Lai iekšējo ūdeņu zvejniekus rosinātu darbam, nodibinājums “Zivsaimniecību sadarbības tīkls” pirms dažām dienām bija sarīkojis pieredzes apmaiņas braucienu uz Peipusa ezeru Igaunijā. Seminārā piedalījās vairāki liepājnieki. Viņu pulkā bija arī mūsu piekrastes zvejnieku vadītājs Ēvalds Urtāns.

Redzētais viņu pārsteidzis. Par nozares nīkuļošanu Igaunijā nevarot būt ne runas. Tomēr visvairāk iepriecinājis tas, ka turienes kolēģi ne tikai paveikuši daudz, bet arī pie sasniegtā nedomājot apstāties. Pavisam Peipusā zvejniecībai pievērsušies aptuveni 700 cilvēku un vairāk nekā 40 zvejas uzņēmumu, kuru rīcībā ir ne tikai laivas, bet pat nelielu kuģīšu flote. Zvejnieki izmanto ap 900 zvejas murdu, 40 velkamo vadu un tīklu, kuru kopējais garums sasniedz pussimtu kilometru. Galvenā produkcija, ko iegūst, ir zandarti, asari un plauži.

Gadā ezerā nozvejojot aptuveni 3 līdz 4 tūkstošus tonnu zivju. Turpat ezera krastā izveidotās ražotnēs organizēta lomu pirmapstrāde. Produkcijas cenas, salīdzinot ar tām, kas ir Latvijā, esot ievērojami augstākas un nodrošinot strādātājiem ienākumus. Pašlaik igauņu kolēģi, kas kļuvuši turīgāki, jau domājot, kā ieviest elektronisko produkcijas izsoli, kas paver iespēju ne tikai realizēt lomus, bet veido pateicīgu augsni kooperācijas attīstībai. Elektroniskā izsole ar labiem panākumiem tiekot izmantota Somijā, tāpēc iedvesmu esot kur smelties.

Tā kā ienākumi ir stabili, kā secinājis Ē. Urtāns, daudz uzmanības tiekot veltīts vietējās infrastruktūras attīstībai, kas savukārt veicina tūrismu.

Seminārā piedalījušies arī vairāki zinātnieki. Viņi varējuši pārliecināties, ka, neraugoties uz intensīvo nozveju, zivju krājumi ezerā ir bagātīgi.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”