AST valdes loceklis Arnis Daugulis uzsver, ka ar jauniem starpsavienojumiem notiek ciešāka integrācija elektroenerģijas un palīgpakalpojumu tirgos, tiek radīti priekšnoteikumi jaunu atjaunīgās enerģijas projektu, ekonomikas attīstībai un jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā.

Katrs jauns starpsavienojums uzlabo elektroapgādes drošumu un stabilitāti, kas ir īpaši svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

AST šobrīd attīsta papildu starpsavienojumus ar Igauniju un Lietuvu un vienlaikus strādā ar ilgtermiņa attīstības iecerēm, pētot iespējas savienojumiem ar Zviedriju vai Vāciju, skaidro Daugulis.

Viņš atzīst, ka attiecībā uz Vācijas starpsavienojumu vēl ir daudz darāmā, lai nonāktu līdz investīciju lēmumiem un pārliecībai, ka šāds projekts ir Latvijai izdevīgs.

Kad šāda pārliecība būs, AST vēlas būt gatavi nākamajam solim, un parakstītais nodomu protokols būšot “spēcīgs arguments par labu Liepājai kā Baltijas-Vācijas starpsavienojuma galapunktam”.

Lai gan projekts vēl ir sākotnējās izpētes stadijā, šis Liepājas lēmums demonstrē pilsētas apņēmību iesaistīties projekta īstenošanā, vienlaikus radot apstākļus būtiskai elektroenerģijas jaudas pieejamības palielināšanai Liepājā, norāda Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvaldnieks un Liepājas domes deputāts Uldis Hmieļevskis (Liepājas partija) spriež, ka Baltijas-Vācijas starpsavienojuma izbūve pavērtu iespēju Latvijai kļūt par vēja un saules elektroenerģijas eksportētājvalsti.

Vienlaikus tas pavērtu iespējas Liepājā attīstīties jauniem energoietilpīgiem investīciju projektiem.

Turpinot valstiski un Baltijas jūras reģionā nozīmīgu pārvades infrastruktūras projektu attīstību, AST kopā ar Lietuvas un Vācijas pārvades sistēmas operatoriem “Litgrid” un “50 hertz” ir sākuši darbu pie vērienīga jūras elektroapgādes starpsavienojuma izveides projekta starp Vāciju un Baltijas valstīm – “Baltic Hub”.

Šo jūras savienojumu 600 kilometru (km) garumā iecerēts izbūvēt kā hibrīda savienojumu ar kopējo jaudu 2 GW.

Minētā projekta realizācijai ir nepieciešama teritorija pieslēguma izveidei ar jūras kabeļa trases infrastruktūru, integrējot to esošajā sauszemes pārvades infrastruktūrā un izbūvējot jaunu augstsprieguma apakšstaciju.

Šobrīd projekts vēl ir agrīnā stadijā – visu trīs valstu pārvades sistēmas operatori kopīgi veic izpētes, kuru rezultātā ir jānosaka projekta ekonomiskais izdevīgums, finansēšanas iespējas un citi jautājumi, tai skaitā optimālais pievienojuma punkts Baltijā – vai nu Lietuvā, vai Latvijā.

Liepājas SEZ pārvalde regulāri veic konsultācijas ar AST vadību un atbildīgajiem speciālistiem, lai kopīgi plānotu drošu un ilgtspējīgu elektroapgādes sistēmas infrastruktūras attīstību ilgtermiņā.

Nodomu protokols ir turpinājums līdzšinējai Liepājas un AST sekmīgai sadarbībai.

2024. gadā Liepājas SEZ pārvalde kopā ar ostas uzņēmumu Liepājas SEZ SIA “Terrabalt” un Liepājas lielgabarīta kravu pārvadājumu uzņēmumu SIA “Ultima” apliecināja sevi kā uzticamus sadarbības partnerus Latvijas pirmā sinhronā kompensatora piegādes nodrošināšanā uz AST apakšstaciju Grobiņā.

AST sinhronais kompensators palīdz pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti, kas kļuva īpaši svarīgi pēc vēsturiskā energoneatkarības notikuma – Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu, kā arī pieaugot atjaunīgās enerģijas integrācijai tīklā.