Lai diskutētu par reģionālo attīstību, sadarbojoties darba devējiem, darba ņēmējiem un pašvaldībai, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji tikās ar Liepājas uzņēmējiem un pašvaldības darbiniekiem, uzklausīja viņu redzējumu par līdzšinējo sadarbības pieredzi starp pašvaldību un uzņēmējiem, kā arī apsprieda darba devējiem aktuālus nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa jautājumus.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā diskusija “Pašvaldības un darba devēju organizāciju sadarbība – pamats veiksmīgai reģionu attīstībai” norisa Liepājas atpūtas centrā “Libava”. Diskusijas laikā notika tikšanās ar LDDK padomes locekļiem, Liepājas pašvaldības un darba devēju organizāciju pārstāvjiem.

Konfederācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Fogele uzsvēra: “LDDK kā lielākā darba devēju organizācija Latvijā līdz šim ir sekmīgi pārstāvējusi darba devēju intereses gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī. Tomēr konfederācija  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt atbalstu uzņēmējiem un to veidotajām darba devēju organizācijām arī reģionos, kas ir nozīmīgs faktors vienmērīgas un bagātas Latvijas reģionu attīstības nodrošināšanai.

Lai sasniegtu šo mērķi, mēs vēlamies attīstīt veiksmīgu un abpusēji izdevīgu sadarbību gan ar uzņēmējiem un to veidotajām organizācijām reģionos, gan ar pašvaldībām, kuru darbība ir svarīga uzņēmējdarbības veicināšanai un pašvaldību infrastruktūras attīstībai.”

Tādēļ reģionālās sadarbības veicināšanai LDDK šogad organizējusi tikšanās Latvijas lielākajās pilsētās – Jelgavā, Ventspilī, Daugavpilī, Valmierā un nu arī Liepājā. Diskusiju atklāja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, kurš izteica komplimentus mājiniekiem par pilsētas izaugsmi, kā arī sveica visus klātesošos gaidāmajos svētkos.

Par pašvaldību un uzņēmēju sadarbību un tās stiprināšanas iespējām runāja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš īsumā prezentēja pilsētas sociālekonomisko situāciju un mērķus turpmākai nākotnei, īpaši pakavējoties pie projektiem, kuros veiksmīgi izpaudusies pašvaldības un uzņēmēju sadarbība. Domes priekšsēdētājs pozitīvi novērtēja pieredzi, kad trīspusējās konsultatīvās sarunās tiekas pašvaldības, darba devēju un darba ņēmēju pārstāvji.

“Ir svarīgi, lai, risinot problēmas, uzņēmēju uztvertu kā partneri, nevis kā pretinieku,” norādīja U.Sesks. Viņš atgādināja, ka Liepāja ir rūpniecības centrs, kur uz vienu iedzīvotāju saražo divreiz vairāk rūpnieciskās produkcijas nekā vidēji Latvijā. Tā kā Liepāja atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir arī osta, tad ir visas iespējas šo produkciju nogādāt klientiem citās valstīs. Tomēr ļoti būtiski, lai ostu varētu pilnvērtīgi izmantot, ir veikt tās padziļināšanu, šobrīd pie tā tiek strādāts, izmantojot valdības finansējumu, un plānots projektā ieguldīt 4,62 miljonus latu. Svarīgi arī sakārtot infrastruktūru, būvēt apvedceļus, dzelzceļus, lai smagais kravu transports nenoslogotu un nelauztu pilsētas ielu segumu.

Kā veiksmīgu uzņēmējdarbības un pašvaldības sadarbības piemēru domes priekšsēdētājs minēja industriālo parku izveidi. Tāpat viņš atzinīgi vērtēja tūrisma izaugsmi pilsētā, kas arī sasniegta ar pašvaldības atbalstu. Pludmale jau vairākus gadus saņem Zilo karogu, tiek ierīkota promenāde, rīkoti festivāli utt. “Liepāja, kaut arī ir rūpniecības pilsēta, ir gatava nodrošināt pilnvērtīgu, kvalitatīvu atpūtu liepājniekiem un viesiem,” uzskata U.Sesks. Šīs iespējas, viņaprāt, jūtami paplašinās arī iecerētā sanatorijas un SPA atpūtas centra būvniecība.

U.Sesks pievērsās arī problēmām, kas izjūtamas pilsētā. Kā vienu no būtiskākajām viņš atzina bērnudārzu trūkumu, jo šobrīd, pēc viņa teiktā, Liepājā pietrūkst ap 1000 vietu bērnudārzos. Pašvaldība būtu gatava atbalstīt uzņēmēju iniciatīvu būvēt jaunus vai ierīkot esošos namos bērnudārzus, viņš teica.

