Pēc metalurģijas uzņēmuma AS “Liepājas metalurgs” darbības apturēšanas Liepājas pašvaldība aktīvi strādā pie jaunu investoru piesaistes pilsētai, taču šī darba rezultāti varētu būt redzami nākamā gada vidū vai beigās, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Jurijs Hadarovičs (SC).

Viņš norādīja, ka jūtama reāla uzņēmēju interese par ražošanas izvietošanu Liepājā, tomēr vairījās saukt konkrētus uzņēmumus. “Investoru piesaiste ir ilgstošs un sarežģīts process, un, kamēr investors reāli nav atnācis uz pilsētu, labāk skaļi viņa vārdu nenosaukt. Tas var atbaidīt investorus, kas nereti pierādījies arī praksē,” sacīja Hadarovičs, piebilstot, ka pie jaunu investoru piesaistes aktīvi strādā gan Liepājas Attīstības pārvalde, gan Liepājas osta, gan pašvaldības vadība.

“Nākamā gada budžets, pateicoties valsts atbalstam, būs pozitīvs, taču tas ir īstermiņa risinājums,” sacīja Hadarovičs. Pašvaldība jau vairākus gadus sistēmiski strādā, lai sagatavotu jaunas industriālās teritorijas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un būtu gatava platforma, kur uzņēmumi varētu izvietot savas ražošanas ēkas.

Kā ziņots, lai kompensētu “Liepājas metalurgs” darbības apturēšanu un aptuveni 1500 darbinieku atlaišanu, Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie investīciju piesaistes Liepājas reģionam. Patlaban jau četri investori pieņēmuši pozitīvu lēmumu un nākotnē Liepājā tiks radīts ap 350 jaunu darba vietu, iepriekš sacīja bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš piebilda, ka nevar atklāt šos potenciālos investorus, taču norādīja, ka EM strādā divos virzienos. Pirmkārt, tiek piedāvāts atbalsts Liepājā jau strādājošu uzņēmumu paplašināšanās plāniem, otrkārt – tiek mēģināts piesaistīt reģionam jaunus metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumus.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 12.novembrī nolēma izbeigt “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, par tā administratoru ieceļot līdzšinējo TAP administratoru Velmeru. Tas nozīmē, ka “Liepājas metalurgs” pilnībā pāriet maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai.

Nonākot finanšu grūtībās, “Liepājas metalurgs” jau pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.

Liepājas galvenie trūkumi, kas apgrūtina jaunu investoru piesaisti pilsētai, ir kvalificēta darbaspēka un savas lidostas trūkums, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma un investīciju jautājumos Jurijs Hadarovičs.

“Šeit ir koks ar diviem galiem – kamēr nebūs jaunu darbavietu, jaunieši brauks strādāt uz citām valstīm, bet investori nenāks uz mūsu pilsētu, ja šeit nebūs spējīgu jauniešu, kuri būs gatavi strādāt,” sacīja Hadarovičs.

Otra problēma, kas attur investorus no darbības izvēršanas Liepājā, ir savas lidostas trūkums, sacīja Hadarovičs. “Pilsētas ērta sasniedzamība ir viens no pirmajiem jautājumiem, kad tiekas ar investoriem,” sacīja Hadarovičs. “Ceru, ka 2015.gadā mums būs jauna un mūsdienīga lidosta, kas apkalpos reisus uz lielākajām pilsētām austrumos un rietumos.”

Vienlaikus Liepāja ir ļoti laba platforma izejai uz Eiropu uzņēmumiem no Krievijas, Ķīnas, Indijas un citām Āzijas valstīm. Izvietojot savu ražošanu Liepājā, prece automātiski tiek marķēta kā “made in Europe Union”, sacīja Hadarovičs.

Viņš gan nevēlas norobežoties, ka pašvaldībai jaunu investoru meklējumos būtu jāskatās tikai uz austrumiem vai tikai rietumiem. Kā norāda Hadarovičs, “Pumac” industriālajā parkā darbojas uzņēmumi no Skandināvijas, bet “Laumas” kompleksā pērn ienāca liels uzņēmums no Krievijas – “Cotton Club”.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane intervijā “Rietumu Radio” iepriekš sacīja, ka arī gandrīz pusei jeb 42% atlaisto maksātnespējīgā “Liepājas metalurga” darbinieku nav kvalifikācijas, ir tikai darba pieredze.

Kā ziņots, lai kompensētu “Liepājas metalurga” darbības apturēšanu un aptuveni 1500 darbinieku atlaišanu, Ekonomikas ministrija (EM) strādā pie investīciju piesaistes Liepājas reģionam. Patlaban jau četri investori pieņēmuši pozitīvu lēmumu un nākotnē Liepājā tiks radīts ap 350 jaunu darba vietu, iepriekš sacīja bijušais EM valsts sekretārs Juris Pūce.

Viņš piebilda, ka nevar atklāt šos potenciālos investorus, taču norādīja, ka EM strādā divos virzienos. Pirmkārt, tiek piedāvāts atbalsts Liepājā jau strādājošu uzņēmumu paplašināšanās plāniem, otrkārt – tiek mēģināts piesaistīt reģionam jaunus metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumus.

Kā ziņots, Liepājas tiesa 12.novembrī nolēma izbeigt “Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) un sākt uzņēmuma maksātnespējas procesu, par tā administratoru ieceļot līdzšinējo TAP administratoru Velmeru. Tas nozīmē, ka “Liepājas metalurgs” pilnībā pāriet maksātnespējas administratora Velmera pārraudzībā, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai.

Nonākot finanšu grūtībās, “Liepājas metalurgs” jau pavasarī pārtrauca ražošanu. Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica rūpnīcai valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.