A/S “Liepājas metalurgs” sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece, atbildot uz portāla uzdotajiem jautājumiem par to, vai LM prasījis valdībai finansējumu un cik lielu, kā arī uz jautājumiem par vadošo amatpersonu algām un uzņēmuma parādiem, skaidroja, ka medijos izskanējusī informācija nav patiesa.

“Jūsu pārpublicētajā rakstā par a/s “Liepājas metalurgs” minētās summas neatbilst patiesībai, arī virkne jautājumu, kuros it kā būtu nepieciešams valsts atbalsts, nav pat tikuši apspriesti,””norādīja S.Laiveniece.

Un skaidroja, ka valdībai ir iesniegts padziļinātais finanšu audits un uzņēmuma sagatavotais plāns metalurģijas nozares krīzes, kura ir pārņēmusi visu ES, pārvarēšanai: “Plāns ietver gan uzņēmuma paša iespējas, gan nepieciešamo valsts atbalstu.  Ir skaidrs, ka liela daļa metalurģijas uzņēmumu krīzi nepārdzīvos, daudzi uzņēmumi ES jau ir slēgti vai apturējuši ražošanu. Ieguvēji būs tie, kas tiks pāri krīzei un Liepājas metalurgam šāda iespēja ir.”

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugums elektroenerģijas gala tarifā nav radījis Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurgs” finanšu problēmas, un konkrētā maksājuma samazināšana kompānijas problēmas neatrisinātu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Normālam, labi strādājošam uzņēmumam OIK pieaugumam nevajadzētu radīt nekādas īstermiņa likviditātes problēmas, tas var radīt lielākas likviditātes problēmas uzņēmumam, kuram jau ir likviditātes problēmas. Es negribu teikt, ka OIK pieaugums “Liepājas metalurgam” nebija būtisks, taču uz uzņēmuma iepriekšējo problēmu bāzes tam nav izšķirošs faktors. Mēs, protams, darām visu, ko varam, lai iedotu OIK maksājumam samazinošu efektu pēc iespējas drīzāk, taču OIK ir nedz radījis, nedz var atrisināst problēmas uzņēmumā. Tas jau ir cita mēroga jautājums,” klāstīja Pavļuts.

Viņš uzsvēra, ka lielākās uzņēmuma problēmas rada grūtības noieta tirgos. “Uzņēmumam jau ilgāku laiku bijis pietiekami smagi, ir ļoti grūti tirgos. Šādam lielam, energoietilpīgam uzņēmumam rentabilitāte ir zema, tas strādā ar zemu maržu, kas, protams, nozīmē, ka elektroenerģijas izmaksu kāpumu tas izjūt. Taču nedrīkst aizmirst, ka pēc “Liepājas metalurga” modernizācijas projekta pabeigšanas uzņēmums pārgāja no gāzes uz elektrības krāsnīm, kas nozīmē, ka viena gada laikā kompānijas elektroenerģijas patēriņš pieauga vairākas reizes, tostarp, protams, arī OIK maksājums,” norādīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka uzņēmuma darbība un saglabāšana primāri ir īpašnieku atbildība, nevis valsts. “Gribētu uzsvērt, ka uzņēmums ir privāts, tā īpašnieki uz uzņēmuma rēķina kļuvuši par ļoti turīgiem cilvēkiem, un valstij nav jāatbild par visu, kas ar uzņēmumu notiek. Mums ir rūpe par vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas tur strādā, un par to, kas notiks ir citiem uzņēmumiem pilsētā, ja “Liepājas metalurgs” beigtu strādāt. Mēs darīsim visu, ko varēsim, bet valsts nevar un nedrīkst glābt privātu kompāniju pretēji uzņēmuma īpašnieku gribai un rīcībai,” pastāstīja Pavļuts.

Ministrs piebilda, ka uzņēmumā pārņemšanu, visticamāk, arī neatbalstītu Eiropas Komisija, kura jau iepriekš, kad finansiālas grūtības radās citiem lieliem Eiropas metalurģijas uzņēmumiem, pauda ļoti striktu nostāju pret to.

Ņemot vērā Liepājas metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurgs” sarežģīto situāciju, pagaidām vēl ir pāragri runāt par valsts iespējamo iesaistīšanos uzņēmuma finansiālo grūtību risināšanā, aģentūrai BNS savukārt norādīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš uzsvēra, ka sākumā valdībai rūpīgi jāiepazīstas un jāizvērtē “Liepājas metalurga” finansiālā situācija un tās rašanās iemesli.

Lai risinātu izveidojošos finansiālo situāciju “Liepājas metalurgā”, īpaši svarīgi ir uzņēmuma akcionāriem sadarbībā ar kreditoriem izstrādāt detalizētu turpmākas rīcības plānu un piedāvāt risinājumus, uzsver ministrija. FM arī atgādina, ka valsts finanšu interešu aizsardzību nākotnē nodrošinot valsts galvotā aizdevuma ķīlas, jeb uzņēmuma manta, ko, uzsākot piedziņu, nepieciešamības gadījumā, varētu realizēt.

FM un Valsts kase jau pērn uzsākusi sarunas ar uzņēmumu par valsts galvotā aizdevuma restrukturizāciju (aizdevuma atmaksas grafika izmaiņām). Līdz šim uzņēmums ir izpildījis visas saistības, kas izriet no valsts galvotā aizdevuma un galvojuma apkalpošanas un uzraudzības līgumiem, uzsvēra Jarockis.

Jau informējām, LM vadība prasījusi valdībai palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā, vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.