Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā ekonomikas ministra
amata kandidāte Dana Reizniece-Ozola sola izvērtēt iespējas samazināt atbalstu
lielajām dabasgāzes elektrostacijām.

Tieši atbalsta maksājumi dārgajām termoelektrostacijām (TEC)
ir galvenais iemesls, kādēļ tik apjomīga ir elektrības cenu veidojošā obligātā
iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā Latvijas Radio atzina
Reizniece-Ozola. Pēc viņas teiktā, tieši atbalsts TEC veido vairāk nekā pusi no
OIK, tādēļ būtu jāvērtē iespējas šo atbalstu samazināt.

Tāpat topošā ministre sola vērtēt iespējas samazināt
energoietilpīgo uzņēmumu OIK maksājumus. Pēc viņas teiktā, iespējams tādiem
uzņēmumiem kā “Liepājas metalurgs”, “Valmieras stikla
šķiedra”, “Cemex” būtu nosakāmi OIK maksājumu griesti.

Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā manevra iespējas
nav plašas, taču nelieliem soļiem ir iespējams panākt OIK samazinājumu.

Elektrības mazumtirdzniecības tirgus liberalizācija ir viens
no trim galvenajiem jautājumu blokiem, kam Reizniece-Ozola sola pievērst
uzmanību. Politiķes galvenais uzstādījums būšot nodrošināt, lai
maznodrošinātajiem elektrības cenas nepieaugtu.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka viņas lielais mērķis esot
panākt, lai cilvēkiem dzīve Latvijā būtu labāka, kur Ekonomikas ministrijas
galvenais uzdevums būtu nodrošināt, lai uzņēmējdarbības vide Latvijā ir
pievilcīga. Bez elektrības tirgus liberalizācijas divas citas Reiznieces-Ozolas
darba prioritātes būšot Eiropas Savienības struktūrfondu apguve, proti,
strādāt, lai uzņēmēji jau nākamgad šos līdzekļus varētu sākt apgūt, un gāzes
tirgus liberalizācija no 2017.gada, kur vēl jāpaveic daudz darba.

Jautājumā par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu Reizniece-Ozola
uzskata, ka tas būtu jāsaglabā 9% apmērā, tāpēc viņa aicināšot Finanšu
ministriju vēlreiz pārvērtēt šī nodokļa palielināšanas plānu. Politiķe
atgādināja, ka pašlaik Latvijā ir ap 38 000 šī nodokļa maksātāju, tādējādi FM
domā, ka ar nodokļa palielināšanu varētu iegūt budžeta palielinājumu par 5
miljoniem eiro, taču tie esot matemātiski aprēķini, jo realitātē varot tikt
panākta šo uzņēmumu slēgšana un nodokļu ieņēmumu samazināšana. Politiķe atzina,
ka mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji ir vāji sociāli nodrošināti, par ko būtu
jādomā.

Savukārt runājot par nolikto atslēgu principu mājokļu
iegādes kreditēšanā, politiķe pieļauj, ka risinājums varētu nevis šo principu
noteikt par obligātu, bet gan dot iespējas kredītņēmējiem izvēlēties, vai ņemt
kredītu atbilstoši nolikto atslēgu principam, vai arī vairāk risku uzņemties uz
sevi.

Kā ziņots, Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka
koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās
elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji
proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas maksājumā par
elektroenerģiju veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK.

OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma
elektroenerģijas cenas un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī
saražotā elektroenerģijas apjoma. OIK apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā
ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas.

No šā gada 1.aprīļa OIK elektroenerģijas maksājumā ir
0,02679 eiro par kilovatstundu.

Valdība augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ideju
OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem piemērot no 2016.gada
1.janvāra.

EM informē, ka elektroenerģijas izmaksas ir viens no
galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ikvienas nozares konkurētspējas ne tikai
nacionālā, reģionālā, Eiropas Savienības (ES), bet arī starptautiskajā līmenī.
Īpaši šis aspekts ir attiecināms uz tiem uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir
izvērsuši energointensīvajās nozarēs, tādās kā metālrūpniecība, šķiedras
ražošana, būvmateriālu ražošana. Šādos uzņēmumos izmaksas par elektroenerģiju
var sasniegt līdz pat 40% no operacionālajām izmaksām, kas ir daudz augstākas
nekā līdzīgos uzņēmumos ārpus ES, piemēram, Latvijas gadījumā Krievijā,
Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā.

Ņemot vērā faktu, ka elektroenerģijas izmaksu kāpums ES ir
vērojams jau kādu laiku, atsevišķas ES dalībvalstis ir izveidojušas īpašus
valsts atbalsta mehānismus energointensīvās rūpniecības atbalstam, lai vismaz
zināmā apmērā kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu. Šāda atbalsta esamība
Latvijas energointensīvo uzņēmumu eksporta tirgos rada konkurences kropļošanu,
nostādot šos uzņēmumus daudz nelabvēlīgākā stāvoklī.

Līdz ar to ir nepieciešams rast risinājumu šo uzņēmumu
atbalstam, lai mazinātu elektroenerģijas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz
šo uzņēmumu konkurētspēju ES eksporta tirgos ar līdzīgiem uzņēmumiem no citām
ES dalībvalstīm vai eksporta tirgos trešajās valstīs, kur elektroenerģijas
izmaksas var būt līdz pat divām trim reizēm zemākas nekā Latvijā.

EM norāda, ka enerģētikas politikas pamatnostādnēs jāparedz
pasākumi, kas ir vērsti uz OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem
uzņēmumiem, pamatojoties uz tiem principiem, kādus noteikusi EK.

Pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V)
atzinis, ka OIK maksājumu samazinājums no 2016.gada 1.janvāra attieksies vien
uz dažiem energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Dombrovskis skaidroja, ka šis atbalsta mehānisms vēl ir
jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK) un EM kopā ar Finanšu ministriju
saskaņošanas dokumentus EK plāno iesniegt līdz šā gada beigām.

Pēc ekonomikas ministra teiktā, parasti saskaņošanas process
ar EK noris vidēji gadu, taču tas var svārstīties, jo arī citas Eiropas
Savienības dalībvalstis ir vērsušās EK ar līdzīgiem lūgumiem.

“Cerams, ka šo shēmu varēsim ieviest Latvijā, sākot jau
no 2016.gada 1.janvāra. Lai gan šis datums ir tikai prognoze, kas ir atkarīgs
no ārējiem faktoriem, piemēram, cik daudz pieprasījumu un cik ilgā laikā EK var
izskatīt,” atzina Dombrovskis.