Dome iebilst pret Vides ministrijas vēlmi paplašināt “Natura 2000” lieguma robežas pie Liepājas ezera, jo tas ievērojami apgrūtinātu pilsētas lielākā rūpniecības uzņēmuma “Liepājas metalurgs” attīstības plānus, informē “Latvijas Avīze”.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Gunārs Ansiņš kategoriski noliedz, ka pašvaldība vēlētos tikt vaļā no lieguma, runa esot tikai par Vides ministrijas vēlmi paplašināt lieguma robežas.

Aizvadītās nedēļas nogalē Liepājas pilsētas būvvalde akceptējusi tērauda ražotnes rekonstrukcijas projektu, kas dod tiesības saņemt būvatļauju un sākt celtniecības darbus, tostarp arī teritorijā, kuru plānots iekļaut liegumā.

“Kopš pērnā jūlija, kad saņēmām ziņu par lieguma paplašināšanu, četras reizes esam tikušies ar Vides ministrijas speciālistiem, arī ministru, un es ceru, ka tuvākajā laikā radīsim kompromisu,” pārliecināts Ansiņš. Pašvaldības nostāja ir, ka lieguma paplašinājumā noteikti nedrīkst iekļaut teritoriju līdzās “Liepājas metalurgam”, jo “Natura 2000” teritorijām ir ļoti smagnēja ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, turklāt ir vajadzīgs saskaņojums Briselē. “Manuprāt, arī vides speciālistiem, apmeklējot teritoriju uz vietas, kļuva skaidrs, ka tā būtu kļūda iekļaut liegumā šo posmu,” saka Ansiņš.

Liepājas galvenais teritorijas plānotājs Arvīds Vitāls piebilst, ka šajā ezera galā atrodas ne tikai “Liepājas metalurga” poligons, starp Meldru ielu un Dūņu ielu Attīstības pārvalde iezīmējusi vienu no Liepājas nākotnes investīciju teritorijām. Tāpat diskutējams temats ir visu Ezerkrasta mikrorajona pļavu iekļaušana liegumā, uzskata pašvaldība, pieļaujot, ka lieguma statusu varētu piemērot teritorijai starp Lauku ielu un Tisē ielu.

Savulaik viena no Ezerkrasta teritorijām, kuru paredzēts iekļaut liegumā, topošajā Liepājas teritorijas plānā rezervēta pašvaldības objekta – bērnudārza – būvniecībai, skaidro Vitāls. Nepamatota pašvaldībai šķiet arī Vides ministrijas vēlme liegumā iekļaut bērnu rotaļlaukumu un vienīgo publisko peldvietu, kā arī teritoriju, uz kuras atrodas auto stāvlaukums. Tas pats attiecas uz ezera malā esošajiem laivu kooperatīviem, kurus pašvaldība plāno saglabāt.

“Šodienas ekonomiskajos apstākļos strauja attīstība gar ezeru nav gaidāma, taču pēc 5 – 10 gadiem pienāks brīdis, kad arī šīs būves būs jāmodernizē,” skaidro Vitāls.

Lieguma “Liepājas ezers” dabas aizsardzības plānā, kura izstrāde pēc ilgām diskusijām tika pabeigta 2008.gadā, jau bija ietverti priekšlikumi lieguma robežu maiņai, palielinot teritoriju. Tas bija jādara, jo 2007.gadā ES Komisija oficiāli pārmeta Latvijai, ka tā nenodrošina pietiekamu putniem nozīmīgo vietu aizsardzību, tostarp arī ap Liepājas ezeru. Ieteikums īpaši attiecās uz Ezerkrasta mikrorajona pļavām un “Liepājas metalurgam” piegulošo ezera ziemeļu galu. Tiesa, plānā arī bija norādīts, ka šī teritorija “ir urbanizēta un ar samērā lielu apdzīvojuma blīvumu un kā tāda neatbilst dabas liegumiem izvirzītajām prasībām”.

Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa saka: pašlaik ministrija izvērtē visas 28 ES Komisijas norādītās teritorijas, lai izsvērtu, vai tās atbilst īpaši aizsargājamas dabas teritorijas kritērijiem. Sniedzot apliecinājumu, ka kāda no teritorijām neatbilst šiem kritērijiem, ir vajadzīgs zinātnisks pamatojums.

Grozījumi normatīvajos aktos jāsagatavo līdz 2011.gada 1.februārim. Pašlaik ministrija uzskata, ka dabas lieguma “Liepājas ezers” platība jāpaplašina par 285 ha jeb 6%.

Mikosa neslēpj, ka iebildumi bija sagaidāmi, tādēļ pašvaldības, kā arī citu zemes īpašnieku ieteikumi iespēju robežās tiks ņemti vērā un meklēti kompromisi.

No dabas aizsardzības viedokļa Liepājas ezers ir ļoti nozīmīgs, pat unikāls, uzsver vides speciālisti. Arī Ansiņš apliecina: ezera dienvidu daļa ir īsta “dabas paradīze”. Sezonas laikā Liepājas ezerā var sastapt vairāk nekā 20 000 putnu. Ezers ir nozīmīga vieta daudzām retām putnu sugām.

Tas nebūt nenozīmē, ka ezers ir aizliegtā zona cilvēkiem. Tajā drīkst gan zvejot un makšķerēt, gan medīt, gan iebraukt ar laivu. Protams, ievērojot Liepājas ezera individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

“Arī saimnieciskā darbība ir atļauta “Natura 2000″ teritorijās,” atgādina Mikosa, “jo īpaši valstiski nozīmīgu projektu attīstība. Gan likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, gan arī likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” un tiem pakārtotie normatīvie akti paredz noteiktus kritērijus, kurus izpildot saimnieciskā darbība un pat lielu projektu realizēšana var tikt atļauta.”

Liepājas ezers pēc platības ir sestais lielākais lagūnas tipa ezers Latvijā, ko no Baltijas jūras atdala 2- 3 km plata zemes josla. Ezeru ieskauj Grobiņas novads, Nīcas novads un Liepājas pilsēta. Lieguma teritorija ir 4544 ha, no kuriem 3715 ha aizņem ezers.

Dabas liegums “Liepājas ezers” izveidots 1977.gadā, kopš 2004.gada iekļauts ES dabas daudzveidības saglabāšanai radītajā aizsargājamo teritoriju tīklā “Natura 2000”.

Liepājas ezers iekļauts Eiropas nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Dabas lieguma stingrā režīma zonā (Liepājas pilsētas teritoriju tā neskar) aizliegta saimnieciskā darbība un cilvēku uzturēšanās.

LETA