Valstij atgūstot kontroli pār nacionālo aviokompāniju “airBaltic, Liepājas lidosta cer, ka atjaunos regulārus iekšzemes reisus, ceturtdien vēsta laikraksts “Dienas Bizness”.

Liepājas lidostas apsaimniekotājas, SIA “Aviasabiedrība Liepāja” valdes loceklis Agris Sprūde laikrakstam atgādinājis, ka saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, norādījis Sprūde.

“Lidostas, kam pasažieru apgrozījums ir zem miljona pasažieru gadā, nav rentablas visā pasaulē. Taču reģiona sasniedzamības efekts dod ekonomisko pamatojumu lidostu nepieciešamībai,” skaidrojis Sprūde.

“Kā liecina Skandināvijas modelis, valsts reģionālos lidojumu maršrutus no ekonomikas attīstības viedokļa ir ļoti svarīgi apgūt, taču tiem ir nepieciešamas dotācijas. Kad valsts mums piešķīra šiem mērķiem dotācijas, “airBaltic” veica lidojumus gan uz Ventspili, gan uz Liepāju, taču tagad šādu dotāciju nav. Pēc akcionāru vienošanās “airBaltic” līdz 2014. gadam ir jāatgriežas pie peļņas, kas nozīmē to, ka nerentablus maršrutus bez dotācijām mēs, visticamāk, nevarēsim izpildīt,” laikrakstam sacījis lidsabiedrības Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Regulārie lidojumi, kas tika veikti 2007. un 2008 gadā, tostarp uz Hamburgu un Kopenhāgenu, parādīja pozitīvo efektu reģiona tautsaimniecībai. Viesnīcās pieauga apgrozījums, ārvalstu investori izvēlējās Liepāju, to pamatojot ar ērtu sasniedzamību regulāro lidojumu dēļ, uzskaita Sprūde. Kad lidojumus pārtrauca, tas bija smags trieciens Liepājai un lidostai.

Lidostai ir nereāli piesaistīt ārvalstu aviokompāniju, jo lidosta šādā gadījumā ārvalstu aviosabiedrību acīs ir “gluži kā latvietis, kurš prasa aizdevumu biznesa uzsākšanai Latvijā svešas zemes bankā. Ja banka Latvijā, kas vietējo tirgu pārzina vislabāk, aizdevumu nedod, tad ārzemju baņķieris atteiks pilnīgi noteikti”, norāda lidostas vadītājs. Lidosta kopš reisu pārtraukšanas strādājusi pastāvīgā gatavībā tos atsākt – uzturēta infrastruktūra, nodrošināti lidostas pakalpojumi visu gadu. Taču ilgtermiņā šāda scenārija turpināšanās nav iespējama, un ir jāsāk regulārie lidojumi, atzīst lidostas vadītājs.

Liepājas un Ventspils lidostai šā gada jūlijā valdība piešķīra valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu. 

Jau ziņots, ka SM piesaistītā konsultanta “Prudentia” sniegto pakalpojumu izmaksas Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” glābšanas lietā ir pārsniegušas 100 000 latu, vienlaikus paredzēts, ka atsevišķas konsultācijas “Prudentia” turpinās sniegt arī nākotnē, tikai tās apmaksās “airBaltic”. Valdība jau divreiz lēmusi par “Prudentia” pakalpojumu apmaksu – katru aptuveni 40 000 latu apmērā. 

“Prudentia” palīdzējusi valdībai atrisināt lidsabiedrības maksātspējas problēmas, kā arī panākt to, ka pēc 16 gadiem valsts ir atguvusi juridisko kontroli pār uzņēmumu. Oficiāli ir novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Bertolts Fliks pretēji valdes lēmumam bija apmaksājis un vēlāk pārdevis, savukārt Fliks atkāpies no uzņēmuma vadītāja amata.

Valdība jau šā gada 23.augusta slēgtajā sēdē pēc aptuveni trīs stundu ilgām diskusijām nolēma glābt maksātspējas problēmās nonākušo nacionālo lidsabiedrību “airBaltic”, pieļaujot divus scenārijus – “airBaltic” pilnu pārņemšanu, valstij nopērkot akcijas no lielākā privātā akcionāra – BAS, vai saglabāt esošo akcionāru struktūru, abiem akcionāriem proporcionāli palielinot kompānijas pamatkapitālu. Septembrī pēc Saiemas vēlēšanām valdība nolēma tomēr ieguldīt naudu lidsabiedrības pamatkapitālā, taču izvirzot vairākus nosacījumus.

Oktobra sākumā abiem lielākajiem “airBaltic” akcionāriem izdevās vienoties par lidsabiedrības finansēšanas nosacījumiem,  oficiāli parakstot vienošanos par “airBaltic” glābšanu. Tā paredz izbeigt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu un veikt nepieciešamos ieguldījumus aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā. Saskaņā ar vienošanos valsts kopējais ieguldījums būs 57,6 miljoni latu, finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām. Savukārt privātais akcionārs – “Baltijas Aviācijas sistēmas” – iegulda aptuveni 50 miljonus latu.

BAS, par kuras 50% īpašnieci pērn decembrī kļuva Bahamās reģistrētā kompānija “Taurus Asset Management Fund Limited”, pēc valsts pieprasījuma arī atklāja, ka “Taurus Asset Management” patiesā labuma guvējs ir Krievijas finansists Andrejs Rudeško. Otro 50% daļas pieder “airBaltic” iepriekšējam  prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam.

delfi.lv