Piensaimnieku liktenis izšķirsies rudenī
Latvijas piena straume tek uz Lietuvu
Piensaimniekiem vietējais tirgus nav interesants, jo tas aizvien vēl sarūk. Tāpēc lielākās cerības liktas uz situāciju pasaules tirgū un kaimiņvalsti Lietuvu, kas pieņem pārstrādei pienu arī no Liepājas puses zemniekiem un grasās palielināt ražošanas jaudas.
Taču iepirkuma cena vēl nesedz izdevumus, tāpēc piensaimnieki cer uz situācijas uzlabošanos rudenī. Ja tas nenotiks, daudziem šī nozare būs jāpamet.
Vietējais tirgus ir piesātināts
“Piensaimnieki tagad ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju cerībā, ka, ja ne visā lielajā krīzē, tad piensaimniecībā esam sasnieguši lejusplīdes zemāko punktu. Vai tas tā ir, redzēsim rudenī,” situāciju piensaimniecībā raksturo piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics. Tāpat varot droši teikt, ka gadījumā, ja rudenī neiestāsies lūzums pārmaiņās uz labo pusi, tad daudziem zemniekiem piensaimniecībā darbs būšot jāpārtrauc.
M. Petrēvics arī uzskata, ka piensaimniekiem glābiņu nesīs tikai pasaules tirgus, jo uz vietējo nav ko cerēt. Tas gan ir labi, ka dažs labs veido mazos pārstrādes uzņēmumus, taču situāciju kopumā tie neglābs, jo vietējais tirgus jau ir piesātināts. Piemēram, PKS “Dzēse” atgriezties vietējā tirgū vismaz tuvākajā laikā neplāno. PKS “Dzēse” jau četrus gadus pienu nodot tikai Lietuvā.
Leišiem piens vajadzīgs
Līdzīgās domās ir arī piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Nadziņi 1” valdes locekle Anita Pelude. Klusa cerība par situācijas uzlabošanos pasaules tirgū piensaimniekiem esot. Un viņu arī pārsteidzis kaimiņvalstī Lietuvā, kā arī Polijā redzētais. “Tur viss notiek. Pienu pērk, pārstrādā un ražo preci. Nav tāda pesimisma kā Latvijā,” ir novērojusi A. Pelude. Bez tam arī PKS “Nadziņi 1” ir uzsākusi sarunas ar jauniem pircējiem Lietuvā. Jo līdzšinējais sadarbības partneris “Rīgas Piensaimnieks”, ar kuru kopā strādāts 11 gadu, vairs nespējot uzpirkt to piena daudzumu, ko “Nadziņi 1” piegādā. “Viņi pirms diviem gadiem samazināja apjomu, un tagad arī grasās to darīt. Tāpēc bija vajadzīgs jauns risinājums. Un to atradām Lietuvā, kur, izrādās, mūsu pienu ir gatavi pirkt nevis aiz žēlastības, bet to pienu patiešām vajag,” ir gandarīta A. Pelude.
Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”
“Ezermaļu 3” gotiņas laiskojas ganībās, un tām nav ne jausmas par saimnieku bažām labāku piena pircēju meklējumos.