ar uzņēmējiem, kas
te attīstījuši uzņēmējdarbību, sākot no nekā. Lai paskatās, kāds šodien
izskatās Liepājas Biznesa centrs, kur ražo aprīkojumu lidostām, detaļas
“Volvo” tehnikai, speciālo aprīkojumu ūdenslīdējiem un
ugunsdzēsējiem, ko izmanto pat ASV glābšanas dienesti. Viņi sāka pamestā vietā,
kur kādreiz atradās gaļas kombināts, savedot to kārtībā un šobrīd attīstot arvien
jaunas teritorijas jaunu rūpnīcu ienākšanai. Lai paskatās uz ostas termināliem
vietā, kur vēl pirms dažiem gadiem bija pļavas. Šāds Valsts kontroles ziņojums
būtībā nozīmē, ka šo uzņēmēju ieguldījums novērtēts kā nebūtisks, un tas neļauj
vienaldzīgi tajā visā noraudzīties.”