Nesagaidot kopš pērnā gada nogales kavēto maksājumu no metālapstrādes uzņēmuma “KVV Liepājas metalurgs”, valsts sākusi pati piedzīt naudu, realizējot ķīlas, ceturtdien vēsta LNT raidījums “Ziņas”.

Raidījums norāda, ka kopš pagājušās nedēļas valdības sēdes “KVV Liepājas metalurgs” nav spējis izpildīt izvirzītās prasības, lai valsts varētu atlikt pagājušā gada 2,7 miljonu eiro maksājuma parādu. Tādējādi šīs summas piedziņai Valsts kase ir ķērusies pie līdzekļiem, kurus uzņēmums bija sniedzis kā savu saistību nodrošinājumu – Krievijas “Alfa bank” garantiju, kas bija spēkā līdz janvāra beigām. Tāda veidā atgūti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

“Tā bija bankas garantija, kas tika piesaukta pilnā apmērā. Banka šo prasību izpildīja, un 26.janvārī Valsts kases kontos ienāca vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Attiecīgi par šādu apjomu samazinot “KVV Liepājas metalurgs” saistības pret valsti,” raidījumam stāstīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Līdz ar to kopumā valsts tagad ir atguvusi piekto daļu no kredīta, ko uzņēmuma vietā savulaik samaksāja Itālijas bankai “UniCredit”. Valsts tikko piedzītā summa ir lielāka nekā prasītais maksājums un nosedz arī šā gada 7,5 miljonu eiro maksājumu, jo “KVV Liepājas metalurgs” esot valstij prasījis vērienīgākas izmaiņas parāda atmaksas grafikā. Vienlaikus Valsts kase sarunas ar kompāniju turpina.

“Mēs gaidām konstruktīvus priekšlikumus gan par viņu saimniecisko darbību, gan arī priekšlikumus par atmaksas grafiku, jo šobrīd ir pieteikta līguma neizpilde. Tātad vecais grafiks netika izpildīts un faktiski nav spēkā, mums ir jāvienojas par jaunu saistību izpildes grafiku. Uzņēmumam ir iespēja strādāt, un ir vajadzīgs, protams, uzņēmuma īpašnieka atbalsts attiecībā uz apgrozāmiem līdzekļiem,” teica Āboliņš.

Pēc raidījumā ziņotā, valsts sagaida, ka “KVV Liepājas metalurga” īpašniekiem ir apgrozāmie līdzekļi vai redzējums, kā pie tiem tikt, piemēram, priekšlikumi par izmaksu optimizāciju, par aktīvu, kuri netiek izmantoti saimnieciskai darbībai, iznomāšanu vai pārdošanu.

Pēc tam, kad Valsts kase ir realizējusi tiesības uz nodrošinājumu, metalurģijas uzņēmumam AS “KVV Liepājas metalurgs” būs problēmas nodrošināt apgrozāmos līdzekļus, aģentūru LETA informēja “KVV Liepājas metalurga” valdes loceklis Igors Talanovs.

Realizējot ķīlas, 2016.gada 26.janvārī Valsts kase ir saņēmusi vairāk nekā 10,7 miljonus eiro, par šādu summu samazinot “KVV Liepājas metalurga” saistības pret valsti. “KVV Liepājas metalurgs” uzskata, ka šī negaidīti agresīvā lielākā kreditora rīcība potenciāli negatīvi ietekmēs uzņēmuma attiecības ar klientiem un piegādātājiem, tādējādi faktiski apgrūtinot uzņēmuma darbību.

Šis lēmums var izraisīt nopietnas sekas, proti, “KVV Liepājas metalurgam” būs stipri apgrūtināti nodrošināt ražošanas procesā nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, norādīja Talanovs.

“Lai arī kreditoram juridiski bija tiesības sākt naudas piedziņu, realizējot ķīlas, tomēr “KVV Liepājas metalurgs” to uzskata par rīcību, kas neraksturo partnerattiecības, kādām būtu jāvalda starp Eiropas krīzes sektorā nonākušu uzņēmēju un valsti kā lielāko kreditoru, kuras pārstāvji daudzkārt uzsvēruši vēlmi sniegt atbalstu uzņēmumam,” skaidro Talanovs.

Vienlaikus melnās metalurģijas krīzes apstākļos “KVV Liepājas metalurgs” veic ne tikai izmaksu optimizāciju, bet arī turpina rūpīgi analizēt savu saimniecisko darbību, maksimāli pievēršoties jautājumiem par ražošanas izdevumu samazināšanu un ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības, informēja Talanovs.

Uzņēmums ir sācis restrukturizācijas plāna izstrādi, kas tiks prezentēts kreditoriem. Tiek izstrādāti arī vairāki projekti par to ēku, zemes gabalu un tehnikas iznomāšanu vai pārdošanu, kas nav nepieciešami “KVV Liepājas metalurga” ražošanas vajadzībām. Tāpat notiek pārrunas par neizmantojamā tehnoloģiskā aprīkojuma saimnieciski izdevīgāku izmantošanu.

Uzņēmumam un kreditoriem neizbēgami ir jāturpina sarunas, lai vienotos par jauna saistību izpildes grafika izstrādāšanu, uzsver Talanovs.

Šobrīd uzņēmums turpina darbu ierastajā režīmā, velmēšanas ceham nodrošinot ap 25 000 tonnu armatūras mēnesī.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola LNT atzina, ka bijusi cerība, ka atbalsta mehānismu izdosies saskaņot vēl pērn, bet EK lēma to sasaistīt ar korekcijām biogāzes staciju atbalstam. Tas esot sarežģītāks uzdevums, kura atrisināšanai ministrijai nepieciešamas vēl vismaz pāris nedēļas.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sēdē 19.janvārī aiz slēgtām durvīm sprieda par “KVV Liepājas metalurga” lūgumu koriģēt kredītsaistību nomaksas kalendāru, atliekot 2,7 miljonu eiro maksājumu, kas bija jāveic līdz pērnā gada nogalei. Ministru kabinets par šo jautājumu sprieda jau 12.janvārī un nolēma, ka ar atsevišķiem nosacījumiem varētu apmierināt “KVV Liepājas metalurga” lūgumu.

Uzņēmumam tika uzdots sniegt bankas garantiju par atlikto maksājumu, kā arī apliecināt uzņēmuma māteskompānijas investīciju plānus, savukārt uzņēmums Valsts kasei 18.janvārī paziņojis, ka nav gatavs sniegt pilnu bankas garantiju par atlikto maksājumu, tādējādi vienošanā starp Valsts kasi  un “KVV Liepājas metalurgu” nav panākta.

Tāpat vēstīts, ka “KVV Liepājas metalurgs” lūdzis valdību koriģēt kredītsaistību nomaksas kalendāru un precizēt elektroenerģijas OIK atlaižu shēmu, kas ļautu nodrošināt uzņēmuma darbībai optimālu elektroenerģijas cenas līmeni. Tostarp uzņēmums lūdz uz diviem gadiem atlikt maksājumu 2,7 miljonu eiro apmērā.

2014.gada 2.oktobrī tika parakstīts līgums par “Liepājas metalurga” pamatražotnes pārdošanu Ukrainas “KVV  Group”.   KVV  par “Liepājas metalurga” pamatražotnes iegādi jāmaksā 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.