“Mēs tā smējāmies šodien – pat ielas uz ostu tiek vairāk laistītas un Sliežu ielā, pārkraujot betona blokus, tos mitrina ar ūdens lielgabalu,” Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektorei Elitai Baklānei-Ansbergai stāstīja Liepājas iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāve Kristīne Dzelme. Jaunā VVD ģenerāldirektore otrdien, 25. jūnijā, ieradās Liepājā un ar pilsētas pašvaldības un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadību pārrunāja sadarbību piesārņojuma kontroles jomā.

Trīs vides aizsardzības aktīvisti K. Dzelme, Edgars Golts un Iveta Golta bija rosinājuši tikšanos ar VVD ģenerāldirektori, lai pastāstītu par vides piesārņojuma problēmām. “Jums šurp jābrauc biežāk,” E. Baklānei-Ansbergai teica I. Golta. Iedzīvotāji norādīja, ka VVD monitoringa stacija Sliežu ielā ik vasaru tiek aizvesta uz remontu. Tādejādi sausā gadalaika dati netiekot iekļauti gada griezumā, radot šaubas, cik patiesi ir dati par reālo piesārņojumu. Gaisa kvalitātes novērtējumu veic pēc LVĢMC staciju datiem. Tie VVD neesot pieejami tiešsaistē, datus par nedēļu dienests saņem apstrādātā veidā, teica Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktors Ruslans Pečulis.

Iedzīvotāju pārstāve parādīja E. Baklānei-Ansbergai fotogrāfijas, kurās redzams, kādi putekļi 22. jūnija naktī noklājuši palodzes O. Kalpaka ielā 53. R. Pečulis atzīmēja, ka pats apbraukājis teritoriju, tā tikusi laistīta: “Tās ir ogles. Konstatēju, ka tas ir sekundārais piesārņojums. Varbūt pārkraušana strādā tā, kā ir jāstrādā, bet pārējā teritorija visa ir pilna ar putekļiem.”

“Ja pašvaldība atļauj ostas darbību tik tuvu dzīvojamām zonām, nekādi nav iespējams nodrošināt, ka nebūs putekļu,” uzsvēra E. Baklāne-Ansberga. “Jautājums ir jārisina pašvaldībā. Es aicināju pašvaldību nemaldināt iedzīvotājus, ka mēs uzbūvēsim putekļu sienu un nebūs piesārņojuma. Var būt labāka situācija, bet nebūs tā, ka vispār nav putekļu. Ja cilvēki dzīvo pie ostas un tur nav slēgto termināļu, nav iespējams no piesārņojuma izvairīties.” VVD varot reaģēt tad, kad jau notikuši pārkāpumi. “Mums nav šobrīd resursu, lai varētu strādāt diennakti. Liksim uzsvaru uz preventīviem darbiem,” teica E. Baklāne-Ansberga.

E. Golts uzsvēra, ka liepājnieki nezina, kāda veida piesārņojums pilsētā ir, jo nav pieejas datiem. “Varbūt lielāko kreņķi rada nevis osta, bet transports vai apkure?” E. Baklāne-Ansberga minēja, ka par to runājusi ar pašvaldību – pieejamie dati nedod pārliecību, kas ir tas galvenais piesārņojuma avots: “Ne vienmēr tas saistīts ar mazajām daļiņām. Lielie putekļi ir traucējoši, izraisa netīrību, bet nav tik kaitīgi veselībai. Ja ostā kaut ko krauj, pirmais, ko jāvar jums pateikt, – kas tas ir, vai tas ir bīstami?” Arī R. Pečulis piezīmēja, ka trūkstot priekšstata par fona piesārņojumu.

Baklāne-Ansberga šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pastāstīja, ka vispiesārņotākais gaiss Latvijā ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Pēc viņas teiktā, galvenie gaisa piesārņojuma avoti šajās pilsētās nav tikai ostas un rūpnieciskie objekti, jo lielāku piesārņojuma īpatsvaru rada tieši transports un sadzīviskas lietas, tai skaitā apkures sistēmas.

Baklāne-Ansberga pastāstīja, ka tieši vasaras mēnešos VVD tradicionāli saņem visvairāk sūdzību no iedzīvotājiem par gaisa piesārņojumu. Šovasar īpaši aktīvi ar šādiem pieteikumiem dienestā vēršas Rīgas, Liepājas un Ventspils iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar putekļiem, kas rodas no ogļu pārkraušanas ostās.

VVD vadītāja apliecināja, ka gaisa kvalitātes uzlabošanas nolūkā dienests ir sācis aktīvu sadarbību ar Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostām. “Ostu pārvaldes ir atsaucīgas un gatavas sadarboties, uzstādot papildus dažādus tehniskos līdzekļus, lai mēs varētu aktīvāk reaģēt un nepieļaut šo piesārņojumu,” pastāstīja Baklāne-Ansberga.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27.jūnija numurā.

#kvards-20190627-03#

11Skatīt galeriju