Par arodbiedrībām kā partneri reģionu attīstībā stāstīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, par Liepājas uzņēmēju apvienošanās iespējām un interešu pārstāvniecību nacionālā līmenī – LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle. Viņa izteica nožēlu, ka reģionos joprojām nav izveidojušās darba devēju organizācijas, kas varētu pārstāvēt uzņēmējus viņu problēmu risināšanā, arī LDDK varētu palīdzēt gan sarunās ar valdību, gan likumdevējiem. “Daudzas lietas uzņēmējiem ir kopīgas – ES struktūrfondu apgūšana, infrastruktūras uzlabošana, darbaspēka problēmas, jautājumi par publisko un privāto partnerību, izglītības jautājumi utt. Aicinu uz veiksmīgu sadarbība,” viņa rosināja.

P.Krīgers savukārt norādīja, ka pēdējā laikā cilvēki valstī ir noguruši, viņi grib zināt, kas tos sagaida nākotnē, vēlas stabilitāti. “Starp dažādiem sabiedrības slāņiem vajag veidot dialogu, veidot Eiropai atbilstošu demokrātiju,” viņš aicināja. P.Krīgers atzinīgi novērtēja Liepājas Arodbiedrību centra vadītāja Jāņa Neimaņa aktivitātes, risinot visai pilsētai svarīgas problēmas. “Galvenā sadarbības metode ir mācīties, runāt citam ar citu, arī ar darba devējiem un darba ņēmējiem, pārliecināt citam citu, nevis mēģināt panākt savu ar citām metodēm,” uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs.

“Valda uzskats, ka mūs sagaida tā sauktie septiņi treknie gadi, kad Latvijā ieplūdīs miljoniem ES līdzekļu. Taču nauda vien visas problēmas neatrisina,” ir pārliecināts P.Krīgers. “Mēs redzam, ka no valsts aizbrauc arvien vairāk cilvēku, kas dodas strādāt uz ārzemēm. Un nebūt ne visi to dara tikai naudas dēļ. Var nodrošināt lielu algu, labus darba apstākļus, taču galvenais ir attieksmes jautājums. Ne velti daudzi aizbraucēji atzinuši, ka viņus visvairāk neapmierina Latvijā valdošā nepatīkamā attieksme – no valsts, no darba devējiem utt. Ja nebūs savstarpējas cieņas, ja nerēķināsies cits ar citu, vienalga, cik liela būtu alga, attīstības uzņēmumam  nebūs.” P.Krīgers aicināja uz sadarbību uzņēmējus, pašvaldību, darba ņēmējus, lai nodrošinātu tādu izaugsmi, kādu Liepāja ir pelnījusi kā pilsēta ar ļoti labu perspektīvu.

Neoficiālo diskusiju laikā kompānijas “Latio” direktors Edgars Šīns, jokojot vēlēja pēc iespējas ātrāku Rīgas – Liepājas šosejas rekonstrukciju, lai no Liepājas līdz galvaspilsētai varētu nokļūt stundas laikā. Uz to viņš gan saņēma U.Seska atbildi: “Lai Dievs dod, ka no visām Rīgas nomalēm varētu stundas laikā nokļūt līdz centram.” Domes priekšsēdētājs arī atgādināja, ka ir taču vēl avioreiss no Liepājas uz Rīgu un atpakaļ, tā ka galvaspilsētu var sasniegt pusstundas laikā.

Firmas “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde savukārt norādīja, ka LDDK izveidojies labs dialogs ar valdību, taču tas bieži vien atduroties pret zemākā līmeņa ierēdņu vienaldzību. Tāpēc vēl jo vairāk uzņēmējiem jāstiprina sadarbība ar pašvaldību, kas arī var palīdzēt problēmu risinājumā.

Liepājas uzņēmēju vārdā konferences nobeigumā pateicību viesiem, kas atraduši iespēju apmeklēt mūsu pilsētu, izteica uzņēmējs Arkādijs Leinis. Viņš arī novēlēja liepājniekiem vairāk iesaistīties LDDK darbībā. “Dažkārt prasa: bet kāds man no tā būs labums? Var atbildēt – nekāds, uzreiz nekāds. Bet kopā varam panākt daudzas pozitīvas izmaiņas. Novēlu liepājniekiem aktīvāk iesaistīties ar savu darbu un galvenais – ar savām idejām!”

Konferences dalībnieki vienojās par sociālā dialoga stiprināšanu reģionos, jo šobrīd Latvijā tas ir attīstīts tikai valsts līmenī. Reģionu līmenī dialoga praktiski nav, taču ilgtspējīgai valsts, tās iedzīvotāju labklājības un tautsaimniecības attīstībai ir nepieciešama visu reģionu vienmērīga augšupeja. Sociālais dialogs starp pašvaldībām, darba devējiem un darba ņēmējiem nepieciešams sociālā miera nodrošināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, izglītības un kvalifikācijas līmeņa celšanai, produktivitātes un ražošanas apjomu palielināšanai, darba algu pieaugumam, negodīgas konkurences un ēnu ekonomikas novēršanai u.c.