AS “Liepājas metalurgs” akcionāri Kirovs Lipmans, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals vakar tikās ar finanšu konsultanta “Prudentia Advisers” pārstāvjiem, tomēr nav skaidrs, par ko sarunas ir notikušas, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “Panorāma”.

Tomēr, kā norāda “Panorāma”, pēc Lipmana teiktā varēja noprast, ka būtisks izrāviens sarunās nav noticis. Savukārt “Prudentia” tikšanos nekomentēja, neatbildot ne uz zvanu, ne uz īsziņu.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” kreditoru kluba pārstāvji 13.augustā no “Prudentia Advisers” saņēmuši uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu un sāks ar to iepazīties, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja kreditoru klubā Finanšu ministriju pārstāvošās Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

“Finanšu konsultanti tikai izsniedza kreditoriem TAP pasākumu plānu, kā arī iepazīstināja ar tā galvenajiem pasākumiem. Tagad kreditori sāks detalizēti analizēt šo plānu, līdz ar to šodien nekādi lēmumi netika pieņemti un vēl arī nav iespējams pateikt, vai uzņēmuma iesniegtais TAP pasākumu plāns apmierinās visus kreditorus,” sacīja Dzelme.

Viņa piebilda, ka noteikti vēl notiks kreditoru tikšanās ar konsultantu, lai vienotos, vai uzņēmuma TAP pasākumu plāns ir pieņemams visiem kreditoriem.

Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas nogalē “Liepājas metalurgs” savus priekšlikumus un principus TAP pasākumu plānam iesniedza kreditoru kluba pieaicinātajam finanšu konsultantam “Prudentia Advisers”, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Liepājas metalurga” padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

“Iesniedzām konsultantam savus priekšlikumus un aprēķinus par uzņēmuma restrukturizāciju, metāllūžņu iepirkuma un produkcijas pārdošanas cenām, paredzamajiem ražošanas apjomiem un citus. Tagad konsultanti šos skaitļus ieliks TAP pasākumu plānā un pēc tam prezentēs to kreditoriem,” sacīja Vilnītis.

Patlaban konkrētus TAP pasākumu plāna skaitļus un aprēķinus nav iespējams komentēt, iepriekš norādīja “Liepājas metalurgs”.

“Liepājas metalurga” TAP pasākumu plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, uzņēmuma dažu cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Preses dienests. Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.

TAP pasākumu plāna projektā, kas vēl jāapstiprina tiesā, paredzēts pārdot “Liepājas metalurga” daļas atsevišķās meitas kompānijās, atdalīt daļu pakalpojumus sniedzošo cehu kā atsevišķas juridiskas vienības, pārdot neizmantojamo kustamo un nekustamo mantu, beigt visa veida sponsorēšanas aktivitātes sportā un kultūrā, bet “Ledus halli” nodot nomā Liepājas pilsētas domei par vienu latu gadā.

LM strādniekiem jārēķinās, ka tiek plānots darbinieku skaita samazinājums, vienlaikus solot palielināt vidējo darba samaksu par 59 latiem mēnesī. Šo darbību rezultātā LM aizvien nodrošinās ar darbu līdz 1900 strādājošo, bet visu esošo kreditoru ieguvums būšot vismaz 20 reizes lielāks nekā bankrota gadījumā, sola uzņēmums.

“Liepājas metalurgs” nākotne atkarīga no TAP pasākumu plāna, kura apstiprināšanā liela loma būs nenodrošinātajam kreditoram – tērauda tirgotājam “Stemcor”. Bez “Stemcor” piekrišanas apstiprināt TAP plānu ir diezgan nereāli, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” atzīst Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Lai apstiprinātu TAP plānu, nenodrošinātajiem kreditoriem ir jābūt vismaz 50% balsu, un starp nenodrošinātajiem kreditoriem lielākais ir tērauda tirgotājs “Stemcor”, kuram ir aptuveni 50% balsu no tiem nenodrošinātajiem kreditoriem, kuri ir kreditoru klubā, un aptuveni 20% balsu no visiem nenodrošinātajiem kreditoriem, informēja Valsts kases pārvaldnieks.

“Katrā ziņā bez pozitīva “Stemcor” balsojuma ir diezgan nereāli, ka TAP plānu varētu apstiprināt. Ja piedāvātais plāns “Stemcor” neapmierinās, tad pastāv risks, ka TAP plāns netiek apstiprināts,” uzsvēra Āboliņš.

Kā ziņots, “Liepājas metalurgs” nonācis finanšu grūtībās, pārtraucis ražošanu un patlaban tiek pilnveidots tā tiesiskās aizsardzības plāns.

Valsts kase jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja “Liepājas metalurga” vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai “UniCredit S.p.A.” – 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica “Liepājas metalurga” valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.