Par skroderiem, kas vairs nesēž uz akas priecīgi
Laikam tikai retais nebūs dzirdējis jautro dziesmiņu par skroderi, kurš sēž uz akas un lāpa savu fraku. Papētot situāciju, kā tad šodien dzīvo Liepājas skroderi jeb apģērbu šuvēji un labotāji, radās pamatots iespaids, ka viņiem gavilēšana un bezrūpīga sēdēšana uz akas vāka nav ne prātā. Var teikt, ka liela daļa tagad drūmi skatās akas melnajā acī, visu laiku cerēdami uz situācijas uzlabošanos.
Liepājā ir ne viens vien šūšanas salons, ko savulaik izveidoja, kad beidza pastāvēt padomju laikos ierastā šūšanas uzņēmumu sistēma. Bijušajā sadzīves pakalpojumu namā, kur savulaik bija liels šūšanas uzņēmums, tagad strādā divi šūšanas saloni – SIA “Sadzīves pakalpojumi” un individuālā komersante Rita Baranovska.
“Ja mums nav klientu, nav arī maizes un peļņas, viss vienkārši!” sacīja R.Baranovska. To, ka būtiski samazinās pasūtījumu skaits, varēja sākt just aizvadītā gada beigās, decembrī. Janvāris un februāris bijuši gandrīz tukši mēneši. Kā jau ikvienam meistaram, zelta vērti esot pastāvīgie klienti. “Darām visu,” smaidot atzina R.Baranovska. “Ja vajag, šujam arī aizkarus, gultu pārklājus, mētelīšus sunīšiem un segas, kuras klāj zirgiem uz muguras!”
Blakus salonam “Rita” bijušajā sadzīves pakalpojumu namā Peldu ielā strādā SIA “Sadzīves pakalpojumi”. Tā darbiniece Zenta Zinovjeva pastāstīja, laiki šuvējiem pienākuši grūti. Pasūtījumu nav tik daudz, cik gribētos, un tiešām labi sava amata meistari spiesti sēdēt bez darba. Jaunu pasūtījumu esot maz. Jau tagad iekrājies parāds par telpu nomu, kas ir vairāk par pustūkstoti latu mēnesī.
Savukārt šuvēja Liena ir viena no tām meistarēm, kas strādā mājās. Viņa par klientu trūkumu nekad nav sūdzējusies un nedara to arī tagad. Ja agrāk lielā darba apjoma dēļ nācies vienam otram klientam atteikt un pasūtījumu atlikt uz vēlāku laiku, tad tagad varot strādāt rāmāk un nesteidzoties.
Roku darbs it visur Eiropā tiek augstu vērtēts, un pie meistara labi pašūts apģērbs vienmēr maksās dārgāk nekā veikalā pirktais, sērijveidā ražotais. Daudzi aptaujātie šuvēji atzina, ka darbs nebūt nav no vieglajiem, jo viena lieta ir darīt savu darāmo pie šujmašīnas, bet otra – spēt saprasties ar klientiem un izpildīt viņu vēlmes.
Šā brīža situācijas analīze rāda, ka drēbnieku bažas par sava biznesa lēnu izputēšanu ir visai pamatotas. Viņi, tāpat kā daudzu citu profesiju pārstāvji un uzņēmēji, pašlaik ir lielas neziņas priekšā par nākotni.
Plašāk par situāciju apģērbu šuvēju un labotāju biznesā lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17.marta numurā Daigas Luteres publikācijā.